VESELĪBA: Svētku laika posts- svara palielināšanās

© Scanpix

Kāds Ad­ven­tes lai­kā pie­vēr­šas ga­rī­gām lie­tām, kāds cen­šas sa­kār­tot prā­tu, un vien­lai­kus der pa­do­māt arī par mie­su. «Šīs lie­tas ir vērts ska­tīt ne­vis at­rau­ti ci­tu no ci­tas, bet gan ko­pu­mā, kā to da­ra ķī­nie­šu me­di­cī­na,» sa­ka aku­pun­ktū­ras ār­ste un ģi­me­nes ār­ste Da­na Mi­si­ņa (klī­ni­ka Ķī­nie­šu me­di­cī­na). As­pek­ti te var būt vis­da­žā­dā­kie, bet šo­reiz pie­vēr­sī­si­mies vie­nam kon­krē­tam – mū­su ķer­me­ņa ma­sai. Gai­dot svēt­kus, šis jau­tā­jums ir ak­tu­āls dau­dziem cil­vē­kiem, gan tiem, ku­ri at­klā­ju­ši, ka ie­ce­rē­tais svēt­ku tērps kļu­vis par šau­ru, gan tiem, ku­ri ar ba­žām do­mā par tra­di­ci­onā­la­jiem de­vi­ņiem Zie­mas­svēt­ku ēdie­niem, kas draud at­nest gre­mo­ša­nas pro­blē­mas un vēl kā­du lie­ku ki­lo­gra­mu. Bet ne­drīkst aiz­mirst, ka lie­kais svars un ap­tau­ko­ša­nās ra­da ve­se­lī­bai arī ilg­ter­mi­ņa drau­dus, kas ir daudz no­piet­nā­ki par vē­der­grai­zēm.

Ko stās­ta mē­le

Par to, ka ar gre­mo­ša­nu kaut kas nav kār­tī­bā, var spriest arī pēc mē­les stā­vok­ļa. Mē­les ap­ska­ti pie spo­gu­ļa var veikt die­nas gai­tā (ne no rī­ta), kad pēc ēša­nas pa­gā­ju­šas vis­maz di­vas stun­das. Par to, ka ar gre­mo­ša­nu kaut kas nav kār­tī­bā, lie­ci­na ne ti­kai iz­teikts mē­les ap­li­kums, bet arī pa­lie­li­nā­ta mē­le, ta­jā re­dza­mi zo­bu ie­spie­du­mi, ko ne­re­ti pa­va­da arī tūs­kas uz kā­jām vai pa­stā­vī­ga ķer­me­ņa tūs­kai­nī­ba, kas ļo­ti bie­ži ir cil­vē­kiem ar pa­lie­li­nā­tu sva­ru. Arī tad ir liet­de­rī­gi do­ties pie ār­sta. Var­būt ir ru­na ti­kai par fun­kci­onā­liem trau­cē­ju­miem, bet, ja pa­cien­tam tur­klāt ir lie­kais svars, tad ķī­nie­šu me­di­cī­nas ār­stam šie no­vē­ro­ju­mi pa­līdz dia­gnos­ti­cēt, par ku­ru sin­dro­mu ir ru­na un ku­rā me­ri­di­ānu sis­tē­mā ir dis­ba­lanss.

