Bērnībā stundām ilgi ar aizrautību varēju pētīt kādu dāņu karikatūrista Herlufa Bidstrupa karikatūru grāmatu – ko visu tik tur nevarēja ieraudzīt! Viena bilde spilgtā atmiņā joprojām: mazmazītiņā būcenītī neiedomājami milzīga visvisādu krāmu un grabažu kalna ciešā ielenkumā sēž sīka večiņa, iebarikādēta ne pa jokam, bet zem filigrānā zīmējuma lakonisks paraksts: cik labi, ka viss pa rokai... Jau toreiz, piecgadīgs meitēns būdama, izsecināju – es gan tādā miskastē dzīvot negribētu...
«Atbrīvojies no visa liekā, kas tevi nomāc gan fiziski, gan garīgi! Jebkura veida krāmi rada šķēršļus vienmērīgai enerģijas plūsmai telpā, kurā uzturies, tie tevi velk atpakaļ pagātnē un darbojas kā enerģijas nosūcējs. Krāmu parādīšanās tavā tuvumā liecina par enerģijas stagnāciju, bet, lai dzīve ritētu veiksmīgi, ir ļoti būtiski nodrošināt labu dzīves enerģijas plūsmu gan mājās, gan vietā, kur tu strādā,» grāmatā Kā atbrīvoties no krāmiem saka tās autore Kārena Kingstona (Avots 2006).
Kas ir krāmi?
* Pārlieks mantu daudzums mazā telpā;
* lietas, ko ilgstoši nelieto, kuras īsti nav vajadzīgas;
* lietas, kas gadiem ilgi stāv nelabotas, izjauktas pa daļām vai līdz galam
nenokomplektētas lietošanas kārtībā, radot haotisku mantu jūkli.
Uzmanies, ja ap tevi sakrājies daudz nepabeigta! Lietas, arī attiecības un problēmas, kuras esi atstājis pusratā vai nemaz neesi mēģinājis sakārtot, liecina, ka arī dzīvē tev ir astes, kas visu laiku velkas līdzi, nemitīgi bremzē, izsūc tavu enerģiju un aizkavē virzīšanos uz priekšu. Visa liekā un nevajadzīgā ārdošā enerģija garantē depresiju, miegainību, nogurumu, bet vai tev to vajag? Atbrīvojies no visa liekā, traucējošā, nevajadzīgā un drīz brīnīsies, cik daudz enerģijas un dzīves spara pie tevis atnācis!
Laid mantas no sevis prom!
Visbiežāk cilvēki ar mantām apaug, domājot it kā saimnieciski – bet ja nu kādreiz ievajagas (lietotu trauku, apģērbu, mēbeļu, daudz kā cita)... Tiesa, te savs nopelns arī no iepriekšējām paaudzēm mantotajā apziņas psiholoģijā, taču dzīve iet uz priekšu. Ja arī tu domā un visu dari it kā saimnieciskuma vārdā, tu netici savai nākotnei. Tikai tad, kad būsi atbrīvojies no savām bailēm par rītdienu un visa liekā, ātri vien sapratīsi, ka, palaižot no sevis prom nevajadzīgo, traucējošo, dzīve tevi tukšiniekos neatstās, bet mīlēs arvien vairāk.
Ar ko sākt?
* Ar vietu, kur dzīvo: izstaigā savu mitekli un kritisku aci novērtē situāciju. Īpašu
uzmanību pievērs telpu stūriem un vietām, kur ilgstoši krājušies putekļi un
nevajadzīgās mantas. Bez žēlastības šķiries no lietām, kas gadu vai vairāk nav
lietotas.
* Inventarizāciju mājās sāc, vienā reizē izrevidējot vienu atvilktni, kaktu vai plauktu
(ja vien dzīvoklis nav mazs).
* Šķirojot izmešanai domāto, nejautā sev: vai manta, no kuras gribu atbrīvoties, man
vēl būs vajadzīga? Iekšējā balss noteikti atbildēs: varbūt... Pajautā sev, ko šī lieta tev
dod! Atceries, ka iepriecinošas un patiesi vajadzīgas lietas piepilda apkārtni ar
pozitīvu enerģiju, kas izstaro dzīvību, savukārt nevajadzīgais kaitina, traucē, atņem
spēkus.
* Aukstasinīgi atvadies no vecām, savu aktualitāti zaudējušām, morāli novecojušām
grāmatām, preses izdevumu kaudzēm, sējumiem, kas, gadiem nelasīti un noputējuši,
glabājas grūti aizsniedzamos plauktos.
* Zini – materiālas vērtības, kas tev pieder, piesaista uzmanību. Jo vairāk lieku,
nevajadzīgu lietu, jo vairāk tām piesaistīta ir tava enerģija. Atbrīvojoties no
krāmiem, tu atbrīvo savu enerģiju un iegūsti jaunu spēku, kas palīdzēs mainīties
pašam un pasaulei, kas apkārt!
Krāmu iecienītāko glabātavu tops
Gaiteņi: piekrāmēti, piebāzti ar daudz ko nevajadzīgu, traucē dzīves enerģijas plūdumu, veido šķēršļus. Atbrīvo tos!
