VIRTUVĒ: Aici­na cie­mos pie ba­gā­tī­ga gal­da

Flautiste, mūzikas skolotājaBaiba Jagere ar prieku rosās virtuvē un gatavo visdažādākos ēdienus pēc savām izjūtām. Tikai, kūkas cepot, seko receptēm līdzi, lai sastāvdaļu daudzums būtu precīzs © F64

Le­ģen­dā­rās rok­gru­pas Me­nu­ets da­līb­nie­ce, Jug­las mū­zi­kas sko­las flau­tas spē­les pe­da­go­ģe Bai­ba Ja­ge­re, vei­do­jot sa­vu ēdien­kar­ti, vai­rāk uz­ma­nī­bas pie­vērš tam, lai pro­duk­ti ir svai­gi, un priekš­ro­ku dod Lat­vi­jā audzē­ta­jai pre­cei.

«Nav ne­vie­na tā­da ēdie­na, ko ne­ēdu, man garš­o viss,» īsu­mā sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus rak­stu­ro Bai­ba Ja­ge­re un at­zīst, ka jeb­kurš pro­dukts, ja to lie­to ne­lie­lās de­vās, ir ve­se­līgs. Vi­ņa ar prie­ku ro­sās vir­tu­vē un at­zīst, ka ga­ta­vo pēc sa­vām iz­jū­tām, ti­kai, kū­kas ce­pot, se­ko līdz­i re­cep­tēm, lai sa­stāv­da­ļu dau­dzums ir pre­cīzs.

Zi­vis sa­vā kū­pi­nā­ta­vā

Vi­ņas vec­mam­ma bi­ju­si iz­ci­la pa­vā­re, vā­rī­ja buk­stiņ­biez­put­ru ar mie­žu put­rai­miem un sa­ce­pi­nā­tu spe­ķī­ti un sī­po­liem. No vi­ņas daudz ie­mā­cī­ju­sies arī maz­mei­ta. «Kad bi­ja ju­bi­le­jas, tās pie vec­ve­cā­kiem ti­ka svi­nē­tas vai­rā­kas die­nas. Jeb­ku­rā lai­kā, aiz­brau­cot cie­mos, ti­ka uz­klāts galds. Vec­tēvs sē­dē­ja vir­tu­vē un vien­mēr vi­su grie­za. Sa­stāv­da­ļas ra­so­lam bi­ja sa­smal­ci­nā­tas, at­li­ka ti­kai sa­mai­sīt un pie­vie­not krē­ju­mu.» Vec­ve­cā­ki audzē­ja arī mār­rut­kus, lau­kā tos rī­vē­ja. «Kad dzī­vo­ju per­so­nis­kā mā­jā, man bi­ja liels pa­grabs, tā­pēc va­rē­ju iz­vēr­sties ar kon­ser­vu ga­ta­vo­ša­nu,» stās­ta Bai­ba. Lie­lu prie­ku sa­gā­dā­ju­si ziv­ju ga­ta­vo­ša­na. «Bēr­nī­bu pa­va­dī­ju Va­kar­buļ­ļos, kur mums bi­ja va­sar­nī­ca. No se­šu ga­du ve­cu­ma pie­da­lī­jos ziv­ju – lu­cī­šu, bu­šu, vim­bu un brek­šu – žā­vē­ša­nas pro­ce­sā un vi­su ie­mā­cī­jos. Tad, kad dzī­vo­ju pri­vāt­mā­jā, pa­ti uz­tai­sī­ja kū­pi­nā­ta­vu. Pir­mais va­ri­ants bi­ja vien­kāršs – ko­pā sa­li­ku trīs šī­fe­ra plāk­snes, vir­sū uz­li­ku dār­za nes­tu­vi. Žā­vē­ju gan zi­vis, gan ga­ļu, ga­ta­vo­ju de­sas, kas bi­ja uz iz­ķer­ša­nuteic Bai­ba. No­pir­ku­si ku­pā­tus, iz­ņē­mu­si no ap­val­ka vi­su sa­tu­ru lau­kā un pil­dī­ju­mu ga­ta­vo­ju­si pa sa­vam. Vē­lāk tir­gū pir­ku­si cū­ku zar­nas, stam­pā­ju­si pil­dī­ju­mu iek­šā un li­ku­si žā­vē­ta­vā, lai pa­ga­ta­vo­tu gar­das de­si­ņas.