Ne ti­kai ēša­na un kus­tē­ša­nās

 «No ķī­nie­šu me­di­cī­nas un fi­lo­zo­fi­jas vie­dok­ļa rau­go­ties, ķer­me­ņa ma­su ie­tek­mē ne ti­kai tas, cik ka­lo­ri­ju cil­vēks uz­ņem un cik pa­tē­rē, bet no­zī­me ir arī mū­su emo­ci­jām,» no­rā­da D. Mi­si­ņa. «Arī Rie­tu­mu me­di­cī­na sa­ska­ta ap­tau­ko­ša­nās sais­tī­bu ar ob­se­sī­vi kom­pul­sī­viem trau­cē­ju­miem, de­pre­si­ju, ga­ra­stā­vok­ļa trau­cē­ju­miem, bie­ži vien cil­vē­ki ap­ēd stre­su, rod mie­ri­nā­ju­mu ēša­nā. Ķī­nie­šu me­di­cī­na uz­sver, ka ie­tek­me ir arī ci­tām emo­ci­jām, pie­mē­ram, ja mēs ļo­ti dus­mo­ja­mies, tad ie­tek­mē­jam sa­vu ak­nu me­ri­di­ānu, un tas tā­lāk at­stāj ie­spai­du uz ci­tiem or­gā­niem, pa­lie­li­not sva­ru. No­zī­me ir arī pro­duk­tu ti­piem un sa­stā­vam. Rie­tu­mu me­di­cī­nā ir ru­na par tau­kiem, ol­bal­tum­vie­lām un ogļ­hid­rā­tiem, bet ķī­nie­šu me­di­cī­nā – par kar­stā, sil­tā, nei­trā­lā, vē­sā un auk­stā ti­pa ēdie­niem, un kat­rā no šīm gru­pām ir gan ogļ­hid­rā­tus, gan ol­bal­tum­vie­las, gan tau­kus sa­tu­ro­ši pro­duk­ti. Zi­nāms, ka auk­stā ti­pa ēdie­ni or­ga­nis­mā pa­lie­li­na mit­ru­ma dau­dzu­mu. Lat­vi­jā ar mit­ru­mu ir ba­gā­ti gan ār­ējie ap­stāk­ļi, gan arī tra­di­ci­onā­lie ēdie­ni. Pie­mē­ram, mēs bie­ži iz­vē­la­mies pie­na pro­duk­tus, ku­ros mit­ru­ma fak­tors ir jau sa­lī­dzi­no­ši liels, bet, mēs tiem vēl pie­vie­no­jam sal­du­mus un vēl ci­tus pro­duk­tus, tā­pēc mit­ru­ma dau­dzums kriet­ni pie­aug un ie­tek­mē mū­su gre­mo­ša­nas sis­tē­mu: tā strā­dā kūt­rāk. Tiek ie­tek­mē­ta lie­sas – aiz­kuņ­ģa dzie­dze­ra me­ri­di­ānu sis­tē­ma, mit­rums krā­jas, viel­mai­ņa kļūst lē­nā­ka, tā­dēļ arī dau­dziem pa­cien­tiem, ku­rus es re­dzu ik­die­nā, ir iz­teik­tā­ka mit­ru­ma uz­krā­ša­nās un arī kā­re uz sal­du­miem, un šīs pa­rā­dī­bas vie­na ot­ru pa­stip­ri­na. Otrs bie­žā­kais sva­ra pa­lie­li­nā­ša­nās cē­lo­nis sais­tīts ar dis­ba­lan­su kuņ­ģa me­ri­di­ānu sis­tē­mā, tam rak­stu­rī­ga arī de­dzi­nā­ša­na kuņ­ģī, rei­zēm – ce­ļu sā­pes. Iz­vēr­tē­jot sin­dro­mo­lo­ģi­ju, var mē­ģi­nāt šo viel­mai­ņu iz­mai­nīt. Ir arī te­ori­jas, kas pro­blē­mas cē­lo­ni sa­ska­ta fak­tā, ka mēs esam pirm­ā vai ot­rā pa­au­dze pēc ka­ra, kad cil­vē­kiem nā­cās ba­do­ties, un tas ie­tek­mē mū­su ie­dzim­to ener­ģi­ju. Rie­tu­mu me­di­cī­na vai­rāk ņem vē­rā da­žā­dus mē­rī­ju­mus, bio­ķī­mis­kās ana­lī­zes, uz­ņem­to un pa­tē­rē­to ka­lo­ri­ju at­tie­cī­bu. Aus­tru­mu me­di­cī­na uz­sver ba­lan­su gan starp ga­ru, mie­su un prā­tu, kā arī vei­do har­mo­ni­ju starp me­ri­di­āniem.»

