PRAKTISKI PADOMI: Kā saglabāt aromātisku tēju ziemai?

© Airi­da ŽO­LĪ­TE, spe­ci­āli Mā­jai un no Mam­ma­da­ba ar­hī­va

Ru­de­nī un zie­mā ne­aiz­stā­jams sil­tu­ma un ve­se­lī­bas avots ir zā­ļu tē­jas, kas sa­vāk­tas va­sa­ras zie­do­ša­jās pļa­vās un dār­zā. Lai sa­gla­bā­tu tē­ju lab­vē­lī­go ie­dar­bī­bu pēc ie­spē­jas il­gāk, sva­rī­gi ir tās kār­tī­gi iz­žā­vēt un pa­rei­zi uz­gla­bāt. Pie­dā­vā­jam pa­do­mus gla­bā­ša­nas māk­slā un ra­do­šas ide­jas paš­ro­cī­giem tē­jas mai­si­ņiem, kas iz­ro­tās vir­tu­ves plauk­tu un no­de­rēs sir­snī­gai dā­va­nai.

  

PA­GA­TA­VO AUDU­MA TĒ­JAS MAI­SI­ŅUS PATS

NE­PIE­CIE­ŠAMS:

  • kok­vil­nas vai li­na audu­ma lok­snes;
  • diegs;
  • ada­ta;
  • šķē­res;
  • mež­ģī­ne vai ci­ti de­ko­ri pēc iz­vē­les;
  • la­pi­ņas uz­rak­stiem;
  • auk­li­ņa aiz­da­rī­ša­nai.

DAR­BA GAI­TA:

  1. Di­vus audu­ma ga­ba­li­ņus sa­liek ko­pā ar la­bo pus­i uz iek­šu. Aku­rā­ti sa­šuj ko­pā trīs ma­li­ņas.
  2. Va­ļā pa­li­ku­šo ga­lu at­lo­ka un at­šuj, lai ne­irst.
  3. Iz­griež uz ot­ru pus­i, pie­šuj de­ko­ra­tī­vu mež­ģī­ni vai kā­du ci­tu de­ko­ru pēc iz­vē­les. Sa­ga­ta­vo uz­rak­stu la­pi­ņas, kam pie­sie­ta auk­li­ņa.
  4. Ber iek­šā la­bi iz­kal­tē­tu tē­ju un kār­tī­gi aiz­sien.

SPE­CI­ĀLIS­TA IE­TEI­KU­MI

Vi­ja ENI­ŅA, far­mā­ci­jas dok­to­re, augu pa­zi­nē­ja

  • Gal­ve­nais – ir jā­zi­na, kas dro­gā ir iek­šā. Ja augs sa­tur daudz ēte­ris­ko eļ­ļu, ja tā ir smar­žī­ga dro­ga kā, pie­mē­ram, ku­me­lī­te vai pi­par­mēt­ra, tad op­ti­mā­lais gla­bā­ša­nas laiks bū­tu ap­mē­ram viens gads. Ci­tas tē­jas var gla­bāt il­gāk – ap­mē­ram di­vus ga­dus.
  • Tē­jas va­ja­dzē­tu uz­gla­bāt tā, lai klāt ne­tiek gais­ma, ku­kai­ņi, pie­mē­ram, ko­des, un pe­lē­jums – tā­dēļ tē­jai jā­būt la­bi iz­žā­vē­tai. Vis­la­bāk ir gla­bāt trau­kos, pie­mē­ram, stik­la bur­kā ar aiz­vēr­tu vā­ku, me­tā­la kār­bā vai jeb­ku­rā ci­tā trau­kā, kur ne­tiek klāt gais­ma.
  • Var gla­bāt arī audu­ma mai­si­ņā, vis­la­bāk li­na vai kok­vil­nas. Mī­nuss uz­gla­bā­ša­nai mai­si­ņā ir tas, ka mēs ne­re­dzam, kas iek­šā no­tiek. Ko­des mēdz ie­kū­ņo­ties audu­mā un sa­dēt kā­pu­ri­ņus, bet to var ne­pa­ma­nīt.
  • Ja dro­ga sa­tur miec­vie­las kā, pie­mē­ram, sak­nes ar blī­vu kon­sis­ten­ci, tās var gla­bā­ties il­gāk, bet ir arī jā­ņem vē­rā as­pekts, ka sak­nēs uz­krā­jas cu­ku­ri, kas la­bi gar­šo pe­lē­ju­ma sē­nēm. Augu ķī­mi­ja ne­vie­nam ne­pa­tīk un ne­in­te­re­sē, bet tā to­mēr no­sa­ka auga žā­vē­ša­nas un gla­bā­ša­nas pro­ce­sa ni­an­ses.
  • Vē­lo­ties jaukt tē­jas, vis­pirms sva­rī­gi zi­nāt, ko mēs gri­bam pa­ga­ta­vot. Ja tā būs ik­die­nā dze­ra­ma tē­ja, kam jā­būt gar­šī­gai, smar­žī­gai un skais­tā krā­sā, tad tur var likt ko­pā vi­sā­das smar­žī­gas dro­gas. Mīts, ka likt ko­pā vai­rā­kas tē­jas ne­drīkst, nav pa­tiess – no tā ne­kā bries­mī­ga ne­būs. Pro­tams, jo vai­rāk sa­lie­kam iek­šā mai­sī­ju­mā, jo vā­rā­ma­jā por­ci­jā ir ma­zāk no kat­ra auga, līdz ar to efekts no tiem būs ma­zāks.
  • La­ba ir me­to­de gla­bāt dro­gas kat­ru at­se­viš­ķi un jaukt pirms lie­to­ša­nas. Var sa­ga­ta­vot arī ne­lie­lu por­ci­ju dro­gu mai­sī­ju­mu un iz­lie­to­jot ga­ta­vot jaun­u. Tē­jas dzer­ša­na ir lie­la im­pro­vi­zā­ci­ja.
  • Dze­rot vie­nu tē­ju, ne­drīkst to lie­tot pā­rāk il­gi – op­ti­mā­li ir ne­dē­ļu vai des­mit die­nu un pēc tam pa­mai­nīt uz ci­tu.
  • Ja tē­ja tiek lie­to­ta ārst­nie­cis­kiem mēr­ķiem, tā jā­ga­ta­vo no­teik­tā kon­cen­trā­ci­jā, jā­dzer vie­nā re­žī­mā un zi­nā­mu kur­sa il­gu­mu. Ārst­nie­cī­bas no­lū­kiem var pa­ga­ta­vot arī da­žā­du dro­gu mai­sī­ju­mu ar lī­dzī­gu ie­dar­bī­bu, kas re­ali­zēs sa­vu dar­bī­bu pēc ak­tī­vo vie­lu gru­pām.

AT­CE­RIES!

Gal­ve­nais ir tē­jas sar­gāt no gais­mas, ne­pie­ļaut kai­tēk­ļu ie­kļū­ša­nu trau­kā vai mai­si­ņā, kur tās tiek gla­bā­tas, un ne­gla­bāt il­gāk par di­viem ga­diem.