VESELĪBA: Pa­lī­dzī­ba de­li­kā­tas pro­blē­mas ār­stē­ša­nā

KRĀ­JAS PIE­RE­DZE. Veik­to HeLP pro­ce­dū­ru īpat­svars ļā­vis Dr. In­tam Bru­ņe­nie­kam un vi­ņa ko­lē­ģiem se­ci­nāt, ka tas ie­spē­jams lo­kā­lā anes­tē­zi­jā ār­sta ka­bi­ne­tā. Lā­zer­me­di­cī­nas klī­ni­kā no­ti­ku­šas jau vai­rāk ne­kā 200 šā­da vei­da pro­ce­dū­ras un re­zul­tā­ti ir la­bi © publicitātes

He­mo­ro­idā­lā sli­mī­ba lie­lā­kā vai ma­zā­kā mē­rā bo­jā dzī­ves kva­li­tā­ti gan­drīz pus­ei eiro­pie­šu, un Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji ša­jā zi­ņā nav iz­ņē­mums. Me­di­cī­na mek­lē šai ak­tu­āla­jai pro­blē­mai ar­vien jaun­us ri­si­nā­ju­mus, sā­kot no zā­lēm un bei­dzot ar ope­rā­ci­jām.

«Pē­dē­jā lai­kā mēs, pro­kto­lo­gi, sa­vās pro­fe­si­onā­la­jās dis­ku­si­jās esam pie­vēr­su­šies jau­tā­ju­mam par to, ka Lat­vi­jā he­mo­ro­idā­lās sli­mī­bas ār­stē­ša­nai pār­sva­rā lie­to vai nu me­di­ka­men­tus, vai arī ķi­rur­ģis­kas me­to­des, bet maz ir tā­du ār­stē­ša­nas vei­du, kas at­ras­tos pa vi­du starp šīm di­vām gru­pām,» stās­ta Lā­zer­me­di­cī­nas klī­ni­kas ķi­rurgs ko­lop­rok­to­logs Ints Bru­ņe­nieks. Vie­na no tā­dām me­to­dēm, ku­ru ar pa­nā­ku­miem prak­ti­zē ša­jā klī­ni­kā, ir HeLP pro­ce­dū­ra. Par to mū­su sa­ru­na.

– Ko tas no­zī­mē – HeLP pro­ce­dū­ra?

– No­sau­kums ra­dies, sa­īsi­not an­gļu va­lo­das vār­dus he­mor­rho­id la­ser pro­ce­du­re, kas tul­ko­ju­mā no­zī­mē – he­mo­ro­īdu lā­zer­pro­ce­dū­ra. Tā ir ma­zin­va­zī­va, da­ļē­ji ķi­rur­ģis­ka he­mo­ro­īdu ār­stē­ša­nas me­to­de, ku­ras pa­ma­tā ir he­mo­ro­idā­lo ar­tē­ri­ju pie­de­dzi­nā­ša­na ar lā­ze­ru. Pro­ce­dū­ras lai­kā ar spe­ci­ālu dop­ler­zon­di at­ro­dam, ku­rā vie­tā zem gļot­ādas at­ro­das sli­mī­gi pa­pla­ši­nā­tais he­mo­ro­īdu ba­ro­jo­šais asins­vads, un to pie­de­dzi­nām. Ar to pa­šu apa­ra­tū­ru arī kon­tro­lē­jam, vai asins­vads ir no­slē­dzies, – tiek ie­gūts ska­ņu efekts, pēc ku­ra var spriest, vai asins plūs­ma sa­ma­zi­nās. Caur gļot­ādu ar lā­ze­ru ap­strā­dā­jam pro­blē­mas vie­tu, re­zul­tā­tā sā­kot­nē­ji no­tiek ar­tē­ri­jas trom­bo­ze, vei­do­jas rēt­au­di, ku­ri sa­šau­ri­na asins­va­du, sa­ma­zi­nās asins pie­plū­de, he­mo­ro­īds sa­plok līdz nor­mā­lam iz­mē­ram. Rēt­au­du vei­do­ša­nās arī sek­mē sa­išu me­hā­nis­ma no­stip­ri­nā­ša­nu, kurš no­tur he­mo­ro­idā­los mez­glus no­teik­tā stā­vok­lī ap­kār­tē­jos audos, ka­vē­jot mez­glu iz­kri­ša­nu.

– Kā jā­sa­ga­ta­vo­jas pro­ce­dū­rai, un kā cil­vēks jū­tas pēc tās?

