Zemenes var stādīt no aprīļa līdz septembrim, taču populārākais stādīšanas periods ir maija vidus vai rudens pusē, kad pieejami jaunie stādi. Lai zemeņu raža būtu bagātīga un leknie stādi vairotu dārznieka gandarījumu, nolemjot audzēt šīs sārtās dārza princeses, jāievēro to prasības pēc pilnvērtīgas augsnes un citas kaprīzes.
Vislabāk zemenes aug smilšainās vietās, kas pasargātas no vēja, taču jāņem vērā, ka tās nemīl pārlieku mitru augsnes virskārtu, tāpēc jāizvairās no gravām. Zemeņu stādiem ir sekla sakņu sistēma, tāpēc augi ir jutīgi pret sausumu – šā iemesla dēļ jau laikus jādomā, kā zemenes laistīt. Svarīgs priekšaugs Pirms stādīšanas būtisks priekšnoteikums ir augsnes sagatavošana. Šim nolūkam vislabāk derēs organiskais mēslojums, lai vēlāk augus varētu mēslot tikai ar minerālmēsliem. Jāatceras, ka zemeņu saknes ir jutīgas pret svaigu kaļķojumu, tāpēc labāk kaļķot priekšaugu augsni. Tikpat svarīgi ir zināt, ka zeme ir jāatbrīvo no nezālēm (zemenēm sevišķi bīstamas ir daudzgadīgās nezāles ar plašiem sakņu dzinumiem – vārpata, gārsa), tāpat zemenes nedrīkst stādīt vietā, kur iepriekš bijuši daudzgadīgi zālieni – vismaz vienu gadu pirms stādīšanas zeme jāuzar. Arī gurķi, tomāti, kartupeļi un tulpes nav zemenēm piemērotākie priekšaugi, taču pākšaugi, kukurūza un zaļmēslojuma augi būs labi zemeņu priekšteči. Kad augsne ir sagatavota, atliek izvēlēties piemērotāko audzēšanas veidu – līdzenās vai paaugstinātās vagās vai paaugstinātās dobēs. Katram no šiem viediem ir ne tikai savas priekšrocības, bet arī mīnusi. Piemēram, audzējot zemenes paaugstinātās vagās vai dobēs, augsne ātrāk iesils, augiem būs vairāk gaisa un samazināsies pelēkās puves izplatība, taču tai pašā laikā zemenes būs grūtāk apkopt, augsne ātrāk zaudēs mitrumu un augi var sliktāk pārciest salnas. Jutīgas pret hloru Pavasarī, kad nokusis sniegs, svarīgi pievērsties zemeņu stādu apkopšanai. Tam vislabāk izmantot grābekli ar elastīgiem zariem – audzi viegli pārgrābj, tādā veidā atbrīvojot augus no nokaltušajām daļām un pārziemojušiem kaitēkļiem. Pirmajos gados zemenes arī rūpīgi jāizravē, jo tās necieš nezāli, taču jāuzmanās, lai nesavainotu augu jutīgo sakņu sistēmu. Kad zemenes zied, jāseko līdzi gaisa temperatūrai – ja naktī solītas salnas, audze jāapsedz ar pārklāju, ko dienas laikā noņem. Pēc ražas novākšanas jānogriež stīgas, citādi tās atņems spēkus augam un padarīs audzi pārāk blīvu. Salīdzinot ar lielāko daļu dārza augu, zemenes ir jāmēslo mazāk, tomēr pilnvērtīgai attīstībai nepieciešams plašs barības vielu klāsts. Īpaši jāuzmanās no slāpekli saturošiem mēslojumiem, pretējā gadījumā zemenājiem ogu ražas vietā var saaugt lapas. Tāpat zemenēm nepatīk pārsāļota augsne. Izvēloties mēslojumu zemenēm, jāņem vērā, ka tās ir jutīgas pret hloru un augstu sāļu koncentrāciju augsnē, tāpēc labākā izvēle būs kāliju un fosforu saturoši mēslojumi. Rudenī pēc ražas novākšanas ieteicams pabarot augus, tā veicinot bagātīgu ziedēšanu jaunajā sezonā – tam noderēs kompleksais mēslojums. Pret slimībām Gādājot par ražas bagātību, jāpadomā arī par augu aizsardzību pret slimībām un kaitēkļiem. Viena no populārākajām zemeņu kaitēm ir pelēkā puve, kas izpaužas kā brūni plankumi uz negatavām ogām, pamazām to iznīcinot. Pelēkajai