VIRTUVĒ: Aici­na cie­mos pie ba­gā­tī­ga gal­da

Flautiste, mūzikas skolotājaBaiba Jagere ar prieku rosās virtuvē un gatavo visdažādākos ēdienus pēc savām izjūtām. Tikai, kūkas cepot, seko receptēm līdzi, lai sastāvdaļu daudzums būtu precīzs © F64

Le­ģen­dā­rās rok­gru­pas Me­nu­ets da­līb­nie­ce, Jug­las mū­zi­kas sko­las flau­tas spē­les pe­da­go­ģe Bai­ba Ja­ge­re, vei­do­jot sa­vu ēdien­kar­ti, vai­rāk uz­ma­nī­bas pie­vērš tam, lai pro­duk­ti ir svai­gi, un priekš­ro­ku dod Lat­vi­jā audzē­ta­jai pre­cei.

«Nav ne­vie­na tā­da ēdie­na, ko ne­ēdu, man garš­o viss,» īsu­mā sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus rak­stu­ro Bai­ba Ja­ge­re un at­zīst, ka jeb­kurš pro­dukts, ja to lie­to ne­lie­lās de­vās, ir ve­se­līgs. Vi­ņa ar prie­ku ro­sās vir­tu­vē un at­zīst, ka ga­ta­vo pēc sa­vām iz­jū­tām, ti­kai, kū­kas ce­pot, se­ko līdz­i re­cep­tēm, lai sa­stāv­da­ļu dau­dzums ir pre­cīzs.

Zi­vis sa­vā kū­pi­nā­ta­vā

Vi­ņas vec­mam­ma bi­ju­si iz­ci­la pa­vā­re, vā­rī­ja buk­stiņ­biez­put­ru ar mie­žu put­rai­miem un sa­ce­pi­nā­tu spe­ķī­ti un sī­po­liem. No vi­ņas daudz ie­mā­cī­ju­sies arī maz­mei­ta. «Kad bi­ja ju­bi­le­jas, tās pie vec­ve­cā­kiem ti­ka svi­nē­tas vai­rā­kas die­nas. Jeb­ku­rā lai­kā, aiz­brau­cot cie­mos, ti­ka uz­klāts galds. Vec­tēvs sē­dē­ja vir­tu­vē un vien­mēr vi­su grie­za. Sa­stāv­da­ļas ra­so­lam bi­ja sa­smal­ci­nā­tas, at­li­ka ti­kai sa­mai­sīt un pie­vie­not krē­ju­mu.» Vec­ve­cā­ki audzē­ja arī mār­rut­kus, lau­kā tos rī­vē­ja. «Kad dzī­vo­ju per­so­nis­kā mā­jā, man bi­ja liels pa­grabs, tā­pēc va­rē­ju iz­vēr­sties ar kon­ser­vu ga­ta­vo­ša­nu,» stās­ta Bai­ba. Lie­lu prie­ku sa­gā­dā­ju­si ziv­ju ga­ta­vo­ša­na. «Bēr­nī­bu pa­va­dī­ju Va­kar­buļ­ļos, kur mums bi­ja va­sar­nī­ca. No se­šu ga­du ve­cu­ma pie­da­lī­jos ziv­ju – lu­cī­šu, bu­šu, vim­bu un brek­šu – žā­vē­ša­nas pro­ce­sā un vi­su ie­mā­cī­jos. Tad, kad dzī­vo­ju pri­vāt­mā­jā, pa­ti uz­tai­sī­ja kū­pi­nā­ta­vu. Pir­mais va­ri­ants bi­ja vien­kāršs – ko­pā sa­li­ku trīs šī­fe­ra plāk­snes, vir­sū uz­li­ku dār­za nes­tu­vi. Žā­vē­ju gan zi­vis, gan ga­ļu, ga­ta­vo­ju de­sas, kas bi­ja uz iz­ķer­ša­nuteic Bai­ba. No­pir­ku­si ku­pā­tus, iz­ņē­mu­si no ap­val­ka vi­su sa­tu­ru lau­kā un pil­dī­ju­mu ga­ta­vo­ju­si pa sa­vam. Vē­lāk tir­gū pir­ku­si cū­ku zar­nas, stam­pā­ju­si pil­dī­ju­mu iek­šā un li­ku­si žā­vē­ta­vā, lai pa­ga­ta­vo­tu gar­das de­si­ņas.

