CIEMOS: Lo­lo­jums ar an­tī­ku auru

«Kat­ra lie­ta ir at­ras­ta, iz­cī­nī­ta un no­pel­nī­ta. Kat­rai ir savs stāsts. Man pa­tīk, ka se­nat­nī­gas lie­tas var vai­rāk­kārt iz­man­tot. Ti­cu tam, ka lie­tas ir dzī­vas un prie­cī­gas, ka ne­tiek iz­mes­tas lau­kā, bet cel­tas go­dā.» © F64

Ka­fej­nī­ca – res­to­rāns Mi­o, kas ru­de­nī at­zī­mē­ja di­vu ga­du dar­bī­bas ju­bi­le­ju, ap­mek­lē­tā­ju uz­ma­nī­bu pie­sais­tī­jis ar ro­man­tis­ku un mā­jī­gu vi­di. «Ide­ja sā­ku­mā bi­ja pa­vi­sam ci­ta. Ar vī­ru Aivi On­zu­li, ka­fej­nī­cas šef­pa­vā­ru, kas prot uz­burt bur­vī­gus ēdie­nus, vē­lē­jā­mies iz­vei­dot kaut ko sa­vu. Bi­jām jau dar­bo­ju­šies ša­jā jo­mā un do­mā­jām, ka tā va­rē­tu būt sen­dvi­čē­ri­ja, jo mo­dē nā­ca ātr­ie ēdie­ni, ta­ču tie jau bi­ja sa­ra­du­šies uz kat­ra stū­ra,» stās­ta ka­fej­nī­cas – res­to­rā­na Mi­o īpaš­nie­ce Evi­ta Vil­de.

Tā­pēc abiem ra­du­sies ide­ja iz­vei­dot ka­fej­nī­cu, kā tē­lai­ni sa­lī­dzi­na Evi­ta, lie­kot ķie­ģe­li pie ķie­ģe­ļa. «Ie­li­kām dar­bā sa­vu mī­les­tī­bu un spē­ku. Vie­nā brī­dī sa­pra­tu, kāds būs Mi­o kop­skats. Krā­jām man­tas, stai­gā­jām pa anti­kva­ri­ātiem un mek­lē­jām krāš­ņas lie­tas. Tad va­rē­ja do­māt, kas pie kat­ras pie­stā­vēs un kur tai būs vie­ta. No da­žā­dām lie­tām arī iz­vei­do­jās Mi­o,» at­klāj Evi­ta. Ka­fej­nī­ca ta­pu­si ātr­i – di­vu mē­ne­šu lai­kā re­zul­tāts ti­ka sa­sniegts. Tel­pas esot bi­jis grū­ti sa­mek­lēt, ta­ču pēk­šņi at­ras­tas, un ātr­i va­ja­dzē­jis pie­ņemt lē­mu­mu. «Par no­sau­ku­mu Mi­o il­gi do­mā­jām. Mums bi­ja iz­vei­dots garš sa­raksts, li­kām lie­tā nu­me­ro­lo­ģi­ju, ne­viens no tiem ne­de­rē­ja. Ar vī­ru sē­dē­jām res­to­rā­nā, bet pēk­šņi man ie­šā­vās ide­ja par mi­o. Sa­pra­tu, ka šis vārds vis­la­bāk rak­stu­ros to, kas mums šeit ir. Mi­o tul­ko­ju­mā no itā­ļu va­lo­das no­zī­mē – mans. Mi­o ir mū­su lo­lo­jums, ku­rā esam ie­li­ku­ši sa­vu dvē­se­li.» Evi­ta teic, ka tel­pas, pro­tams, va­rē­ju­šas būt ne­daudz pla­šā­kas, it īpa­ši da­ļē­ji at­vēr­tā vir­tu­ves zo­na, bet arī šāds ri­si­nā­jums esot labs. «Plā­no­jam at­vērt ot­ru res­to­rā­nu, ku­rā arī do­mi­nē­jo­šais būs mā­jī­gums un an­tī­kums, jo tam ir vēr­tī­ba. Es­mu maz­liet «sa­sli­mu­si» ar anti­kvā­rām lie­tām. Tās no­zī­mē pie­re­dzi, se­nu auru un iz­tu­rī­bu un ne­var sa­lī­dzi­nāt, pie­mē­ram, ar mūs­die­nī­gām mē­be­lēm. Tā­pēc jaun­ajam res­to­rā­nam arī mek­lē­ju anti­kvā­ras lie­tas un krā­ju lie­lā pū­ra­lā­dē. Mi­o ir vai­rāk sie­viš­ķīgs un ro­man­tisks, bet jaun­ais res­to­rāns būs vī­riš­ķīgs.» Di­zai­nis­kais Mi­o ie­kār­to­jums ir pa­šu vei­dots, īpa­šu uz­ma­nī­bu pie­vēr­šot kat­ram priekš­me­tam. «Tad ta­jā ie­nāk sa­vē­jā aura. Di­zai­nu vē­lē­jos iz­vei­dot tā­du, lai ap­mek­lē­tā­jiem, gai­dot pa­sū­tī­ju­mu, ne­bū­tu gar­lai­cī­gi un vi­ņiem šeit bū­tu, kur pie­siet aci.»      

       

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.