Pus­die­nas – uz sko­lu

Bro­kas­tīs jau kā­du lai­ku Bai­ba bie­ži vā­ra mie­žu put­ru, jo zi­na, ka or­ga­nis­mam tā ir ve­se­lī­ga. «Kat­li­ņā ie­be­ru put­rai­mus, uz­le­ju ūde­ni un vā­ru uz ma­zas uguns, un ne­maz tik daudz lai­ka tas ne­pra­sa. Cit­reiz iz­vē­los auzu pār­slu put­ru vai jo­gur­tu. Ļo­ti garš­o ku­ku­rū­zas put­rai­mu put­ra.» No rī­tiem ob­li­gā­ta esot vie­na ta­sī­te ka­fi­jas to­nu­sam. Esot iz­mē­ģi­nā­ju­si tās vie­tā mie­žu ka­fi­ju ar ozol­zī­lēm, bet jau­ni­nā­jums nav kļu­vis par pa­lie­ko­šu tra­dī­ci­ju. Do­do­ties uz dar­bu mū­zi­kas sko­lā, pus­die­nas tie­kot ņem­tas līdz­i. «Sko­lā mums ir jau­ka vir­tu­ve, kur ie­tu­ram mal­tī­ti, viens ot­ru uz­cie­nā­jam, sa­ru­nā­ja­mies un tad do­da­mies uz sa­vām kla­sēm,» ik­die­nas ri­tu­ālu at­klāj Bai­ba. Līdz­ņem­ša­nai pus­die­nām tie­kot sa­rū­pēts plovs ar caur­au­dzī­ti un pap­ri­ku, cit­reiz – auk­stā ga­ļa vai zu­pa. Pēc­pus­die­nā pa­naš­ķo­jas ar kā­du aug­li vai biez­pie­nu ar ie­vā­rī­ju­mu. Mū­zi­ķe ne­slēpj, ka va­ka­ros, kad, at­grie­zu­sies no dar­ba, ap­sē­žas at­pū­tas krēs­lā, cī­no­ties ar kā­ri ie­mest mu­tē kā­du šo­ko­lā­des ga­ba­li­ņu vai ce­pu­mu. Va­ka­ri­ņās Bai­ba cen­šas ap­ro­be­žo­ties ti­kai ar kā­da ābo­la vai man­da­rī­na no­tie­sā­ša­nu, bet daž­kārt ga­do­ties arī sa­grē­kot.

Liels katls ar zu­pu

Bai­ba at­klāj, ka vi­ņai esot rak­stu­rī­ga īpa­šī­ba – ne­prot pa­ga­ta­vot ēdie­nu ma­zā ap­jo­mā, tā­pēc šā­dās rei­zēs tie­kot laip­ni gai­dī­ti cie­mi­ņi. «Uz­vā­ru lie­lu kat­lu ar so­ļan­ku zie­mā, va­sa­rā – ar auk­sto zu­pu, un tad zva­nu mei­tai Mai­jai un dē­lam Jā­nim, jau­tā­ju, ko vi­ņi va­ka­rā da­rīs, un aici­nu uz va­ka­ri­ņām.» Vi­ņas bie­žāk ga­ta­vo­to zu­pu sa­rak­stā ir fri­ka­de­ļu, la­ša un sē­ņu zu­pa, ku­rām ob­li­gā­ti tie­kot pie­vie­nots kau­sē­tais siers, lai bū­tu sā­tī­gā­ka. Tad nav va­ja­dzīgs skā­bais krē­jums, pirms sil­tā mal­tī­te tiek bau­dī­ta. No garš­vie­lu pul­ka ie­cie­nīts ir ba­zi­liks, pē­ter­sī­lis, ma­jo­rāns ne ti­kai svai­gā, bet arī kal­tē­tā vei­dā. Pa­ras­ti le­dus­ska­pī vien­mēr esot mēr­ce uz­ko­dām un sa­lā­tu mēr­ce, arī ie­vā­rī­jums vien­mēr ir pa ro­kai. Ne­sen uz­zi­nā­ju­si jaun­u re­cep­ti un iz­mē­ģi­nā­ju­si pa­ga­ta­vot sa­lā­tus. Ņem ap­cep­tu vis­tas fi­le­ju, pie­liek Ķī­nas kā­pos­tu, uz­ber se­za­ma sēk­li­ņas, pie­vie­no to­mā­tus, grauz­di­ņus, ap­sla­ka ar cit­ro­na su­lu, pie­vie­no garš­vie­las un sa­jauc ar mēr­ci uz­ko­dām. Tie tik ļo­ti ie­gar­šo­ju­šies, ka ga­ta­vo­ju­si no jaun­a un ēdu­si vai­rā­kas die­nas pēc kār­tas.

