Tuvojoties Halovīnam jeb Visu svēto dienas priekšvakaram, no jauna aktualizējas jautājums, vai Latvijā šie svētki būtu jāsvin. Saskaņā ar populārā interneta veikala 220.lv datiem, katru gadu pieaug dažādu ar Helovīnu saistītu aksesuāru pārdošanas apjomi, kas liecina, ka arvien vairāk cilvēki izvēlas atzīmēt šos svētkus. Ko patiesībā šī tradīcija nozīmē, 220.lv skaidro kopā ar etiķetes eksperti Irmu Kalniņu.
Irma Kalniņa, kas Latvijā dzīvo gandrīz 20 gadus, ir dzimusi Ņujorkā, tāpēc viņai Helovīns nav svešs. Kā atzīst eksperte, ASV Helovīna tradīcija bija un būs ļoti svarīga un ikviens šo notikumu izbauda.
No kurienes cēlusies Helovīna atzīmēšana?
Helovīna svinēšana ir aizgūta no senajām Ķeltu tradīcijām un ir ļoti izplatīta ASV. Ķeltu laikā tā bijusi pagānu tradīcija, tomēr, kā stāsta etiķetes eksperte, ap sešdesmitajiem gadiem tas mainījās. Turpina I. Kalniņa: “Tajā laikā tika izlemts, ka šī tradīcija ir jāpiekopj nedaudz citādāk - ne tikai kā saldumu vākšana, bet arī, lai radītu labumu sabiedrībai. Lai palīdzētu trūcīgajām valstīm, iesaistījās Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds jeb UNICEF, kas rosināja izmantot speciāli izveidotu kārbiņu. Tajā, dodoties Helovīna gājienā, aizsāka aicināt ziedot centus, kas pēc tam tika nodoti labdarībai. Šāda rīcība pozitīvi atainoja Helovīna būtību.”
Kādas tradīcijas aizgūtas un pārnestas uz Latviju?
Helovīns Latvijā lielākoties ir populārs bērnu vidū. Tāpat tas ir iecienīts formāts dažādām tematiskajām ballītēm, taču bieži vien tajās tiek pārprasta vai ne vienmēr līdz galam ir izpratne par šo svētku nozīmi. Helovīns ir kas vairāk par saldumu diedelēšanu. Visu Svēto dienas priekšvakars ir arī laiks, lai būtu kopā ar ģimeni un draugiem.
Stāsta Irma Kalniņa: “Šie svētki lēnām, bet tomēr ir atraduši savu vietu arī Latvijā. Protams, pamatā ģimenēs ar bērniem, jo svētku gaidīšana un norise saistās ar dažādiem rituāliem. Piemēram, māju dekorēšanu, tērpu darināšanu, uzkodu gatavošanu u.tml. Var novērot, ka Helovīns ienāk arī bērnudārzos un skolās, vienlaikus neaizmirstot un atgādinot, ka arī mums pašiem ir savas tradīcijas, kā piemēram, budēļos jeb ķekatās iešana. Runājot par Helovīnu, galvenais nav savākt konfektes, bet sniegt kaut ko simbolisku pretī - tas var būt ābols vai bumbieris. Manā skatījumā Latvijā attieksme pret Helovīnu ir ļoti pozitīva, un šai globālajai tradīcijai pretoties būtu veltīgi.“
Kā jāgatavojas Helovīnam un kāda ir nozīme “saldumus vai izjokosim” tradīcijai?
Gatavošanās process Visu svēto dienas priekšvakaram nav jāpārprot ar masīvām dekorācijām un miroņu apokalipsei līdzīgas pilsētas radīšanai. Pieredzē dalās I. Kalniņa: “Mums ir daudz ķirbju. Sanākt kopā ģimenes lokā un kopīgi grebt ķirbī priecīgas sejiņas ir vesels ģimenes projekts. Bez ķirbja paspilgtināt atmosfēru var ar visu to, kas ir saistīts ar Ķeltu tradīcijām, kas ir gariņi. Gariņi ir cilvēki, kas ir aizgājuši aizsaulē, tātad tie ir skeleti, raganas, spoki, kas raksturo melno, tumšo pasauli. Tomēr jāuzsver, ka šī atmosfēras radīšana nav jāasociē ar ko negatīvu, jo šo svētku būtība ir prieka radīšana un kopā būšana - gan brīdī, kad jāgrebj ķirbis, gan, kad jārotā mājoklis.”
Ko patiesība nozīmē “trick or treat” jeb “saldumus vai izjokosim”? “Pārģērbtie, nomaskējušies Helovīna dalībnieki ir mirušie gariņi, kas klauvē pie durvīm. Un ja, mājas saimnieks nedalās gardumos, tad tas nozīmē, ka tas neizrāda labvēlību pret gariņiem un šajā gadījumā gariņi atspēkojas ar joku, “ skaidro Irma Kalniņa. Eksperte arī uzsver, ka Helovīna “joks” nav jāuztver kā pāri darīšana otram, jo tā nav šo svētku ideja un mērķis.
