Kāds sakars pirkstu, kāju un roku garumam vai krūštura lielumam ar veselības problēmām

© Pixabay

Kāds sakars pirkstu, kāju un roku garumam vai krūštura lielumam ar veselības problēmām, kas varētu gadīties nākotnē? Netradicionālajā medicīnā šīm pazīmēm allaž veltīta uzmanība, kamēr oficiālā medicīna tās parasti nav ņēmusi nopietni. Tomēr, apkopojot un analizējot dažādus vērojumus, medicīnas zinātne pamazām saskata iespējamo saistību starp noteiktām ķermeņa uzbūves īpatnībām un nākotnē prognozējamām slimībām. Tas nenozīmē, ka šīs kaites neizbēgami uzbruks vai ka jākrīt panikā, toties var pateikt priekšā, par kuru slimību profilaksi derētu parūpēties īpaši.

Roku pirkstu garums. Sievietēm, kuru rādītājpirksts ir īsāks par zeltnesi, pastāv divreiz lielāka iespēja saslimt ar ceļu locītavu osteoartrītu nekā citām. Britu pētnieki novērojuši, ka viņām mēdz būt zemāks estrogēnu līmenis, kas arī var spēlēt savu lomu osteoartrīta attīstībā. Ieteicami vingrojumi, kas stiprina muskuļus ceļu apvidū.

Auguma garums. Sievietēm, kuru augums ir garāks par 160 cm, iespējams, nav notikusi gēnu mutācija, kas palīdz sasniegt simt gadu vecumu. Tāpēc, lai būtu ilgs mūžs, ieteicams dzīvot prātīgi - atteikties no smēķēšanas, ierobežot alkohola patēriņu un retāk ēst gaļu.

Kāju garums. Ja sievietei ir īsas kājas (51-64 cm), tad viņai piemīt paaugstināta nosliece uz aknu slimībām salīdzinājumā ar garo kāju īpašniecēm. Pastiprināti jācenšas izvairīties no dažādām kaitīgām vielām; lietojot sadzīves ķīmijas līdzekļus, vēlams valkāt cimdus un aizsargmasku, kā arī vajadzētu ierobežot alkohola patēriņu.

Oža. Vecāki ļaudis, kuri nespēj sajust banānu, citronu, kanēļa un citas izteiktas smaržas, piecas reizes biežāk nekā citi saslimst ar Parkinsona slimību. Iespējams, ka slimība pirmo skar tieši to smadzeņu apvidu, kas atbildīgs par ožu. Ožas vājināšanās var parādīties divus līdz septiņus gadus pirms diagnozes noteikšanas. Ieteicams lietot zivju eļļu, lai uzņemtu papildus omega-3 taukskābes.

Vēdera apkārtmērs. Cilvēkiem, kuriem 40 gadu vecumā ir solīds vēderiņš, ir gandrīz četras reizes lielāki vecuma plānprātības draudi, pienākot 70 gadu slieksnim, pat ja viņu svars turas nosacīto normu robežās. Viskaitīgākie ir tauki, kas nogulsnējas nevis zemādā, bet ap iekšējiem orgāniem. Ieteicams pievērsties Vidusjūras diētai, kontrolēt apēstā ēdiena daudzumu un uzņemt nepiesātinātās taukskābes (tās ir olīvās, riekstos, sēkliņās, avokado, tumšajā šokolādē u.c.).

Roku garums. Sievietēm, kurām ir īsas rokas, ir pusotru reizi lielāks Alcheimera slimības attīstības risks nekā tām, kuru rokas ir garas. Ieteicams izvēlēties tādu vaļasprieku kā gleznošana vai keramikas trauku veidošana, lai sniegtu smadzenēm jaunu izaicinājumu un uzturētu tās aktīvas.

Krokotas ausu ļipiņas. Lineāras grumbas uz vienas vai abām ausu ļipiņām norāda, ka cilvēkam ir paaugstināts nopietnu sirds un asinsvadu slimību risks. Nav gan īstas skaidrības, kāpēc tā, taču varētu būt, ka ausu ļipiņu grumbas izraisa tie paši faktori, kas atbildīgi par asinsvadu sieniņu elastības zudumu. Jāievēro klasiskie ieteikumi: normalizēt ķermeņa masu, kontrolēt asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs.

Krūštura lielums. Ja sievietei 20 gadu vecumā krūšturim ir D izmērs vai lielāks, tas nozīmē, ka viņai ir pusotru reizi lielāks 2. tipa cukura diabēta risks nekā vienaudzēm, kuras valkā A lieluma krūšturus vai mazākus (pat ja viņas vēlāk kļūst aptaukojušās un smēķē). Iespējams, te vainīgs apstāklis, ka krūšu taukaudi ir hormonāli jutīgi un ietekmē insulīna rezistenci. Ieteicama vingrošana, kur īsi intensīvas slodzes periodi mijas ar mierīgākiem, jo tas uzlabo organisma spēju normalizēt cukura līmeni asinīs.

Asins grupa. Kādā pētījumā Bostonā, apsekojot vairāk nekā 100 000 cilvēku, konstatēts, ka A, B un AB asins grupu īpašniekiem ir par 44% lielāks aizkuņģa dziedzera vēža risks nekā 0 grupas īpašniekiem. Iespējams, ka gēns, kurš nosaka asins grupu, nes līdzi arī aizkuņģa dziedzera vēža risku. Profilaksei ieteicams rūpēties par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu.

Veselība

Olbaltumvielas ir svarīgas organismam dažādu iemeslu dēļ. Ēdot olbaltumvielām bagātus ēdienus, mēs palīdzam uzturēt labu imūnsistēmu, veicinām muskuļu augšanu, labāk strādā vielmaiņa u.c. Tomēr, ikdienā uzņemot pārlieku daudz olbaltumvielas, varam nodarīt sev pāri. Kas par daudz, tas par skādi! Noskaidrojiet trīs būtiskākās blakusparādības ar kurām var nākties saskarties, ja olbaltumvielas tiek uzņemtas pārlieku lielā daudzmā.