– Nav ne­pie­cie­ša­ma ne­kā­da īpa­ša sa­ga­ta­vo­ša­nās, jā­veic vie­nī­gi mikro­kliz­ma, kas nav sa­rež­ģī­ti. Īpa­šas ana­lī­zes nav va­ja­dzī­gas, daž­kārt no­zī­mē­jam vien­kār­šas asin­sa­na­lī­zes. Klī­ni­kā pa­cients pa­va­da 30–40 mi­nū­tes, pēc pro­ce­dū­ras var būt ne­liels dis­kom­forts, bet līdz šim nav bi­ju­šas sū­dzī­bas par sā­pēm.

– Vai šī pro­ce­dū­ra no­tiek nar­ko­zē, ope­rā­ci­ju zā­lē?

HeLP pro­ce­dū­ras ir ie­spē­jams veikt lo­kā­lā anes­tē­zi­jā, bez anes­te­zi­olo­ga klāt­būt­nes. Sā­ku­mā mēs tās iz­pil­dī­jām ope­rā­ci­ju zā­lē, bet uz­krā­tā pie­re­dze ļā­va se­ci­nāt, ka šīs pro­ce­dū­ras dro­ši var veikt am­bu­la­to­ri, ār­sta ka­bi­ne­tā. Mū­su klī­ni­kā no­ti­ku­šas jau vai­rāk ne­kā 200 šā­da vei­da pro­ce­dū­ras. Ar šo pa­cien­tu dau­dzu­mu esam sa­snie­gu­ši Eiro­pas lī­me­ni un, sa­lī­dzi­not ar ci­tiem pub­li­cē­ta­jiem pē­tī­ju­miem, va­ram teikt, ka re­zul­tā­ti ir la­bi. Pie­re­dze mums ļauj piln­vei­dot šo me­to­di un pa­pla­ši­nāt in­di­kā­ci­ju lo­ku, ku­rām tā iz­man­to­ja­ma.

– Kā­das jaun­as ie­spē­jas esat at­klā­ju­ši un ie­vie­su­ši?

– Pro­ce­dū­ras lai­kā va­ram ne ti­kai ap­strā­dāt he­mo­ro­idā­los mez­glus, bet arī lo­kā­lā anes­tē­zi­jā veikt trau­cē­jo­šo ādas kro­ci­ņu no­ņem­ša­nu anā­lās at­ve­res ap­vi­dū, kā arī lik­vi­dēt ne­lie­lus tais­nās zar­nas po­li­pus. Pē­dē­jos mē­ne­šos esam šo me­to­di piln­vei­do­ju­ši vēl tā­lāk – pro­ce­dū­ras lai­kā va­ram veikt arī skle­ro­te­ra­pi­ju he­mo­ro­idā­la­jiem mez­gliem, lai pa­stip­ri­nā­tu ār­stē­ša­nas efek­tu, lie­kot šiem mez­gliem vēl vai­rāk sa­ma­zi­nā­ties.

– Kā­dām he­mo­ro­idā­lās sli­mī­bas sta­di­jām pie­mē­ro­ta HeLP pro­ce­dū­ra?

– Gal­ve­no­kārt šī pro­ce­dū­ra do­mā­ta ne­lie­lām he­mo­ro­idā­lās sli­mī­bas sta­di­jām, kad ir ne­lie­li he­mo­ro­idā­lie mez­gli un var būt asi­ņo­ša­na, dis­kom­forts un nie­ze. Ar šā­dām pro­ce­dū­rām mēs spē­jam bez strik­tas ķi­rur­ģis­kas ie­jauk­ša­nās no­vērst mi­nē­tās sū­dzī­bas. Šo­brīd mēs esam pa­pla­ši­nā­ju­ši in­di­kā­ci­jas šai pro­ce­dū­rai, un, ja pa­cients ir ka­te­go­ris­ki pret lie­lā­ku ķi­rur­ģis­ku ie­jauk­ša­nos, tad ir ie­spē­jams veikt šo pro­ce­dū­ru arī vē­lī­nā­kās he­mo­ro­idā­lās sli­mī­bas sta­di­jās. Ga­dās, ka cil­vēks ne­vē­las nar­ko­zi vai arī ār­sti ir at­zi­nu­ši, ka nar­ko­ze var ra­dīt lie­lu ris­ku vi­ņa ve­se­lī­bai; tā­pat ir si­tu­āci­jas, kad pa­cien­tam nav lai­ka ope­rā­ci­jai, bet he­mo­ro­idā­lās sli­mī­bas iz­paus­mes ir trau­cē­jo­šas un viņš vē­las pa­nākt kaut vai īs­lai­cī­gu uz­la­bo­ju­mu, lai he­mo­ro­idā­lie mez­gli ne­trau­cē­tu un ne­asi­ņo­tu. Mēs ne­ga­ran­tē­jam, ka viss būs pil­nī­gā kār­tī­bā, to­mēr va­ram uz­la­bot si­tu­āci­ju, vei­cot HeLP pro­ce­dū­ru un pa­pil­dus arī skle­ro­te­ra­pi­ju. Šā­du ga­dī­ju­mu, kad pie­krī­tam pa­gai­du ri­si­nā­ju­mam, nav daudz, ta­ču, pat mums paš­iem par pār­stei­gu­mu, me­to­de arī te iz­rā­dās sa­lī­dzi­no­ši efek­tī­va un vē­lī­nās he­mo­ro­idā­lās sli­mī­bas sta­di­jās var kal­pot kā tilts uz no­piet­nā­ku ār­stē­ša­nu.