Pagultes: turies pretī kārdinājumam nevajadzīgās lietas pabāzt zem gultas! Viss, kas atrodas tavā enerģijas laukā, ietekmē miega kvalitāti, tāpēc tur esošajās atvilktnēs (ja tādas ir) vieta tikai tīrai gultasveļai, dvieļiem, drēbēm, nekam citam.
Grīdas: tām allaž jābūt tīrām un brīvām no nevajadzīgām lietām. Haoss uz grīdas rada depresiju.
Skapjaugšas, antresoli, kumodes: piebāztas, piekrāmētas ar lieko, pazemina tavas spējas precīzi, skaidri domāt. Vāc visu prom!
Skapji: vecās drēbes izmet un vietā iegādājies tādas, kuras nav jātaupa, kamēr notievēsi!
Somas: pienākuma apziņas pēc nekrauj kaudzē apnēsātas somas un neceri, ka kādreiz, tās uzejot, priecāsies kā par jaunu pirkumu. Atbrīvojies!
Kur likt nevajadzīgo?
* Daudziem cilvēkiem trūkst tā, kas kādam kļuvis lieks. Padomā, vai kādai lietai
nevari dot otru dzīvi. Lietojamus, kvalitatīvus apģērbus, mēbeles, sadzīves
tehniku vai tamlīdzīgas mantas atdod tiem, kuriem tas viss ļoti nepieciešams, bet
nav līdzekļu iegādei.
* Problēmas risinājums varētu būt grāmatu ziedošana vietējai bibliotēkai, skolai vai
bērnunamam.
* Sazinies ar labdarības fondiem, draugiem, paziņām vai lauku radiem un pajautā,
varbūt viņiem kas nepieciešams.
* Ir cilvēki, kas tīru, lietojamu apģērbu, apavus kārtīgi ieliek maisiņos un noliek pie
konteineriem – pret šādu palīdzības formu nav aizspriedumu bezpajumtniekiem.
* Vēl ir krāmu tirdziņi, kur lieko mantību var mēģināt nopārdot.
* Varbūt kādu no izmešanai lemtajām mantām vari salabot un turpināt lietot, nevis
pirkt jaunu.
* Visu, kas der otrreizējai pārstrādei, sašķiro un nogādā šķiroto atkritumu laukumā.
Pārējo – atkritumu konteinerā.
Kā pārvaldīt savu mantību:
* līdzīgas lietas uzglabā vienuviet;
* lietas turi netālu no vietas, kur tās visbiežāk tiek lietotas;
* visbiežāk izmantotās lietas vienmēr turi katru savā vietā;
* lietu glabāšanai parocīgas ir kastes un kastītes – tām piestiprina uzlīmes, lai zinātu,
kur kas atrodas;
* drēbju skapja mantību sakārto pēc apģērbu gabalu krāsas – būs gan pārskatāmāk,
gan pievilcīgāk;
* ja esi kaislīgs kolekcionārs, kura vājība ir vākt un krāt, piemēram, senas mēbeles,
mūzikas instrumentus, porcelāna krūzītes vai sērkociņu kastīšu etiķetes un
ekspozīcija glabājas mājās, savu kolekciju turi pārskatāmā, acij tīkamā kārtībā.
Ja gribi ieiet vēsturē
Latvijas Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča, lūgta paust speciālista viedokli par to, kad vecas, savu laiku un vērtību zaudējušas sadzīviskas lietas sāk ieinteresēt muzeju darbiniekus, teic: «Uz šādu jautājumu viennozīmīgi atbildēt nav iespējams. Viss atkarīgs no katras konkrētas situācijas. Ja muzejnieku redzeslokā nonāk lieta, kurai līdzi nāk savs stāsts, sava vēsture, un tas ir tieši tas, kas katram konkrētam muzejam ir aktuāli, protams, priecājamies par kārtējo ieguvumu. Mūsu muzejā iegriežas dažādi cilvēki: citi atnes kādu patiesi unikālu lietu bez īpašas materiālās vērtības, kas ilgus gadus pašu vai dzimtas glabāta, un ir laimīgi, mums to dāvinot. Citi, visu mūžu kolekcionējuši, piemēram, vecus mūzikas instrumentus, tagad atnes mums vijoli, kura, pēc visa spriežot, savā laikā pabijusi arī izsūtījumā, un prasa par šādu mantu samaksāt... Ar aizdomām vien, ka vijole tapusi aiz polārā loka, muzeja darbam ir par maz, nepieciešama arī informācija – kas un kādos apstākļos vijoli darinājis, vai ieslodzījuma laikā tā lietota.
Okupācijas muzeju interesējošās lietas ir gana specifiskas, bet ja, piemēram, vēstures vai novadpētniecības muzejā, vācot materiālus vai iekārtojot ekspozīciju par kāda konkrēta vēstures laikposma tēmu, trūks to laiku raksturojošu priekšmetu, nu, piemēram, visparastākās alumīnija karotes, domāju, kolēģi būs priecīgi, ja tāda pēkšņi nonāks viņu redzeslokā.»