Sauļoties uz veselību nav iespējams

Kad dermatologi skaidro sabiedrībai par sauļošanās kaitīgumu, vienmēr atrodas kāds, kurš saka: es visu mūžu esmu sauļojies un sauļošos.

Kopumā saules ultravioletos starus var iedalīt trīs grupās: ultravioletie C (UVC) stari, ultravioletie B (UVB) un ultravioletie A (UVA) stari. «UVC stari pilnīgi absorbējas kosmosā un zemes atmosfērā un līdz zemes virsmai nenonāk. Ja tā notiktu, mēs jau būtu gājuši bojā, jo tie ir ārkārtīgi bioloģiski aktīvi,» skaidro R. Karls. «UVC starus var atrast cilvēku izmantojamās iekārtās, piemēram, kvarca lampās, ko izmanto medicīnas iestāžu operāciju zālēs un arī instrumentu sterilizācijai. Daļa no UVB stariem tiek aizkavēti ozona slānī, bet UVA stari faktiski bez jebkādas aizķeršanās nonāk līdz zemes virsmai, tie spēj iet arī cauri stiklam. UVB stariem ir mazāks viļņa garums nekā UVA stariem. Jo viļņa garums ir īsāks, jo bioloģiski aktīvāki ir stari. UVB stari ir aptuveni 1000 reižu aktīvāki par UVA stariem. Un attiecīgi arī efekti, kādus tie izraisa, ir stipri atšķirīgi, taču gan vieni, gan otri stari spēj izraisīt ļaundabīgas pārmaiņas ādā. Ultravioleto staru avots ir gan saule, gan solārijs – abi ir kaitīgi.»

Iedarbība uz šūnām

«Kad UVB stari nokļūst līdz ādas virsmai, tie nonāk līdz šūnas kodolam, kurā ir DNS molekula. Fotoni – elementārdaļiņas spēj tajā izraisīt izmaiņas,» turpina ārsts, «līdz ar to izmainās ģenētiskais materiāls, notiek mutācija, kuras rezultātā no normālas šūnas izveidojas kropla šūna, kas pēc kāda laika var pārvērsties arī ļaundabīgā – audzēja – šūnā. Mūsu imūnsistēma ir izveidota tā, lai kontrolētu šos procesus. Tiklīdz šūnā ir notikusi mutācija, mainās arī dažādi receptori uz šūnas virsmas. Ir speciālas imūnkompetentās šūnas – Langerhansa šūnas, kuras zinātniski sauc par antigēnu prezentētājšūnām. Tās atpazīst bojāto šūnu, dod ziņu uz limfmezglu, no kurienes nepilnvērtīgās šūnas iznīcināšanai tiek nosūtīti kareivji – limfocīti. Pašā šūnā darbojas vēl viens mehānisms, ko nodrošina P53 gēns, kurš regulē nevajadzīgo šūnu bojāeju – apoptozi. P53 gēna sintēze arī ir iekodēta DNS molekulā, un šis gēns viens no pirmajiem cieš no ultravioletajiem stariem. Līdz ar to šūna, kas kļuvusi ļaundabīga, neiet bojā, bet turpina dzīvot. UVA staru bioloģiskā aktivitāte ir mazāka, bet, nonākot šūnā, tie veido brīvos radikāļus – skābekļa reaktīvos savienojumus, ko apzīmē ar abreviatūru ROS (no angļu val. – reactive oxygen species). Tieši UVA stari ir atbildīgi par ādas priekšlaicīgu novecošanos. Tie bojā šūnu mitohondrijus, kuri ir galvenais posms šūnu elpošanā, gan arī veic kanceroģenēzi. Langerhansa šūnas cieš gan no UVA, gan no UVB stariem, tāpēc brīdī, kad saules ir par daudz, limfocītu armija palīgā neierodas. Aizsardzības mehānisms tiek sabojāts vairākās vietās, un galu galā gan UVA, gan UVB stari noved pie tā, ka izveidojas malignais – ļaundabīgais – process. Cik ilgi katram cilvēkam darbosies dabiskie aizsargmehānismi, grūti teikt. Tas būs atkarīgs gan no organisma vispārējā stāvokļa, gan no medikamentu lietošanas, bet līdz ar nodzīvotajiem gadiem šie mehānismi pamazām novājinās un ir lielākas iespējas attīstīties ļaundabīgiem audzējiem. Tieši šajās mikrostruktūrās, kuras mēs neredzam ar neapbruņotu aci, šūnas tiek bojātas. Piemēram, ir tādi veidojumi – aktīniskās keratozes, kas uz ādas redzamas kā rozā traipi. Kad to sāk ārstēt, traips iegūst ļoti lielus izmērus, jo zāles izraisa iekaisumu visā šajā laukā, kurš ir jau cietis un kurā ir gan P53 gēnu bojājumi, gan izmainīti receptori šūnu virsmā, un tas rāda, ka pastāv tā sauktais vēža lauks. Var arī gadīties, ka ultravioletais starojums dzīves laikā neko sliktu nenodara, tomēr uz to nevar paļauties. Kad esam pabijuši saulē, keratinocīti (ādas virskārtas pamatmasas šūnas) tiek aizsargāti ar melanocītu (ādas pigmentšūnu) sintezēto pigmentu – melanīnu, kas nostājas tieši virs šūnu kodoliem, lai tos pasargātu. UVB stari, kuri ir atbildīgi par intensīvo DNS bojājumu, iedarbina ādā arī tās vielas sintēzi, kura vēlāk pārvēršas D vitamīnā.»