– Vie­na no sū­dzī­bām, ar ku­rām cil­vē­ki rei­zēm ne­sek­mī­gi cen­šas tikt ga­lā pa­ši, ir nie­ze anā­lās at­ve­res ap­vi­dū. Pie kā­da spe­ci­ālis­ta ar šo pro­blē­mu jā­iet – pie pro­kto­lo­ga vai pie ādas ār­sta?

– Nie­ze pe­ri­anā­la­jā zo­nā ir dau­dziem pa­cien­tiem ar he­mo­ro­idā­lo sli­mī­bu. Rei­zēm tā pa­tie­šām ir ne­iz­tu­ra­ma, un cil­vē­ka dzī­ves kva­li­tā­te stip­ri pa­ze­mi­nās. Sā­kot­nē­ji mēs vi­ņus vi­sus no­sū­tī­jām pie der­ma­to­lo­ga, bet ar lai­ku no­vē­ro­jām, ka vai­rāk ne­kā pus­ei šo pa­cien­tu pēc HeLP pro­ce­dū­ras sū­dzī­bas par nie­zi iz­zūd. Šī pro­ce­dū­ra ir vie­na no iz­vē­les me­to­dēm, lai no­vēr­stu pe­ri­anā­lo nie­zi, ko va­rē­tu saukt arī par he­mo­ro­idā­lo nie­zi, jo to iz­rai­sa ne­lie­li he­mo­ro­īdi. Pro­ce­dū­ras lai­kā var arī pa­ņemt ādas bi­op­si­ju un no­sū­tīt uz his­to­lo­ģis­ko ana­lī­zi. Ja nie­ze to­mēr tur­pi­nā­sies un būs jā­do­das pie der­ma­to­lo­ga, tad ana­lī­ze pa­lī­dzēs iz­vē­lē­ties mērķ­tie­cī­gā­ku ār­stē­ša­nu un ātr­āk no­nākt pie po­zi­tī­va re­zul­tā­ta. Ņe­mot vē­rā to, ka vai­rāk ne­kā pus­ei pa­cien­tu nie­ze pār­iet pēc HeLP pro­ce­dū­ras, mēs se­ci­nām, ka pri­mā­ri ir jā­ri­si­na tie­ši he­mo­ro­īdu pro­blē­ma un tā­tad vis­pirms jā­iet pie pro­kto­lo­ga. Mū­su klī­ni­kā strā­dā der­ma­to­lo­ģe Dr. Kris­tī­ne Zab­lu­dov­ska, ku­ra ir pa­dzi­ļi­nā­ti iz­pē­tī­ju­si ādas pro­blē­mu spe­ci­fi­ku pe­ri­anā­la­jā zo­nā, un, ko­pī­gi sa­dar­bo­jo­ties, mēs va­ram pa­nākt pa­cien­ta stā­vok­ļa uz­la­bo­ša­nos.

– Kā­dēļ he­mo­ro­idā­lo sli­mī­bu pa­va­da ādas nie­ze?