Pus­die­nas – uz sko­lu

Bro­kas­tīs jau kā­du lai­ku Bai­ba bie­ži vā­ra mie­žu put­ru, jo zi­na, ka or­ga­nis­mam tā ir ve­se­lī­ga. «Kat­li­ņā ie­be­ru put­rai­mus, uz­le­ju ūde­ni un vā­ru uz ma­zas uguns, un ne­maz tik daudz lai­ka tas ne­pra­sa. Cit­reiz iz­vē­los auzu pār­slu put­ru vai jo­gur­tu. Ļo­ti garš­o ku­ku­rū­zas put­rai­mu put­ra.» No rī­tiem ob­li­gā­ta esot vie­na ta­sī­te ka­fi­jas to­nu­sam. Esot iz­mē­ģi­nā­ju­si tās vie­tā mie­žu ka­fi­ju ar ozol­zī­lēm, bet jau­ni­nā­jums nav kļu­vis par pa­lie­ko­šu tra­dī­ci­ju. Do­do­ties uz dar­bu mū­zi­kas sko­lā, pus­die­nas tie­kot ņem­tas līdz­i. «Sko­lā mums ir jau­ka vir­tu­ve, kur ie­tu­ram mal­tī­ti, viens ot­ru uz­cie­nā­jam, sa­ru­nā­ja­mies un tad do­da­mies uz sa­vām kla­sēm,» ik­die­nas ri­tu­ālu at­klāj Bai­ba. Līdz­ņem­ša­nai pus­die­nām tie­kot sa­rū­pēts plovs ar caur­au­dzī­ti un pap­ri­ku, cit­reiz – auk­stā ga­ļa vai zu­pa. Pēc­pus­die­nā pa­naš­ķo­jas ar kā­du aug­li vai biez­pie­nu ar ie­vā­rī­ju­mu. Mū­zi­ķe ne­slēpj, ka va­ka­ros, kad, at­grie­zu­sies no dar­ba, ap­sē­žas at­pū­tas krēs­lā, cī­no­ties ar kā­ri ie­mest mu­tē kā­du šo­ko­lā­des ga­ba­li­ņu vai ce­pu­mu. Va­ka­ri­ņās Bai­ba cen­šas ap­ro­be­žo­ties ti­kai ar kā­da ābo­la vai man­da­rī­na no­tie­sā­ša­nu, bet daž­kārt ga­do­ties arī sa­grē­kot.

Liels katls ar zu­pu

Bai­ba at­klāj, ka vi­ņai esot rak­stu­rī­ga īpa­šī­ba – ne­prot pa­ga­ta­vot ēdie­nu ma­zā ap­jo­mā, tā­pēc šā­dās rei­zēs tie­kot laip­ni gai­dī­ti cie­mi­ņi. «Uz­vā­ru lie­lu kat­lu ar so­ļan­ku zie­mā, va­sa­rā – ar auk­sto zu­pu, un tad zva­nu mei­tai Mai­jai un dē­lam Jā­nim, jau­tā­ju, ko vi­ņi va­ka­rā da­rīs, un aici­nu uz va­ka­ri­ņām.» Vi­ņas bie­žāk ga­ta­vo­to zu­pu sa­rak­stā ir fri­ka­de­ļu, la­ša un sē­ņu zu­pa, ku­rām ob­li­gā­ti tie­kot pie­vie­nots kau­sē­tais siers, lai bū­tu sā­tī­gā­ka. Tad nav va­ja­dzīgs skā­bais krē­jums, pirms sil­tā mal­tī­te tiek bau­dī­ta. No garš­vie­lu pul­ka ie­cie­nīts ir ba­zi­liks, pē­ter­sī­lis, ma­jo­rāns ne ti­kai svai­gā, bet arī kal­tē­tā vei­dā. Pa­ras­ti le­dus­ska­pī vien­mēr esot mēr­ce uz­ko­dām un sa­lā­tu mēr­ce, arī ie­vā­rī­jums vien­mēr ir pa ro­kai. Ne­sen uz­zi­nā­ju­si jaun­u re­cep­ti un iz­mē­ģi­nā­ju­si pa­ga­ta­vot sa­lā­tus. Ņem ap­cep­tu vis­tas fi­le­ju, pie­liek Ķī­nas kā­pos­tu, uz­ber se­za­ma sēk­li­ņas, pie­vie­no to­mā­tus, grauz­di­ņus, ap­sla­ka ar cit­ro­na su­lu, pie­vie­no garš­vie­las un sa­jauc ar mēr­ci uz­ko­dām. Tie tik ļo­ti ie­gar­šo­ju­šies, ka ga­ta­vo­ju­si no jaun­a un ēdu­si vai­rā­kas die­nas pēc kār­tas.