Vai iedegums aizsargā

Ja parādās iedegums, tas nozīmē, ka darbojas mehānismi, lai samazinātu ultravioleto staru nodarītos bojājumus. Iedegums nodrošina pavisam nenozīmīgu aizsardzību – aptuveni tā, kā to spētu krēms ar SPF koeficientu 2–4. Salīdzinājumā, piemēram, ar afroamerikāņiem pigments, kurš sintezējas mūsu ādā, nav tik kvalitatīvs saules aizsargs. Apdegums ar ādas apsārtumu un čūliņām ir sliktākais, ko varam sev nodarīt. Bet ādas bojājums, uzturoties saulē bez piemērotiem ādas aizsarglīdzekļiem, veidojas arī tad, ja nav šādu galēju izpausmju, tikai tas notiek ilgākā laikā.

***

Dermatologs Raimonds Karls, biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs:

– Mēs varam uzrunāt tikai tos, kuri gatavi sadzirdēt un kuri domā par rītdienu. Ir vajadzīga paaudze, pusotra vai divas, lai attieksme mainītos. Ir vēža veidi, no kuriem mēs nevaram sevi tiešā veidā pasargāt, bet ādas vēža gadījumā tas ir iespējams, saprātīgi dozējot savu uzturēšanos saulē un lietojot piemērotus saules aizsarglīdzekļus.

***

Saules aizsargkosmētikas izvēle

• Jāizvēlas tādi līdzekļi, kuri aizsargā gan pret UVB, gan pret UVA stariem. Tam jābūt norādītam uz iesaiņojuma.

• Aizsardzība pret UVB stariem parasti tiek izteikta ar SPF koeficientu. Par to, ko šis koeficients rāda, ir daudz aplamu priekšstatu. Jāzina, ka tas neapzīmē minūšu skaitu, ko var pavadīt atklātā saulē, lietojot attiecīgo aizsargkosmētikas līdzekli. Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka SPF esot jāreizina ar laiku, ko āda pati sevi spēj aizsargāt. Īstenībā SPF norāda, par cik samazinās caurlaisto fotonu daudzums, lietojot attiecīgo preparātu. Ja SPF ir 20, tad tas aiztur aptuveni 76%, ja SPF ir 30 – ap 80%, bet ja SPF ir 50 – ap 90% no fotoniem.

• Neviens saules kosmētikas līdzeklis nenodrošina pilnīgu aizsardzību. ES valstīs aizliegts maldināt patērētāju ar norādēm, ka tas sniedz simtprocentīgu aizsardzību, bet citviet šādus uzrakstus var sastapt. Tie neatbilst patiesībai.

• Ir t. s. organiskie un neorganiskie saules aizsargkosmētikas līdzekļi. Neorganiskie līdzekļi, uzklājot uz ādas virsmas, atstaro fotonus un nodrošina augstāku aizsardzību, bet āda izskatās bāla. Organiskie produkti laika gaitā ultravioleto staru ietekmē sabrūk, tāpēc uzklāšana ir jāatkārto biežāk. Mūsdienās abi šie veidi parasti ir kombinēti.

• Saules aizsargkosmētika var būt krēmu, šķidrumu, aerosolu, emulsiju un citās formās. Katra no tām vairāk piemērota noteiktām ķermeņa daļām. Krēmu ir vieglāk uzklāt sejai, kaklam, rokām vai kājām, bet, dodoties uz pludmali, labāk lietot aerosolus vai emulsijas, lai noklātu visa ķermeņa ādu.

• Kaut arī uz aizsargkosmētikas produkta ir norāde «ūdensizturīgs», ieteicams to uzklāt atkārtoti pēc katras peldes, kā arī pēc intensīvām fiziskām nodarbībām, kad cilvēks ir sasvīdis.

• Neraugoties uz aizsargkosmētiku, tiešos saules staros nevajadzētu uzturēties ilgāk par divām stundām.

• Bērniem vēlams izmantot tieši viņiem domāto saules aizsargkosmētiku, tajā parasti ir mazāk konservantu, stabilizatoru u. c. Mazuļi ir īpaši jutīgi pret saules stariem, viņiem ādas apsārtums var rasties pat ēnā.

• Iegādāto saules aizsargkosmētikas produktu jācenšas izmantot vienas sezonas laikā, jo nākamajā gadā aizsāktā iepakojuma saturs gaisa ietekmē jau ir oksidējies un zaudējis savas īpašības.