– No­vē­ro­ju­mi rā­da: ja kaut kur or­ga­nis­mā ir lo­kāls ner­vga­ļu kai­ri­nā­jums, tas var iz­rai­sīt arī nei­ro­gē­nu nie­zi. He­mo­ro­īdi anā­la­jā ka­nā­lā iz­rai­sa ne­lie­lu kai­ri­nā­ju­mu, kā re­zul­tā­tā ro­das nie­ze, dis­kom­forts, ku­ru pa­cients pat īs­ti ne­var ap­rak­stīt, bet, at­ri­si­not he­mo­ro­īdu pro­blē­mu, šīs sū­dzī­bas pār­iet. Zi­nāt­nie­ki jo­pro­jām strī­das par to, kā­dēļ ro­das nie­ze anā­lās at­ve­res ap­vi­dū, bet vie­na no te­ori­jām vēs­ta, ka, pa­lie­li­no­ties asins­va­du sie­ni­ņu caur­lai­dī­bai, ap­kār­tē­jos audos no­nāk bio­lo­ģis­ki ak­tī­vas vie­las – ie­kai­su­ma me­di­ato­ri, kas iz­rai­sa arī nie­zi un dis­kom­for­tu. Te mēs ar HeLP pro­ce­dū­ru va­ram la­bi pa­lī­dzēt, pro­tams, ja nav jau iz­vei­do­ju­šies lie­li he­mo­ro­idā­lie mez­gli. Arī uz pro­kto­lo­ģi­ju at­tie­cas tas pats prin­cips, kas uz dau­dzām ci­tām me­di­cī­nas no­za­rēm: jo ag­rāk sāk­sim ār­stēt, jo tas būs ma­zāk in­va­zī­vi un ma­zāk trau­ma­tis­ki.

– Vai arī iz­mak­su zi­ņā iz­de­vī­gāk?

– Ne­no­lie­dza­mi. Ci­tur pa­sau­lē, pie­mē­ram, Vā­ci­jā, kur no­vem­brī bi­ju di­vās klī­ni­kās, cil­vē­ki ri­si­na šīs pro­blē­mas lai­kus. Tur diez­gan daudz iz­man­to skle­ro­te­ra­pi­ju un arī gu­mi­jas li­ga­tū­ru uz­lik­ša­nu he­mo­ro­idā­la­jiem mez­gliem. Ir gan pie­rā­dīts, ka gu­mi­jas li­ga­tū­ru efekts nav pa­lie­košs, tas sa­gla­bā­jas ap­tu­ve­ni uz pie­ciem ga­diem, un pa­cien­ti jau zi­na, ka vi­ņiem būs pe­ri­odis­ki pa­stā­vī­gi at­kal jā­iet pie pro­kto­lo­ga. HeLP pro­ce­dū­ra ša­jā zi­ņā ir iz­de­vī­gā­ka. Jan­vā­rī Lā­zer­me­di­cī­nas klī­ni­kā to tur­klāt ie­spē­jams veikt ar at­lai­di, un pa­cien­tu at­sau­cī­ba ir ļo­ti lie­la.

– Var­būt cil­vē­ki vil­ci­nās iet pie pro­kto­lo­ga tā­pēc, ka ru­na ir par ļo­ti de­li­kā­tām pro­blē­mām?

– Mēs vien­mēr sa­kām: bū­tis­kā­kais ir sa­ņem­ties, psiho­lo­ģis­ki no­briest, lai aizie­tu pie šā­da spe­ci­ālis­ta. Ja ir kaut kā­das pro­blē­mas ar vē­de­ra iz­eju – aiz­cie­tē­ju­mi, asi­ņo­ša­na, sā­pes vē­de­ra iz­ejas lai­kā, nie­ze, he­mo­ro­īdi, kā­das ci­tas pro­blē­mas anā­lās at­ve­res ra­jo­nā vai ādas pro­blē­mas starp­gū­žu ra­jo­nā, tad ārsts, pie ku­ra jā­iet, ir pro­kto­logs. Va­ram so­līt, ka pie­ņem­ša­na no­tiks dis­krē­tā gai­sot­nē, mo­der­ni ap­rī­ko­tā ka­bi­ne­tā, pie­da­lo­ties ār­stam un me­di­cī­nas mā­sai. Pro­kto­logs ir sa­vā zi­ņā kā uz­ti­cī­bas per­so­na, pie ku­ras pa­cients var dro­ši vēr­sties ar de­li­kā­tiem jau­tā­ju­miem par šo ķer­me­ņa zo­nu, at­rast ko­pī­gu va­lo­du un sa­ņemt pa­lī­dzī­bu.

Rek­lām­raksts ta­pis sa­dar­bī­bā ar Lā­zer­me­di­cī­nas klī­ni­ku

Svarīgākais