Nereti gadās, ka saimnieki nepareizi aprūpē savus zaļos draugus. Šādai rīcībai iemesli meklējami dažādos mītos par telpaugu kopšanu. Speciāliste Gunta Sāre atspēko sešus populārus, bet maldīgus mītus par telpaugu kopšanu.
Orhidejām ir vairāk nekā 20 000 sugu, un tās visas var lepoties ar skaistiem, daudzveidīgiem un krāšņiem ziediem. Lai gan orhidejas jeb falenopši ir iecienīts telpaugs, bieži vien tiek uzskatīts, ka tās ir grūti kopjamas.
Patiesībā orhidejas aprūpēt ir viegli - tās mīl gaišas vietas, kur tām virsū nespīd tieša saule, piemēram, pie loga, un ir maz jālaista.
Nav būtiski, vai ūdens pie auga nonāk, lejot no augšas vai mērcējot podu. Svarīgi, lai auga lapas nemirktu ūdenī. Vislabāk orhideju ar visu podu iegremdēt ūdenī līdz poda malām - tā, lai pats augs neslīktu, bet varētu uzsūkt mitrumu pa caurumiem podā. Orhideja šādi jāatstāj uz 10 minūtēm, un pēc tam jāļauj liekajam ūdenim pilnībā iztecēt. Falenopsim nekas nenotiks arī tad, ja atstāsi to iemērktu ilgāk par stundu. Lai orhideju nepārlietu, var sekot līdzi mizu mulčas stāvoklim - tiklīdz tā ir sausa, augs atkal jāaplej.
Orhideju saknes piedalās fotosintēzē gluži kā auga lapas un stumbrs, un, lai augs būtu veselīgs, saknēm ir jāsaņem pietiekami daudz gaismas, tāpēc orhidejas ieteicams stādīt caurspīdīgā podā. Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, lai dekoratīvajam podam apakšā ir izcilnis, kur notecēt liekajam ūdenim.
Šis ir ļoti izplatīts stereotips, kura dēļ ne viens vien augs iet bojā. Patiesībā, ja augs nolaiž lapas, pastāv ļoti liela varbūtība, ka tas ir pārlaistīts. Pārāk liels mitruma daudzums nav veselīgs auga saknēm - tās var sākt pūt, kā rezultātā augs vairs nespēj izdzīvot.
Lai pārliecinātos par to, vai tiešām augu nepieciešams apliet, vislabāk vērtēt nevis tā lapas, bet pārbaudīt augsni. Turklāt svarīgi pataustīt ne tikai augsnes virskārtu, bet iebāzt pirkstu augsnē - ja substrāts pielīp pie pirksta, tātad mitruma līmenis ir pietiekams. Ja šī nešķiet labākā metode, dārza centrā iespējams iegādāties augsnes mitruma noteicēju jeb indikatoru, kas atbilstoši krāsu skalai ziņos par nepieciešamību pēc ūdens.
Ja augs tiešām ir izkaltis, to ar visu podu, kurā ir drenāžas caurumi, nepieciešams iegremdēt traukā ar remdenu ūdenī. Pēc tam augs jānovieto ēnainā vietā, ļaujot substrātam 30 minūtes piesūkties ar ūdeni, un pēc tam jānotecina liekais mitrums. Augam vajadzētu atgūties aptuveni stundas laikā.
Ja tomēr augs ir liets pārlieku daudz, vispirms par to liecinās auga lapas, kas dzeltēs un nobirs. Var parādīties puve uz auga lapām, pelējums uz ziediem vai sūnas uz augsnes. Šādā gadījumā augs jāizņem no poda un ap sakņu sistēmu jāaptin avīze vai papīra dvieļi, kas uzsūks lieko mitrumu. Pēc tam augu nepieciešams pārstādīt, nodrošinot arī labu drenāžu poda apakšā, lai izvairītos no līdzīgām ķibelēm atkārtoti, un nākamajās divās nedēļās augsne jāuztur minimāli mitra.
Lietus ūdens telpaugiem ir vislabākais gan ziemā, gan vasarā. Ja telpaugu nav daudz, tos var palutināt ar lietus ūdeni, kas sakrājas pie mājas vai traukos uz palodzēm. Protams, mājās augu laistīšanai var izmantot arī krāna ūdeni, tikai tam būtu jābūt remdenam vai istabas temperatūrā, bet noteikti ne karstam vai pārlieku aukstam.