Mīk­lu ga­ta­vo pa­ti

No kū­kām ie­mī­ļo­ju­si na­po­le­onu, ko cep sep­ti­ņās kār­tās no mīk­las, ku­ras sa­stā­vā ir mar­ga­rīns, un pil­dī­ju­mam ga­ta­vo vā­rī­to krē­mu. «Uz sa­vu vār­da­die­nu de­cem­brī ce­pu me­dus kū­ku, jo tā aso­ci­ējas ar Zie­mas­svēt­kiem un mīk­la garš­o pēc pi­par­kū­kām, bet dzim­ša­nas die­nā ap­rī­lī – na­po­le­onu. Es­mu no­vē­ro­ju­si, ka sko­lā vie­nai da­ļai ko­lē­ģu garš­o vie­na kū­ka, ot­rai – ot­ra. Rei­zēm es­mu ce­pu­si abas kū­kas rei­zē.» Ga­ta­vu mīk­lu pēr­kot re­ti.

Ie­mī­ļo­tā­ko dār­ze­ņu klās­tā ir to­mā­ti, gur­ķi, pap­ri­ka, cu­ki­ni. Ru­de­nī ga­ta­vo­ju­si da­žā­dus ēdie­nus no ķir­bja – to ma­ri­nē, spiež su­lu, cep pan­kū­kas, blen­de­rē kok­tei­li ko­pā ar ābo­lu un ūde­ni. «Ļo­ti garš­o svies­ta pu­pi­ņas. Ta­gad pēr­ku sald­ētās. Pirms kā­da lai­ka man bi­ja savs sak­ņu dārzs, ku­rā audzē­ju pu­pi­ņas, garš­au­gus, to­mā­tus,» at­zīst Bai­ba.

Mū­zi­ķe teic, ka pār­ti­kas ce­nām se­ko­jot līdz­i, pirms iz­vē­las pre­ci, bet E vie­las pār­ti­kas pro­duk­tu sa­stā­vā ne­mek­lē­jot un ne­uz­skai­tot.

Bai­bas Ja­ge­res ie­mī­ļo­tas re­cep­tes

Mā­jas so­ļan­ka

SA­STĀV­DA­ĻAS:3 ne­lie­li sī­po­li, ķip­loks, bul­jo­na ku­biks, 6 vi­dē­ja lie­lu­ma kar­tu­pe­ļi, 7 ne­lie­li ma­ri­nē­ti gur­ķi, treš­da­ļa cit­ro­na, 250 g sau­tē­tas liel­lo­pa ga­ļas, 250 g sau­tē­tas cūk­ga­ļas, 300 līdz 400 g med­nie­ku de­si­ņu, garš­vie­las, lau­ru la­pas, 250 g to­mā­tu past­as.

