Mitrums mūsu mājā. Cēloņi un risinājumi

Ar šo publikāciju aizsākam rakstu sēriju par izplatītākajām mājas slimībām un to ārstēšanu. Viens no galvenajiem ēku un citu būvju ienaidniekiem ir mitrums. Mitruma pazīmes ir izmērāmās, redzamās un pat saožamās.

Mitrums posta daudzas ēkas, bet nereti īpašnieki pat nezina, kāpēc sienas ir mitras, telpas drēgnas un ko darīt. Bieži vien tiek veikts tikai kosmētiskais remonts, taču tas nenovērš problēmas cēloni. Pēc kāda laika fasādes cokols atkal ir nolupis un izdrupis, bet telpā jūtams mitrums un pelējuma smaka.

Jo mitrāka ēka, jo vairāk naudas tērējam par apkuri. Cilvēki sāk slimot. Mēs maksājam ar savu naudu un veselību, nepievēršot pietiekamu uzmanību ēkas mitruma stāvoklim.

Mitruma rašanās cēloņi

Latvijā klimata izmaiņu dēļ gruntsūdens līmenis paaugstinās. Izgaro tikai puse no nokrišņiem, pārējie paliek augsnē, kas pārpurvojas mitruma dēļ. Jūrmalā gruntsūdens līmenis pacēlies par 50–60 centimetriem. Tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs ir izpētījis, ka vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir 5,7 grādi, bet relatīvais gaisa mitrums – 81 procents. Kondensāts veidojas, ja temperatūra ir no mīnus 9 līdz plus 16 grādiem. Tātad mēs visu gadu atrodamies tropiem līdzīgos apstākļos, kas, tāpat kā nokrišņi un kapilārais būvproduktu kondensāts, ietekmē būves.

Speciālisti vērtē, ka ēkas un citas būves tiek bojātas to nolietojuma un vecuma dēļ, kā arī nekvalitatīvas projektēšanas, celtniecības un apkalpošanas dēļ. Vēsturiskās ēkas tiek pastāvīgi bojātas gan gruntsūdens līmeņa, gan ietves līmeņa pacelšanās dēļ. Paceļoties gruntsūdens līmenim vai ietvei virs ēkā ierīkotās horizontālās hidroizolācijas barjeras, sienas uzsūc gruntī esošo mitrumu un nokrišņus. Vecajās mūra ēkās mitrums kāpj no zemes pa cokolu. Tā notiek katru dienu un ļoti daudzās ēkās. Pietiek uzmanīgi paskatīties uz Vecrīgas namu cokoliem. Piemēram, atjaunotajā Spīķeru kvartālā.

Daudzi pagrabi pavasaros vai rudeņos applūst no gruntsūdens līmeņa pacelšanās. Bet var taču to nepieļaut.

Pagājušā gadsimta

60.–80. gados būvētajās ēkās ūdens vai mitrums iesūcas caur nekvalitatīvu paneļu betonu vai šuvēm.

Problēmas pastāv arī jaunajos vai rekonstruējamos būvobjektos. Daugavpils cietokšņa komplekss ir uzskatāms piemērs, jo cietoksnī pat pēc renovācijas/rekonstrukcijas ir ēkas, kurās ir paaugstināts sienu un gaisa mitrums. Rīgā ir bērnudārzs, kurā pēc rekonstrukcijas bērnu guļamtelpa tika iekārtota zem pirmā stāva līmeņa. Gadu pēc remonta parkets un linolejs atlupa no grīdas. Jāremontē atkal. Atklājās, ka mitrums iekļūst telpā caur betona grīdu, bet hidroizolācija nebija ierīkota.

Kādi risinājumi?

Īsā atbilde: uzticiet mitruma vai slapjuma likvidēšanas darbus speciālistiem. Tikai speciālisti var pareizi un kvalitatīvi izvērtēt cēloņus un ierīkot hidro vai mitra tvaika izolāciju.

Projektētāji izmanto terminu aploksne. Tas nozīmē, ka būve no vides iedarbības (t.sk., ūdens un mitruma) tiek pasargāta no visām pusēm – kā aploksnē ielikta vēstule. Arī ļoti slapjas telpas var padarīt sausas un apdzīvojamas. Ēku pasargāšanai no mitruma un slapjuma tiek piedāvāti mūsdienīgi hidroizolācijas būvprodukti un tehnoloģijas. Ir iespējams izvēlēties katram būvobjektam piemērotāko un ekonomiskāko variantu. Pamatus, cokolus, sienas u.c. var aizsargāt no ārpuses vai iekšpuses. Hidroizolācijas ierīkošanas vai remonta darbi ir jāuztic speciālistiem.

Raksts tapis sadarbībā ar CM Serviss