Pa­lī­dzī­ba sva­ra har­mo­ni­zē­ša­nā

Brī­num­lī­dzek­ļu sva­ra zau­dē­ša­nai jo­pro­jām nav, pa­nā­ku­mu pa­ma­tā vēl ar­vien ir darbs. «Aku­pun­ktū­ra var pa­lī­dzēt pa­da­rīt šo dar­bu vieg­lā­ku, pie­ņe­ma­mā­ku un ne­daudz ātr­āku,» stās­ta ār­ste. «Re­gu­lē­jot sā­ta un ba­da sa­jū­tu, kļūst vieg­lāk mai­nīt ēša­nas pa­ra­du­mus un no­dar­bo­ties ar fi­zis­ka­jām ak­ti­vi­tā­tēm, uz­tur­vie­las or­ga­nis­mā tiek pār­strā­dā­tas efek­tī­vāk. Ada­tu te­ra­pi­ja nav sā­pī­ga, jo ada­ti­ņas ir ļo­ti smal­kas, tur­klāt ne­tiek ie­dur­tas iz­teik­ti dzi­ļi. Daž­kārt cil­vē­ki do­mā: ja ir ap­tau­ko­jies vē­ders, tad aku­pun­ktū­ra jā­veic ti­kai tur, bet pa­tie­sī­bā ada­tas liek uz da­žā­dām ķer­me­ņa da­ļām. Mēs no­sa­kām sin­dro­mu un ba­lan­sē­jam viel­mai­ņu, ie­dar­bo­jo­ties uz at­tie­cī­ga­jiem me­ri­di­āniem. Pie­mē­ram, kuņ­ģa me­ri­di­āna pun­kti var būt uz kā­ju pirk­stiem vai uz auss. Daž­reiz iz­man­to pun­ktus uz se­jas, pie­mē­ram, lai ie­dar­bo­tos uz res­no zar­nu vai kuņ­ģi, līdz ar to bla­kus­efekts ir arī kos­mē­tisks. Da­ži pa­cien­ti jūt ba­da un sā­ta sa­jū­tas iz­mai­ņas jau pēc pir­ma­jiem aku­pun­ktū­ras se­an­siem, bet pa­ras­ti, jo se­viš­ķi, ja viel­mai­ņa ir trau­cē­ta jau ga­diem, va­ja­dzī­gi 8–10 se­an­si, aku­pun­ktū­ru va­ram kom­bi­nēt ar mok­sa te­ra­pi­ju jeb at­se­viš­ķu pun­ktu pie­de­dzi­nā­ša­nu un iz­man­to­jam arī elek­tro­aku­pun­ktū­ru – kad ada­ti­ņām tiek pie­va­dī­ta vā­ja strā­va, ko pa­cients jūt kā ne­lie­lu tir­pša­nu vai kņu­di­nā­ša­nu. Pār­ru­nā­jam arī ēša­nas prin­ci­pus, ko bū­tis­ki ie­vē­rot ķī­nie­šu me­di­cī­nas iz­prat­nē, bet nā­kas skart arī lie­tas, ko se­nāk ne­pa­zi­na ne Aus­tru­mu, ne Rie­tu­mu me­di­cī­na, pie­mē­ram, par tran­stauk­skā­bēm, kas ne­lab­vē­lī­gi ie­tek­mē or­ga­nis­mu, un par to, ka ne­va­ja­dzē­tu mikro­viļ­ņu krās­nī sil­dīt pro­duk­tus plast­ma­sas ie­sai­ņo­ju­mā u. c. Skaid­ro­jam arī fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes no­zī­mi, īpa­ši pa­cien­tiem, ku­riem ir in­su­lī­na re­zis­ten­ce. Ne vis­i ar kus­tī­ga dzī­ves­vei­da pa­lī­dzī­bu vien var pa­nākt sva­ra sa­ma­zi­nā­ša­nos, bet tam ir bū­tis­ka lo­ma sa­snieg­tā re­zul­tā­ta no­tu­rē­ša­nā.»