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA:sī­ki sa­griež sī­po­lus. Kat­lā, kur vā­rī­sies zu­pa, ie­lej ne­daudz olīv­eļ­ļas, ie­ber sa­griez­tos sī­po­lus un ap­cep. Ie­liek lau­ru la­pas. Pie­vie­no sau­tē­to cūk­ga­ļu un liel­lo­pu ga­ļu. Ce­pot ar ka­ro­ti sa­smal­ci­na. Pie­vie­no šķē­lī­tēs sa­griez­tas med­nie­ku de­si­ņas, vi­su 3 līdz 4 mi­nū­tes pa­sau­tē. Pie­vie­no ne­lie­los ga­ba­li­ņos sa­griez­tus kar­tu­pe­ļus un uz­lej tik daudz ūdens, lai ne­daudz pār­seg­tu. Vā­ra, ka­mēr kar­tu­pe­ļi ir mīk­sti. Pie­vie­no garš­vie­las pēc iz­vē­les, sī­kos ga­ba­li­ņos sa­griez­tus gur­ķus. Sa­griež sī­ki 4 šķē­lī­tes cit­ro­na un pie­vie­no zu­pai. Liek uz uz­kar­sē­tas pan­nas ar tauk­vie­lām to­mā­tu past­u, mai­sot ne­daudz sa­cep (tad tā zau­dē rūg­tu­mu) un pie­vie­no zu­pai. Kār­tī­gi sa­mai­sa un gai­da, lai uz­met bur­bu­li.

 

Ze­me­ņu tor­te ar mas­kar­po­nes sie­ru Tu­vāk jū­rai

SA­STĀV­DA­ĻAS:bis­kvī­ta vie­nai kār­tai (va­ja­dzī­gas 3 kār­tas 24x35 cm) ņem 4 olas, 4 ēdamk. Cu­ku­ra un 4 ēdamk. mil­tu, 1 liels bur­kāns, pus­tēj­ka­ro­te ce­pa­mā pul­ve­ra, ēdam­ka­ro­te skā­ba krē­ju­ma. Pil­dī­ju­mam: 500 g mas­kar­po­nes sie­ra, 3 ēdam­ka­ro­tes ie­bie­zi­nā­ta pie­na ar cu­ku­ru, 2 tēj­ka­ro­tes že­la­tī­na. Tor­tes vir­sē­jai kār­tai – 250 sal­dā krē­ju­ma, 4 ēdam­ka­ro­tes cu­ku­ra, pa­ci­ņa va­ni­ļas cu­ku­ra, 300 g sa­smal­ci­nā­tu ze­me­ņu, ne­daudz cu­ku­ra, 2 tēj­ka­ro­tes že­la­tī­na, tā­fe­lī­te iz­kau­sē­tas šo­ko­lā­des, ne­daudz pie­na, šķip­sni­ņa svies­ta.

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA:olu dzel­te­nu­mus sa­pu­to ar cu­ku­ru, ie­mai­sa krē­ju­mu, mil­tus, uz rup­jās rī­ves sa­rī­vē­tu bur­kā­nu un ce­pa­mo pul­ve­ri. Ie­ci­lā stin­grās pu­tās ar šķip­sni­ņu sāls sa­pu­to­tus olu bal­tu­mus. Ma­su uz­klāj uz ne­daudz ie­tau­ko­ta ce­pa­mā pa­pī­ra, kas ie­klāts pan­nā. Vien­mē­rī­gi iz­lī­dzi­na, cep 200 līdz 220 temperatūrā. Tā­pat sa­ga­ta­vo 2. un 3. kār­tu. Pil­dī­ju­mam di­vām kār­tām krē­ju­ma sie­ru ar mik­se­ri sa­jauc ar ie­bie­zi­nā­to pie­nu. Uz­brie­di­na že­la­tī­nu, ūdens pel­dē iz­šķī­di­na un pie­vie­no krē­mam. Pār­klāj di­vas bis­kvī­ta kār­tas. Tor­tes vir­sē­jai kār­tai sa­pu­to sal­do krē­ju­mu ar cu­ku­ru un va­ni­ļas cu­ku­ru. Pie­vie­no ze­me­nes un cu­ku­ru. Uz­brie­di­na že­la­tī­nu, iz­šķī­di­na ūdens­pel­dē, pie­vie­no krē­mam un klāj uz tor­tes. Ne­sa­cie­tē­ju­šai vir­sē­jai kār­tai uz­lej iz­kau­sē­tu šo­ko­lā­di, kam pie­vie­nots piens un sviests. Ar ko­ka ir­bu­lī­ti vei­do zī­mē­ju­mu.

Svarīgākais