Solveiga un Jānis Melnači ar dēliem Tomasu (16) un Robertu (8) jau vairāk nekā desmit gadu saimnieko Padures pagasta Lazdkalnos.
Saimniece ir profesionāla dārzniece, tāpēc pagalmā valda liela augu daudzveidība un ideju spars nerimst. «Dobes tāpat kā Rīga nekad nav gatavas,» viņi smej.
Māja Padures pagastā netālu no Kuldīgas iegādāta ziemā pirms 12 gadiem. «Tā celta 1920. gadā. Ēku tolaik cēlis kāds robežsargs, un līdz brīdim, kad to iegādājāmies mēs, tai nomainījušies vairāki īpašnieki,» Melnači zina stāstīt. Atsaucot atmiņā ainas no tikko iegādātā īpašuma, ģimene atceras, ka iegādes brīdī teritorijā nebijis nekā – tikai māja un pagraba mūri. «Mājai pat nebija redzami pamati – tos klāja biezs kultūras slānis. Vairākas reizes vedām ar buldozeru to visu prom. Apkārtne bija diezgan nolaista,» viņi saka. Nebaidoties no darba grūtībām un būdami ideju pārpilni, Solveiga un Jānis šo gadu gaitā teritoriju prasmīgi iekopuši un radījuši savu ģimenes oāzi.
Jānis pēc profesijas ir namdaris, bet Solveigai allaž tuvi bijuši dārza darbi. «Abi esam no laukiem, drusku padzīvojām pilsētā un nu atkal esam atgriezušies laukos. Laika gaitā daudz ko esam iemācījušies,» stāsta saimniece. Sākumā pūles tika veltītas ēkas labiekārtošanas darbiem, bet tikai pēc tam saimnieki pievērsušies apkārtnes iekārtošanai. «Pirmo dobi iekārtojām pie pirtiņas, tagad tajā aug vairāku šķirņu peonijas un flokši. Vēlāk iekārtojām pagalma lielo dobi, un uz desmit gadu kāzu jubileju tapa arī rožu dobe,» Solveiga stāsta.
Tā kā Lazdkalnu saimniecei vienmēr bijuši tuvi dārza darbi, viņa, entuziasma vadīta, absolvējusi arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, kur ieguvusi dārznieces profesiju. «Gala darbu rakstīju par peoniju griezto ziedu saglabāšanu, izpētīju sešas šķirnes,» Solveiga stāsta un atzīstas, ka savā dārzā var lepoties ar 17 jaunām un 18 vecām flokšu šķirnēm, savukārt peoniju šķirņu ir 40. Pirms trim gadiem nākusi ierosme arī par savas stādaudzētavas izveidi, kuras raibums slejas līdzās dzīvojamai mājai, līdz ar to var teikt, ka saimnieces rūpes par dārza dzīvi sākas agrā pavasarī un beidzas tikai rudenī. Taču arī ziemā netrūkst rūpju par augiem un plāniem jaunajai dārza sezonai.
ALLAŽ PAPILDINA. Lielās pagalma dobes turpinājums tuvāk ceļmalai pārvēršas akmeņu joslā. «Šī dobe kā Rīga nekad nav gatava, jo visu laiku gribas kaut ko papildināt un pamainīt,» atzīst saimniece.
ROSĪGI. Melnači ir atraktīvi un rosīgi, tāpēc šīs ģimenes īpašības iemājojušas arī gandrīz hektāru plašajā pagalmā – tajā sev aktivitātes var atrast gan liels, gan mazs. No kreisās: Jānis, Roberts, Solveiga, Tomass.
DAŽĀDĪBA. Lielākā dobe pagalmā rotājas jau sesto gadu. Šai vietā agrāk slējies iepriekšējo saimnieku stādīts ābeļdārzs – lai to likvidētu, augsni vairākkārt nācies līdzināt. «Vedām kūdru, lai uzlabotu augsni. Tā mums ir ļoti liesa un smilšaina, tāpēc bieži sanāk to papildināt,» atzīst Solveiga. Melnači dārzu mēslojot lielākoties ar kūtsmēsliem, bet zemei vajadzīgs arī mitrums. «Lai gan augu klāsts dobē nācis palēnām, tās vijīgā forma izveidota uzreiz. Tajā aug spirejas, dienziedes, gailardijas, heihēras, klinšu rozītes, ciprešu eihordijas, veigelas, astilbes, ozolītes, mugurenes,» Solveiga uzskaita. Līdzās dobei pirmo gadu iedēstīts pojeņu un flokšu lauks.
DĪĶIS UN KŪPINĀTAVA. Dīķis pagalmā jau esot bijis, taču sliktā stāvoklī – aizaudzis ar krūmiem un ūdenszālēm, tāpēc saimniekiem vajadzējis ne mazums pūļu, lai ūdenstilpi iekoptu. Tagad pie dīķa iekārtota atpūtas vieta, kurā sava loma atvēlēta arī prasmīgi radītai unikālai kūpinātavai, kuras autors ir pats Lazdkalnu saimnieks. «Tā izveidota no veca ūdens spiedkatla, apakšā piebūvēta krāsniņa. Tajā var kūpināt vistas, zivis. Kūpinātava ir liela – vienā reizē tajā var salikt apmēram kilogramu vistu stilbiņu, tāpēc tiek izmantota uz lielākām svinībām,» stāsta Jānis.
STĀDAUDZĒTAVA Melnaču pagalmā pastāv jau trīs gadus – iespaidīgā siltumnīca un nojume vasaras puķēm esot saimnieka Jāņa roku darbs. Lielākā daļa tur iegādājamo augu sastopami arī pašu dobēs. «Cilvēki pērkot vēlas apskatīties, kādi tie izskatīties lieli. Audzējot pati, zinu arī pastāstīt pircējiem, kas izziemo labi un kas ne. Un, ja augi izdzīvo manā liesajā zemē, tad arī citur būs ražīgi,» Solveiga nosmej.
MŪRI. Virs senajiem pagraba mūriem iekārotas guļvietas, jo pirti saimnieki izīrē viesībām. Jānim prātā iemājojusi iecere ieveidot ēkā ģimenes apartamentus, kur vasarā atpūsties ar bērniem. Senie mūri labi iekļaujas dārza ainavas kopskatā, piešķirot dārzam pamatīgumu.
PALĪGI. Pašu celta pagalma vidū rotājas arī pirtiņa, kur veldzēties gan pašiem, gan viesiem. Savukārt palīgi kurmju un citu četrkājainu svešinieku tvarstīšanā ir tūļīgie ķepaiņi Bella un Bazis.