INTERJERS: Dizainā krāsa seko funkcionalitātei

Domājot par mājvietas iekārtojumu un interjeru tajā, parasti uzmanību pievēršam estētiskajam baudījumam, krāsu izvēlei un funkcionalitātei. Interjera dizainers Raimonds Šiferis atzīst, ka cilvēkiem bieži vien vārds «dizains» saistās galvenokārt ar krāsu. «Dizainā pirmā vieta ir funkcionalitātei, tikai pēc tam krāsai,» saka Raimonds.

Saviem klientiem viņš vienmēr stāsta, ka māja runā un ka tā nosaka stila un toņu izvēli. «Ieejot mūsdienīgā privātmājā, fasāde pasaka priekšā, kāda ideja būs tās iekšienē. Ja deviņstāvu dzīvojamā mājā izveidotu strūklaku un novietotu statujas, tad saprotams, ka māja to visu neņemtu pretī, vai, savukārt ieejot kādā muižā, pretī pavērtos rīģipša kārbas. Uzreiz šķistu, ka tur kaut kas nav kārtībā.» Viņam patīkot salīdzināt mājokli ar auto. Iekāpjot jaunā auto, ir skaidrs, kas sagaida tā iekšpusē. Ar jaunu māju ir tāpat – tai vajadzīgs moderns piesitiens, bet, ja tāda nebūs, sekos vilšanās. «Protams, būtiska nozīme ir personībai, kas mājā dzīvo. Strādājot ar cilvēkiem, vienmēr cenšos izzināt viņu vēlmes, kas patīk un ko vēlas. Mēs darbojamies kopīgi. Nav tā, ka es viņus cenšos pārsteigt ar kaut ko kardinālu, pilnīgi pretēju un uzspiestu.»

Baltas krāsas fenomens 

R. Šiferis teic, ka šobrīd interjeru dizaina aktualitāte – izmest visu lieko. «Minimālims radies 60. gados. Skandināvijā tas vienmēr bijis «dzīvs», bet mēs esam dzīvojuši aiz priekškara,» uzskata interjera dizainers. Agrāk virtuvēs bija raksturīga tendence uz plauktiem salikt kārbiņas ar garšvielām un citām lietām, jau kādu laiku šī telpa ienākusi arī dzīvojamā zonā. Šī tendence joprojām saglabājas, tāpēc virtuvi veido lakonisku un vienkāršu. «Šis laikmets raksturīgs ar strauju skrējienu, tāpēc viss liekais tiek nolikts malā,» bilst dizainers. Paradoksāli, bet viņš šobrīd cīnoties par balto krāsu interjerā. «Daudzi cilvēki saka, ka tā vienmēr asociējas ar slimnīcu. Taču ārstniecības iestādēs sienas vairs nav baltas un arī ārstiem halāts vairs nav gluži balts. Savukārt Brīvdabas muzejā ir veidots balts interjers. Lielākajam mēbeļu tirgotājam, Zviedrijas uzņēmumam IKEA, kas nosaka mēbeļu toni pasaulē, balta krāsa mēbelēs ir aktuāla un nav mainījusies kopš 70. gadiem. Šādas līnijas mēbeles vēl aizvien ir pirktākās.» Ja ir vēlēšanās veidot košāku akcentu pie baltā toņa, tad tam nevajadzētu būt obligāti ar košu krāsu, bet ar faktūru vai koka elementiem. «Akcentu var panākt arī ar grīdu. Baltā interjerā ļoti labi izskatās koka grīda, arī koka logi un palodze.» Viņš iesaka nebaidīties no krāsām. Piemēram, no kafijas vai sinepju krāsas. R. Šiferis apstiprina, ka atbalstāma ideja ir interjerā miksēt dažādus stilus, ja tas izskatās gaumīgi. «Tas ir populāri un pareizi. Man patīk, ja industriālā vidē ienes flīģeli. Tagad raksturīga tendence vilkt laukā visu seno – kumodes, bufetes. Vīnes krēsli tagad «dzīvo» otru dzīvi. Tie maksā vairāk nekā jauni krēsli. Antikvariātos tie ir uz izķeršanu. Modernā interjerā senas mēbeles izskatās ļoti labi.»

Eiroremonta norieta laiks

Par vienu no šā brīža dizaina aktualitātēm R. Šiferis nosauc gaumīgas lietas, kuras vienā vārdā ir grūti definēt. «Jebkura veca lieta, ja tā ir gaumīga, ir populāra. Šobrīd ir eiroremonta norieta laiks. Agrāk celtniecības speciālisti prātoja, kā salaist kopā šuves. Atgriežas ķieģeļu sienas, kuras tiek atsegtas, tiek nojauktas 90. gados veidotas arkas un noplēstas mākslīgi radītas rīģipša kārbas.» Dizainers ievērojis, ka latvieši prot veidot gaumīgus un vienkāršus mājokļus. Viņš uzskata, ka gaume cilvēkam vai nu ir, vai nav, nedalot jēdzienos «slikta gaume» un «laba gaume». «Mēs parasti mierinām cilvēku, ka par gaumi nestrīdas. Piemēram, arī sarkans dīvāns var būt gaumīgs. Esmu redzējis skaistas zilas virtuves, lai gan es tādā tonī tās neieteiktu veidot, arī gaumīgu melnu interjeru.»    