puvei vislabvēlīgākie apstākļi ir 15–20 grādu temperatūra un mitrums. To var novērst, augus pareizi mēslojot, stādot ar pietiekamu atstatumu un vasaras beigās neaizraujoties ar pārlieku laistīšanu. Vēl viena nelūgta viešņa ir miltrasa, kas atšķirībā no pelēkās puves vislabāk izplatās sausā un siltā laikā – to var veicināt pārmērīga mēslošana ar slāpekli. Miltrasu var pazīt pēc sačokurotām augu lapām un mazām, pelēcīgām ogām ar nepatīkamu garšu. Izturīgas pret abām šīm kaitēm ir zemeņu šķirnes Polka’, ‘Honeye’ un ‘Zefyr’. Bez jau minētajām slimībām zemeņu audzētājiem nākas sastapties arī dažādiem kaitēkļiem. Viens no izplatītākajiem ir zemenāju ērce, kas padara augu lapas brūnganas, pavājina spēju ziedēt, tādā veidā samazinot nākamā gada ražu – labākais veids, kā no tā izvairīties, ir ik pa laikam pamainīt zemeņu stādīšanas vietu un izmantot veselu stādu materiālu. Lielus postījumus spēj nodarīt arī lapgrauži, kas izēd lapās caurumus, bojā ziedus un negatavās ogas. Nepatīkamās kukaiņu izraisītās sekas iespējams novērst, agrā pavasarī pārklājot lauku ar pārklājumu. Pie viena šī metode aizbaidīs arī pūkainās pļavu blaktis, kam ir tendence padarīt ogas plankumainas un izkropļot to formu. Audzētājiem būtu jārūpējas arī par to, lai zemeņu audzes tuvumā nebūtu plašas, auglīgas pļavas – tas palīdzēs izvairīties no putu cikādēm, kam raksturīgas baltas putas ar iekšā mītošiem kāpuriem, kuriem ir tieksme izsūkt auga sulu, tādējādi izraisot lapu saritināšanos. *** PIEREDZES STĀSTS Guntis ŠALMS, piemājas saimniecības Šalmīši saimnieks: – Tipiskākā kļūda ir sagāzt uz zemeņu stādiem kūtsmēslus un cerēt, ka būs laba raža. Lai garantētu ražu, vispirms svarīgi domāt par priekšaugu. Es daru tā – vietā, kur paredzēts stādīt zemenes, iepriekšējā gadā iesēju bišu amoliņu, āboliņu, lucernu, auzas vai rudzus. Pēc tam šos augus uzarot, tie kalpo par mēslojumu un uzlabo augsnes sastāvu. Arī kūtsmēsli ir labi, bet tie jāiestrādā vismaz gadu iepriekš. Ja zemeņu laukā aug daudz kosas un zirgskābenes, augsne ir jākaļķo, jo zemenēm nepatīk skāba augsne (ideālais rādītājs ir pH 5–6). Zemenēm tāpat kā cilvēka organismam vajag vitamīnus un minerālvielas, bet visa pamatā ir kalcijs. Agrā pavasarī dodu zemenēm kalcija nitrātu, kas veicina augšanu. Pēdējā laikā praktizēju bioloģiskās audzēšanas veidu – apstrādāju augus ar līdzekli Baikāls EM1, kas ir trihodermīna alternatīva. Šis līdzeklis uzlabo augsnes sastāvu un struktūru, kā arī piesaista augiem gaisā esošo skābekli. Katram mēslojuma veidam ir savas funkcijas – agrā pavasarī vajadzīgs kalcijs, kas vairo auga šūnas, bet laikā, kad augi veido ogas, nepieciešams mikroelementu komplekss. Zemenes var mēslot gan caur lapām, gan caur pilienlaistīšanas sistēmu. Tad, kad zemenes sāk ziedēt, ar mēslošanu vairs nevar aizrauties, jo var noplaucēt lapas. Paļauties uz dabu nevar, tāpēc pēdējos gados visos laukos ierīkoju pilienlaistīšanas sistēmu – zemenēm ir ļoti sekla sakņu sistēma, tāpēc nepieciešams pastāvīgs mitrums. Ja grib normālu ražu, pilienlaistīšana ir obligāta. Savukārt tad, kad augi beidz ražot, tiem jādod papildbarība, lai ienāktos nākamā gada raža. Promo raksts tapis sadarbībā ar Baltic Agro
http://news.lv/Maja/2014/06/06/darza-un-galda-zemenes