Tomēr ir daži augi, kas ir cimperlīgāki un jutīgāki pret kaļķainu krāna ūdeni. Tie ir, piemēram, citrusaugi, gardēnijas, ehmejas. Savukārt skābu augsni mīlošajām acālijām ir nepieciešams mīksts ūdens. Šādā gadījumā krāna ūdeni ieteicams uzvārīt un diennakti nostādināt istabas temperatūrā.
Sukulentus visbiežāk iecienījuši steidzīgie, kuri ikdienā nevar tiem veltīt daudz uzmanības. Lai arī šie augi neprasa lielas rūpes par sevi, tomēr svarīgi tos pareizi aprūpēt, jo ar dažām pilēm ūdens vien nepietiek pat sausumizturīgajiem sukulentiem.
Patiesībā sukulenti ir jālaista reti, bet bagātīgi, lai viss pods būtu mitrs. Pirms laistīšanas vienmēr jāpārliecinās, vai augsne ir gana izkaltusi. Vasarā augu nepieciešams liet aptuveni divas reizes mēnesī, savukārt ziemā - vienu reizi mēnesī.
Nereti augu saimnieki par to labjutību spriež pēc auga lapām. Tomēr dzeltenas lapas ne vienmēr nozīmē, ka augs iet bojā. Tam var būt vairāki iemesli.
Augu lapas nav mūžīgas, un, kad tās ir novecojušas, augs lielāko daļu barības vielu novirza citur. Šī procesa rezultātā zaļās lapas kļūst dzeltenas. Tas ir normāls un dabisks process augiem.
Augs ir pārlaistīts vai izkaltis. Ja ir aizdomas par pārāk lielu vai nepietiekamu mitruma līmeni, ir jāpārbauda augsne poda dziļumā, un, ja nepieciešams, tas jāaplej.
Augam trūkst barības vielu. Gluži kā jebkurai dzīvai būtnei, arī augiem ir nepieciešams mēslojums, kas nodrošina tiem nepieciešamās barības vielas. Svarīgi izvēlēties atbilstošu mēslojumu un ievērot tā lietošanas norādījumus.
Katram augam nepieciešama sava augsne. Dārza centrā ir pieejami dažādu substrātu veidi - zaļiem, ziedošiem augiem, sukulentiem un citiem augiem.
Augam ir nepiemēroti apstākļi. Lapu dzeltēšana var liecināt, ka augam trūkst saules gaismas. Vairums augu labi jūtas gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Ja lapas dzeltē tropiskajiem augiem, iespējams, tie ir tikuši caurvējā vai nosaluši. Šādā gadījumā augs jāpārvieto uz tam tīkamāku vietu.
Augā ir iemetinājušies kaitēkļi. Ja uz kādas no auga daļām manāmas koduma pēdas, baltas pūkas vai zirnekļa tīkliem līdzīgi pavedieni, visticamāk, augu apsēduši nelūgti viesi, no kuriem steidzami jācenšas atbrīvoties, lai kaitēkļi neapsēstu arī citus istabas augus.
Telpauga apsmidzināšana saimniekam rada sajūtu, ka augs, saņemot papildu mitrumu, sazaļos labāk. Patiesībā lielākajai daļai telpaugu ar apsmidzināšanu vien nepietiek, tā neaizvieto laistīšanu. Pēc apsmidzināšanas ūdens uz lapām un augsnes saglabājas tikai dažas minūtes, pēc tam tas iztvaiko. Šādā veidā ātri vien var veicināt puvi uz lapām un lapu žāklēm, kā arī pelējuma sēnītes attīstību.
Smidzināšana patiks augiem, kuriem nepieciešams augsts gaisa mitrums, piemēram, papardēm. Ja istabas temperatūra ir ļoti augsta, siltumu mīlošos augus var smidzināt pat katru dienu. Taču ir jāuzmanās, lai mitrums neietek lapu rozetē un šajās vietās nekrājas ūdens.
Avots: Dārzkopības centrs “Hortes”