Koks minimālā daudzumā

Kā zināms, iekārtojot mājvietas interjeru, uzmanība jāpievērš materiālu kvalitātei. Nav noslēpums, ka par kvalitāti nākas arī vairāk maksāt. R. Šiferis to īpaši attiecina uz mēbeļu iegādi. Taču ir arī otra lieta – ne vienmēr viss dārgais atbilst cenai un kvalitātei. «Dažkārt, ieejot tirdzniecības vietā un apskatot jaunu mēbeli, nākas secināt, ka tai ir zema kvalitāte, patiesībā tāda ir jāmet laukā. Tad labāk televizoru nolikt nevis uz zemas kvalitātes skapīša, bet uz koka bluķīša – izskatīsies labāk.» Dizainers ievērojis, ka latvieši ir ļoti sīkumaini. «Latvietis vienmēr prasīs, lai truba tiktu noslēpta sienā, savukārt ārzemnieks tai nepievērsīs nekādu uzmanību.»   

Diskutējot par dabiskumu interjerā un koka izmantojumu, cilvēkus varot iedalīt divās grupās – vieni ir pret, otri – par koku. «Minimālā daudzumā izmantots koks, daži elementi – tas ir gaumīgi.» Koku viņš neiesaka izvēlēties virtuves mēbelēs, taču dzīvojamā istabā un guļamistabā tas iederēsies. R. Šiferim patīkot koks, savās mājās esot daudz kokmateriāla – bluķīši, galds no veciem dēļiem. «Koks rada siltumu, nav lēts materiāls, taču ne tik ļoti dārgs.»

Lamināta uzvaras gājiens        

Topā grīdu segumam ir izvēlēties linoleju. «Turpinās arī lamināta uzvaras gājiens, tas ir izturīgs, ar labu kvalitāti. Parketu izvēlas minimāli, pieprasīts ir arī tarkets.» Privātmājās atgriezies flīžu laiks. «Agrāk flīzes lielākoties izvēlējās tikai virtuvē un priekšnamā, tagad izflīzē visu halli. Pirmajā stāvā privātmājās cilvēki izvēlas siltas grīdas un lielformāta flīzes.»   

Savukārt sienām materiālu izvēli tomēr nosaka ēka. «Ir jaunbūves, kurās neiesaka krāsot sienas, jo māja «sēžas». Meistars ieteiks, kāds variants ir vispiemērotākais. Vislabāk kotējas uzlikt apmetumu vai nokrāsot sienu.» Var izvēlēties arī krāsojamās tapetes, un tapetes viņš iesaka izvēlēties ar nelielu rakstu. «Piedāvājumā ir arī skaistas tapetes, ko izvēlas guļamistabās, greznos interjeros – tapetes ar lielu rakstu.» R. Šiferis teic, ka interjers jāveido neuzkrītošs, lai tas ātri neapniktu, to var papildināt ar aktīvāku toni vai aktīvāku laukumu.

Padomju dizaina ikonas

R. Šiferim neesot pieņemami, ja latvietis vēlas izteiktu japāņu vai Austrumu stila interjeru, nebūtu īsti pareizi zaudēt arī latvisko. Tāpat nevar strikti noteikt formulu, kas ir pareizi un kas nav pareizi, jo tad finālā visiem būtu līdzīgs interjers. Cilvēkam jājūt telpa, jāpielāgojas tai un savām izjūtām. «Populāras ir ne tikai tādas vērtības kā  vectēva galds vai pulkstenis ar pendeli, bet arī septiņdesmito un astoņdesmito gadu lietas, ko var uzskatīt par dizaina ikonām. Viena no tādām ir VEF radioaparāts, kas ienāk smalkos birojos kā dizaina akcents.» Ne visai labs viedoklis ir par padomju laika sekcijām, taču to klāstā esot arī laba produkcija. Viņam esot izdevies dažas «atdzīvināt» par modernām mēbelēm – ar baltu pulētu pārklājumu un jauniem rokturiem. 

Interjera dizainers Raimonds Šiferis iesaka:    

* Nebaidīties no krāsām! Šobrīd aktuāli ir dabiskie toņi, kurus vajag mācēt ieraudzīt dabā. Nevajag baidīties izvēlēties baltus, tirkīzzilus, zilganzaļus, arī dzeltenus un sinepju toņus.

* Nav vēlams krāsot košas sienas, jo spilgto sajūtu vai akcentu var panākt ar detaļām, piemēram, spilgtiem spilveniem vai paklāju. 

* Noteikti jāpievērš uzmanība funkcionalitātei un jāatbrīvojas no visa liekā. 

* Bērnistabās veidojot dizainu, jāņem vērā mobilitāte un jāatceras, ka istabai jāaug līdz ar bērnu. Jāļauj bērnam izdzīvot princešu vai spaidermenu laiku, taču nevajag visu istabu krāsot rozā vai zilu, bet ielikt pāris akcentus šādā tonī.