Pašu audzēts arbūzs Latvijā vairs nav nekāds lielais brīnums. Protams, tas ir ļoti īpašs dārzkopim, kurš savām rokām sējis sēkliņas, aprūpējis stādu, sargājis no salnām, sedzis ar agroplēvi, laistījis un lēmis, cik augļu aizmetnīšu atstāt, lai tiem pietiktu spēka ienākties.
Arvien vairāk dārzkopības entuziastu izmēģina šo procesu un secina – jā, arbūzu var izaudzēt arī pie mums. Neiznāks gan tāds rekordists kā 2005. gadā Arkanzasā novāktais arbūzs, kurš svēra 121,93 kg, bet kas par to.
Tomēr ierastāk ir doties pēc arbūza uz veikalu vai tirgu, kur tas atvests no siltākām zemēm, saulē apvēlies brangs un uzkrājis tīkamu, atspirdzinošu saldumu. Gadā pasaulē tiek izaudzēti ap 95 miljoniem tonnu arbūzu, visvairāk – Ķīnā, Turcijā, Irānā, Brazīlijā un Ēģiptē.
Arbūzos ir ap 80% ūdens, 5,5 – 13% cukuru (glikoze, fruktoze, saharoze), arī pektīnvielas, kalcijs, kālijs, fosfors, dzelzs, vitamīni. 100 gramos arbūza mīkstuma ir 224 mg magnija, tāpēc ar 150 gramiem arbūza pietiek, lai nodrošinātu sev diennaktī nepieciešamo magnija devu. Pēdējā laikā pētnieku uzmanību piesaistījis likopēns – karotinoīds, kurš būtisks sirds un asinsvadu, kā arī kaulu veselībai. Arī arbūzi pieskaitāmi produktiem ar augstu likopēna saturu. Vēl zinātniekus ieinteresējusi arbūzos atrodamā aminoskābe – citrulīns. Tā organismā tiek pārvērsta citā aminoskābē – arginīnā, kura arī vajadzīga labai asinsritei un sirds veselībai. Pieņemts uzskatīt, ka visvērtīgākais arbūzā ir tieši vidiņš. Zemēs, kur arbūzus audzē daudz, cilvēki reizēm izēd vienīgi vidiņu. Amerikāņu uztura speciālisti izpētījuši arī šo jautājumu, nosakot flavonoīdu, likopēna un C vitamīna saturu dažādās arbūza daļās. Tas bija visai līdzīgs gan vidū, gan malās pie mizas, gan kātiņa apvidū, gan pretējā galā. Pētījumos arī noskaidrots, ka vispilnvērtīgākais uzturvielu sastāvs ir arbūziem, kuri pilnīgi nogatavojušies laukā.
Jāatgādina, ka arbūzi pirms ēšanas jāmazgā. Laukā tie guļ uz zemes apmēram tāpat kā ķirbji, uz mizas ir augsnes daļiņas un dažādi mikroorganismi, var gadīties parazītu oliņas. Arī uzglabāti un transportēti arbūzi netiek sterilā vidē. Ja kāds pārsprāgst, sula tek laukā, pievilinot mušas, kas pārnēsā dažādas slimības, un arbūzs kļūst par barotni dažādiem mikrobiem, tajā skaitā – akūtu zarnu infekciju izraisītājiem.
Pirms dalīšanas arbūzs kārtīgi jānomazgā ar siltu ūdeni un nearomatizētām ziepēm. Iegrieztu arbūzu vēlams glabāt ledusskapī. Ja uzreiz redzams, ka vienā dienā arbūzu nevarēs pieveikt, to stabili novieto šķīvī vai bļodā ar astītes galu uz leju, nogriež vāciņu un tālāk izdara divus vertikālus krusteniskus griezienus aptuveni līdz arbūza vidum. Pēc tam griež horizontāli vēlamā biezuma šķēlītēs. Kad maltīte pabeigta, atlikušo arbūzu liek ledusskapī, pārsegtu ar pārtikas plēvi, šķīvi vai nogriezto vāciņu.
***
DER ZINĀT
Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties arbūzu:
• Arbūza kātiņam jābūt iekaltušam, bet ne galīgi sažuvušam – tas liecina, ka arbūzs ir ilgi glabāts vai transportēts. Ja astīte norauta, arī tas vedina domāt, ka no pircēja tiek slēpts kāds defekts.
• Gatavam arbūzam miziņa nav matēta, bet tik spoža, ka tajā atspīd saule. Tai jābūt arī stingrai un diezgan cietai – ja miziņu ir viegli iespiest un saskrāpēt, tad arbūzs ir apvītis.
