«Dzīves pakārtošana dārza darbiem – tas neder mums. Visu darām pēc noskaņojuma. Citreiz uznāk luste, ka gribas līdz vēlam vakaram rušināties dārzā, savukārt citreiz pat ar mietu ārā neizdzīt,» vienbalsīgi atzīstas cēsnieki Ingūna un Andris Mihaļovi, kuri jau ilgus gadus par savām mājām un miera ostu sauc namu Vāveres ielā.
Lai gan ģimene mājā Vāveres ielā mitinās jau apmēram 20 gadu, pagalma zaļās zonas iekārtošana veikta lēnām un pārdomāti. «Pats esmu no Burtniekiem, man tur ir pazīstama ainavu arhitekte, kas sākumā deva mums ieskatu dārza lietās. Pirmais, ko viņa pavaicāja – vai vēlamies dārzu iekārtot, lai izrādītos, vai sev? Mēs vēlējāmies sev, un pēc tādiem principiem viņa arī izplānoja teritoriju,» stāsta saimnieks.
Sākotnējo pamata plānojumu Mihaļovi ievēro joprojām, taču nenoliedz, ka ik pa laikam kaut ko arī papildina. «Patiesību sakot, stādījumu paaudze jau jāmaina – vecos augus, kas zaudējuši savu izskatu, mēs likvidējam un stādām vietā kaut ko jaunu. Kaut kas iepatīkas, nopērkam un tikai pēc tam meklējam vietu,» Ingūna raksturo dārza labiekārtošanu.
«Abi esam biroju darbinieki, un dārza darbi vairāk ir mūsu hobijs. Nedomājam, ka mums ir kaut kas izcils, darām tā, lai pašiem būtu sakopta vide, kurā prieks atrasties,» kautri nosaka saimniece un atzīstas, ka dažiem augiem pat nezina oriģinālos nosaukumus.
Andris un Ingūna atzīst, ka neesot dārza vergi: «Ja tas ir par slogu, tad mums to nevajag.» Idejas dārza labiekārtošanai saimnieki smeļas visur – žurnālos, izbraukumos citās pilsētās un televīzijā. Ja, pārslēdzot televīzijas kanālus, nejauši sanāks atrast kādu, kur rāda dārzkopības tēmas, Ingūna noteikti apstāsies, lai iedziļinātos raidījuma saturā.
DZĪVŽOGS. Galvenā dobe veidota gar sētas malu, lai noslēptos no apkārtējo skatieniem. «Mums visapkārt ir kaimiņi, bet mūs neviens netraucē un arī mēs nevienu netraucējam,» saimnieki raksturo biezā dzīvžoga priekšrocības. Šo gadu dārzā Ingūna vērtē kā nejauku, jo daudzi augi cietuši kailsalā.
PIKNIKIEM. Aiz mājas izveidota piknika zona, kur laiski zvilnēt un priecāties par padarītiem darbiem. Brangajā katlā tiekot vārīta zivju zupa vai plovs kaimiņu lokā. Lai mauriņš saglabātos skaists, tas esot jāpļauj vismaz reizi nedēļā.
NENOPIETNI. Cēsnieki Mihaļovi par nopietniem dārzniekiem sevi neuzskata un, atbildot, vai dārzā iedēstīts arī kāds eksotisks augs, smejot ironizē: «Varbūt ir, bet mēs to nezinām!» (No kreisās: Andris, jaunākā meita Liene, Ingūna un pagalma sargs Kardināls).
VASARAS PUĶES. Lai gan dārzā pārsvarā esot ziemcietes, Andris atzīst, ka pēdējā laikā gribas vairāk plaukstošu ziedu, kas izkrāšņotu apkārtni ar krāsām. Koka mucā sētsvidū rotājas vasaras puķes.
GALVENAIS – ŠĶĒRES. Mihaļovu ģimenes mājas pagalmā rūpīgi saplānota ne vien teritorija, bet arī darbi – pļaušanas darbi uzticēti saimniekam, bet saimnieces Ingūnas pārvaldībā ir dobes. «Dārzs ir mainīgs pasākums – visu laiku ir ko darīt,» viņi secina un atklāj, ka pēc pazīstamas ainavu arhitektes ieteikuma dārznieka galvenais instruments esot šķēres.
DIZAINA VIESNĪCA. «Smejamies, ka šī ir kā dizaina viesnīca,» saimnieki raksturo vācu aitusuņa Kardināla (Cardinal) iespaidīgo voljēru. «Eiro remontu taisīju pats,» smejot piebilst Andris. Karstās dienās iemīļota mīluļa vieta ir zem nokarenās gobas, kas, rūpīgi veidota, ieguvusi kompaktu formu.
ATPŪTAS ZONĀ novietotais pamatīgais akmens galds esot vietējā akmeņkaļa darinājums, bet grils, pateicoties šim meistaram, ieguvis dārgumu lādes aprises. «Šeit taisu marinādes, griežu gaļu un zivis,» paskaidro saimnieks.
JAUNAJAI PAAUDZEI. Meitas, mazas būdamas, allaž prasījušas vecākiem štābiņu. Tā nu fonā redzamajā saimniecības ēkā izbūvēta tusiņu istaba jaunajai paaudzei, turpat ietilpusi arī virtuve, uz kuru vasarās pārceltas visas Mihaļovu ģimenes maltītes.
«ĪVE – nopirkām to maziņu, nu jau izaugusi liela,» Mihaļovi priecājas.
TOMĀTU DOBE. «Sakņu dārzs mums ir varen liels!» Mihaļovi prot par sevi pasmieties un atzīstas, ka, gadiem ejot, arvien vairāk gribas dārzā iedēstīt ēdamas lietas. Nākamgad šajā vietā plānots izveidot siltumnīcu.
ZEMENES. Lai gan Ingūna un Andris atzīst, ka neesot lieli dārznieki un ēdamu lietu viņu dārzā esot maz, jāteic, ka viņi savā pagalmā gluži neviļus prot integrēt gardus niekus. Piemēram, zem atpūtas zonas nojumes lobēliju vietā pār poda malu nokarājas lekni zemeņu zari.