Ie­tei­ku­mi šim lai­kam:

  • Pir­mais so­lis ce­ļā uz sva­ra zau­dē­ša­nu ir re­gu­lā­ras ēdien­rei­zes. Die­nā va­ja­dzē­tu būt 4–5 ēdien­rei­zēm; jā­ņem vē­rā, ka ēdien­rei­zi vei­do arī ābols vai glā­ze su­las.
  •  Ja mēr­ķis ir no­tie­vēt, la­bāk dzert ne­vis su­las, bet ūde­ni. Glā­zei ūdens var pie­vie­not vie­nu ēdam­ka­ro­ti ne­smal­ci­nā­tu lin­sēk­lu un šā­du dzē­rie­nu lie­tot di­vas rei­zes die­nā pirms ēša­nas vai arī tad, kad cil­vēks jū­tas iz­sal­cis – tā var sa­kār­tot gre­mo­ša­nu un uz­ņemt ma­zāk ba­rī­bas.
  • Arī mie­gam ir bū­tis­ka no­zī­me, tā­pēc la­bāk iet gu­lēt pirms pus­nakts, īpa­ši zie­mā, kad or­ga­nisms pār­slē­dzas uz zie­mas re­žī­mu, pa­lē­ni­not viel­mai­ņu. Va­ka­rā ne­va­jag ēst trīs stun­das pirms gu­lēt­ie­ša­nas.
  • Va­rat sev uz­dā­vi­nāt lu­pu, ar ko vei­ka­lā la­sīt uz ie­pa­ko­ju­ma sī­kiem bur­tiem ie­spies­to in­for­mā­ci­ju par pro­duk­tu sa­stā­vu, kā arī grā­ma­ti­ņu ar E vie­lu uz­skai­tī­ju­mu. Ne vis­as E vie­las ir kai­tī­gas, to­mēr der zi­nāt, kas slēp­jas vis­maz ta­jos pro­duk­tos, ku­rus lie­to­jat re­gu­lā­ri.
  • Sva­ra zau­dē­ša­na so­kas la­bāk, ja līdz­ās ir kāds do­mu­biedrs, vē­lams – ģi­me­nes lo­cek­lis, ar ku­ru ko­pā dzī­vo­jat un ie­tu­rat ko­pī­gas mal­tī­tes.
  • Ķī­nie­šu me­di­cī­na ne­at­bal­sta vien­pu­sī­gas di­ētas. Sa­vu­kārt ba­do­ša­nās pie­ļau­ja­ma ne vai­rāk kā di­vas die­nas, kas pa­ras­ti ne­se­ko vie­na ot­rai pēc kār­tas. Cil­vē­ki ar hro­nis­kām sli­mī­bām to ne­drīkst da­rīt bez ār­sta zi­ņas. Die­nā, kad ne­kas ne­tiek ēsts, jā­dzer līdz trim lit­riem ūdens un jā­se­ko sa­vai pa­ša­jū­tai. Pēc ba­do­ša­nās jā­sar­gās at­gūt no­ka­vē­to, ap­ēdot vai­rāk ne­kā pa­ras­ti.
  • Pirms ķer­ties pie kā­da ēdie­na, der pa­do­māt: vai man to va­jag? Vai es tie­šām gri­bu ēst, vai arī tur vai­nīgs stress vai gar­lai­cī­ba? Nav jā­pie­spie­žas ap­ēst vi­su, kas uz šķīv­ja.
  • Mā­cie­ties ēst zu­pas. Auk­stā lai­kā tās ir ļo­ti ie­tei­ca­mas, tur­klāt priekš­ro­ka do­da­ma ne­vis krēm­zu­pām, bet tra­di­ci­onā­la­jām lat­vie­šu vir­tu­vei rak­stu­rī­ga­jām zu­pām.

Svarīgākais