• Arbūzam, kurš nogatavojies dabiskā ceļā laukā, ir dzeltens laukumiņš sānos – tur arbūzs saskāries ar zemi. Ja laukumiņa nav, arbūzs, iespējams, novākts par agru. Ja laukums ir ļoti liels, tas liecina, ka arbūzam trūcis saules un siltuma, tāpēc tas būs ūdeņains un nepietiekami salds.
• Gatavs arbūzs ir skanīgs – tam pieklaudzinot, atskan dzidra skaņa, bet negatavs slikti vada skaņu, jo tā mīkstums ir blīvāks, tāpēc iznāk vien kluss «tuk – tuk». Mājās, mazgājot arbūzu, var lieku reizi pārliecināties par savas izvēles pareizību – gatavs arbūzs ūdenī peld, bet negatavs – grimst.
• Par to, ka arbūzs audzējot saņēmis par daudz nitrātu, liecina intensīvi sarkans mīkstums ar viegli violetu nokrāsu; griezuma vieta ir gluda, nevis sīki graudaina; šķiedriņas arbūza mīkstumā ir nevis baltas, bet izteikti dzeltenas.
***
Receptes
Arbūzu sviestmaize ar pesto un aitu sieru
Sastāvdaļas. 100 g rukolas lapiņu, viena ķiploka daiviņa, sauja kapātu valriekstu, viena ēdamkarote citronu sulas, 120 ml olīvu eļļas, sāls, malti melnie pipari, divas biezas apaļas liela arbūza šķēles, 100 g puscietā aitu siera.
Pagatavošana. Lai pagatavotu pesto, rukolu sablenderē ar kapātiem valriekstiem, ķiploku, citronu sulu un pusi no norādītā eļļas daudzuma. Turpina blenderēt, pa daļām pievienojot atlikušo eļļu, līdz iegūst viendabīgu masu; pēc garšas pieliek sāli un piparus, samaisa. No arbūza gabaliem izgriež kvadrātveida šķēles, pārziež ar pesto, pārliek ar plāni sagrieztu sieru.
Arbūzu aukstā zupa
Sastāvdaļas. 600 g iztīrīta, sagriezta arbūzu mīkstuma, viena glāze melleņu, viens gurķis, 80 ml sarkanvīna etiķa, sauja koriandra, bazilika un piparmētru zaļumu, viens neliels halapeņjo pipars, viens mazs sarkanais sīpols, puse dzeltenās paprikas, viens gatavs avokado, sāls, pipari.
Pagatavošana. 500 g arbūzu gabaliņu sablenderē kopā ar mellenēm, pusi gabaliņos sagriezta nomizota gurķa un etiķi. Sakapā sīpolu, papriku, halapeņjo un zaļumus, pievieno masai un turpina blenderēt, līdz tā viendabīga. Pievieno kubiņos sagrieztus atlikušos arbūzus un gurķus, sāli un piparus, samaisa, liek ledusskapī uz trim stundām. Sadala šķīvjos, katrā ieliek avokado šķēlīti.
Arbūzu salāti ar grilētu vistu fileju un brinzu
Sastāvdaļas. 700 g vistu filejas, 400 g iztīrīta, kubiņos sagriezta arbūzu mīkstuma, viena laima sula, trīs ēdamkarotes medus, viena ķiploka daiviņa, piecas ēdamkarotes olīvu eļļas, sāls, pipari, divas glāzes rīsu makaronu, 150 g drupinātas brinzas, divi gurķi, divas ēdamkarotes balzametiķa.
Pagatavošana. Makaronus izvāra, notecina, apslacina ar vienu ēdamkaroti olīvu eļļas, lai nesalīp, samaisa un atstāj atdzist. Pusi no arbūzu mīkstuma sablenderē ar laima sulu, medu, ķiploku, divām ēdamkarotēm olīvu eļļas un pipariem. Liek traukā kopā ar vistu krūtiņām, marinē 3 stundas, pēc tam cep uz grila, aplaistot ar marinādi. Nedaudz atdzesē, sagriež strēmelēs. Sajauc ar makaroniem, brinzu, atlikušajiem gurķu un arbūzu gabaliņiem, pievieno atlikušo eļļu un etiķi, samaisa.
Arbūzu želeja ar saldējumu
Sastāvdaļas. Viena glāze sablenderēta arbūzu mīkstuma, viena tējkarote želatīna, trīs ēdamkarotes cukura, divas tējkarotes citronu sulas, saldējums pēc izvēles.
Pagatavošana. Želatīnu uzbriedina, izkausē ūdens peldē, pievieno cukuru, kas izšķīdināts nelielā daudzumā silta ūdens, iejauc arbūzu biezenī, kam pievienota citronu sula, samaisa, lej divos deserta trauciņos, liek ledusskapī sastingt. Pasniedz kopā ar saldējuma lodītēm.
http://news.lv/Maja/2014/08/01/brangi-apvelies-augusta-arbuzs