Somijas Veselības un labklājības institūta profesors ir pārliecināts, ka tiem, kas jaunāki par 40 gadiem, joprojām ir iespēja pārskatīt savu dzīvesveidu un saglabāt savu veselību, raksta izdevums “Yle”.
Jums vēl nav četrdesmit, bet veselības problēmas jau liek par sevi zināt? Vai mati kļūst sirmi un vēders aug? Vai jūs uztraucas par agrīnu sirdslēkmi? Tie ir jautājumi, kas uztrauc lielāko daļu cilvēku, un Somijas Veselības un labklājības institūta profesors un ilggadējs ārsts un veselības pētnieks Sepo Koskinens saka, ka vēl viss nav zaudēts, - pirms četrdesmit gadu vecuma jūs joprojām varat mainīt savu dzīvesveidu, lai jūs neciestu visu atlikušo mūžu.
Koskinens piedāvā septiņus vērtīgus padomus tiem, kam rūp sava nākotne.
Atmetiet smēķēšanu
Īstermiņā jūsu elpceļu simptomi izzudīs un ievērojami samazināsies sirds un asinsvadu slimību risks. Kā patīkams bonuss, smēķēšanas atmešana vīriešiem palielinās potenci.
Ilgtermiņā jūs varat sagaidīt ievērojamu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības un plaušu vēža riska samazināšanos. Uzlabosies arī ādas vielmaiņa un asinsrite, un tā iegūs veselīgu izskatu.
"Būtu nepatīkami, ja pēdējos dzīves gados nāktos ciest no nopietnām plaušu un elpceļu slimībām," saka Koskinens.
Ievērojiet mēru ar alkoholu
Jaunībā daudzi ballējās un izklaidējās visas dienas garumā, kas beidzās ar vieglām galvassāpēm un nelielu nogurumu. Taču ar gadiem organisms tik viegli nepanes uzdzīves sekas.
Līdz četrdesmit gadu vecumam ir vērts saprast un izlemt, kādas alkohola devas var panest jūsu organisms. Lielākā daļa cilvēku šajā vecumā alkoholu lieto ar mēru, taču labāk no tā atteikties vispār. Jo lielāks alkohola patēriņš, jo lielāks risks saslimt ar dažādām onkoloģiskām saslimšanām.
"Pārmērīga alkohola lietošana var likt par sevi zināt tikai ap piecdesmit vai sešdesmit gadu vecumu, un tas būs milzīgs slogs ķermenim," saka profesors Koskinens.
Laicīgie dodieties pie miera
Tikai daži cilvēki var dzīvot ilgtermiņā, guļot sešas stundas vai pat mazāk. Lielākajai daļai no mums ir vajadzīgas septiņas vai astoņas stundas miega. Galvenā pietiekama miega pazīme ir tas, ka pamostaties spirgts un jūtaties atpūties.
Lietojiet vairāk dārzeņus un augļus
Ja vēl neesat to izdarījis, ir pienācis laiks pārdomāt savu pieeju uzturam. Ikdienas uzturā jāiekļauj daudz svaigu dārzeņu, augļu, ogu un pilngraudu. Ja nevēlaties savu uzturu balstīt uz dārzeņiem un augļiem, mēģiniet ēst zivis un mājputnu gaļu, nevis treknu sarkano gaļu.
Neaizmirstiet arī par "veselīga uztura šķīvi" - pusei no šķīvja jābūt piepildītam ar dārzeņu salātiem vai svaigiem dārzeņiem. Otro pusi vajadzētu sadalīt divās daļās: vienā pusē lieciet olbaltumvielu avotu, tas ir, zivis vai gaļu, un otrā pusē ievietojiet ogļhidrātu avotu, piemēram, kartupeļus, rīsus vai makaronus. Turklāt augu izcelsmes diēta ir videi draudzīga izvēle.
"Ja vēlaties rūpēties ne tikai par savu veselību, bet arī par nākamo paaudžu dzīves apstākļiem, jums vajadzētu dot priekšroku augu valsts pārtikai."
Kustieties katru dienu
Ir vērts veikt pēc iespējas vairāk sadzīves fiziskās aktivitātes. Jūs varat vai nu staigāt uz darbu, vai braukt ar velosipēdu. Ja darbs ir pārāk tālu, tad vismaz daļu ceļa var veikt kājām. Tas pats attiecas uz iepirkšanās braucieniem.
Ikvienam jāuzrauga arī savu muskuļu stāvoklis, īpaši tas attiecas uz sievietēm, jo vecāka gadagājuma vecumā nepietiekama muskuļu masa izraisa veselības problēmas un samazina aktivitātes līmeni.
"Diemžēl cilvēki bieži dodas uz sporta zāli ar automašīnu un ar liftu dodas uz treniņu. Arī ceļojumu uz zāli ir vērts iekļaut savās kopējās fiziskajās aktivitātēs," apliecina ārsts.
Uzraugiet savu asinsspiedienu un holesterīna līmeni
Darba vietās parasti tiek veiktas regulāras darbinieku veselības pārbaudes, taču šīs programmas neattiecas uz visiem. Ir vērts būt aktīvam un pašam noskaidrot holesterīna līmeni asinīs un asinsspiedienu. Tas ir īpaši svarīgi tiem, kuru ģimenē ir bijis diabēts vai sirds un asinsvadu slimības.
"Ja pirms desmit gadiem jums bija labi asins analīžu rezultāti, tas neko neliecina par situāciju šodien," skaidro Koskinens.
Pavadiet vairāk laika ar mīļajiem
Ja jūsu ikdienas darbs aizņem pārāk daudz laika un jums nav laika satikties ar saviem mīļajiem un draugiem, ir pienācis laiks padomāt par savām prioritātēm. Mēģiniet vairāk komunicēt ar cilvēkiem kopumā: tas nāk par labu gan garīgajai, gan fiziskajai veselībai. Ir svarīgi atcerēties, ka komunikācija nenozīmē tikai atrasties vienā telpā ar pārējiem, kas skatās savos viedtālruņos.
"Kad gados vecākiem cilvēkiem pētījumu laikā jautā, kas viņiem dzīvē pietrūka, daudzi atbild, ka tā bijusi komunikācija ar mīļajiem. Nevis tas, ka viņiem būtu vairāk jāstrādā vai jāpelna," secina ārsts.