Mīk­lu ga­ta­vo pa­ti

No kū­kām ie­mī­ļo­ju­si na­po­le­onu, ko cep sep­ti­ņās kār­tās no mīk­las, ku­ras sa­stā­vā ir mar­ga­rīns, un pil­dī­ju­mam ga­ta­vo vā­rī­to krē­mu. «Uz sa­vu vār­da­die­nu de­cem­brī ce­pu me­dus kū­ku, jo tā aso­ci­ējas ar Zie­mas­svēt­kiem un mīk­la garš­o pēc pi­par­kū­kām, bet dzim­ša­nas die­nā ap­rī­lī – na­po­le­onu. Es­mu no­vē­ro­ju­si, ka sko­lā vie­nai da­ļai ko­lē­ģu garš­o vie­na kū­ka, ot­rai – ot­ra. Rei­zēm es­mu ce­pu­si abas kū­kas rei­zē.» Ga­ta­vu mīk­lu pēr­kot re­ti.

Ie­mī­ļo­tā­ko dār­ze­ņu klās­tā ir to­mā­ti, gur­ķi, pap­ri­ka, cu­ki­ni. Ru­de­nī ga­ta­vo­ju­si da­žā­dus ēdie­nus no ķir­bja – to ma­ri­nē, spiež su­lu, cep pan­kū­kas, blen­de­rē kok­tei­li ko­pā ar ābo­lu un ūde­ni. «Ļo­ti garš­o svies­ta pu­pi­ņas. Ta­gad pēr­ku sald­ētās. Pirms kā­da lai­ka man bi­ja savs sak­ņu dārzs, ku­rā audzē­ju pu­pi­ņas, garš­au­gus, to­mā­tus,» at­zīst Bai­ba.

Mū­zi­ķe teic, ka pār­ti­kas ce­nām se­ko­jot līdz­i, pirms iz­vē­las pre­ci, bet E vie­las pār­ti­kas pro­duk­tu sa­stā­vā ne­mek­lē­jot un ne­uz­skai­tot.

Bai­bas Ja­ge­res ie­mī­ļo­tas re­cep­tes

Mā­jas so­ļan­ka

SA­STĀV­DA­ĻAS:3 ne­lie­li sī­po­li, ķip­loks, bul­jo­na ku­biks, 6 vi­dē­ja lie­lu­ma kar­tu­pe­ļi, 7 ne­lie­li ma­ri­nē­ti gur­ķi, treš­da­ļa cit­ro­na, 250 g sau­tē­tas liel­lo­pa ga­ļas, 250 g sau­tē­tas cūk­ga­ļas, 300 līdz 400 g med­nie­ku de­si­ņu, garš­vie­las, lau­ru la­pas, 250 g to­mā­tu past­as.

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA:sī­ki sa­griež sī­po­lus. Kat­lā, kur vā­rī­sies zu­pa, ie­lej ne­daudz olīv­eļ­ļas, ie­ber sa­griez­tos sī­po­lus un ap­cep. Ie­liek lau­ru la­pas. Pie­vie­no sau­tē­to cūk­ga­ļu un liel­lo­pu ga­ļu. Ce­pot ar ka­ro­ti sa­smal­ci­na. Pie­vie­no šķē­lī­tēs sa­griez­tas med­nie­ku de­si­ņas, vi­su 3 līdz 4 mi­nū­tes pa­sau­tē. Pie­vie­no ne­lie­los ga­ba­li­ņos sa­griez­tus kar­tu­pe­ļus un uz­lej tik daudz ūdens, lai ne­daudz pār­seg­tu. Vā­ra, ka­mēr kar­tu­pe­ļi ir mīk­sti. Pie­vie­no garš­vie­las pēc iz­vē­les, sī­kos ga­ba­li­ņos sa­griez­tus gur­ķus. Sa­griež sī­ki 4 šķē­lī­tes cit­ro­na un pie­vie­no zu­pai. Liek uz uz­kar­sē­tas pan­nas ar tauk­vie­lām to­mā­tu past­u, mai­sot ne­daudz sa­cep (tad tā zau­dē rūg­tu­mu) un pie­vie­no zu­pai. Kār­tī­gi sa­mai­sa un gai­da, lai uz­met bur­bu­li.

 

Ze­me­ņu tor­te ar mas­kar­po­nes sie­ru Tu­vāk jū­rai

SA­STĀV­DA­ĻAS:bis­kvī­ta vie­nai kār­tai (va­ja­dzī­gas 3 kār­tas 24x35 cm) ņem 4 olas, 4 ēdamk. Cu­ku­ra un 4 ēdamk. mil­tu, 1 liels bur­kāns, pus­tēj­ka­ro­te ce­pa­mā pul­ve­ra, ēdam­ka­ro­te skā­ba krē­ju­ma. Pil­dī­ju­mam: 500 g mas­kar­po­nes sie­ra, 3 ēdam­ka­ro­tes ie­bie­zi­nā­ta pie­na ar cu­ku­ru, 2 tēj­ka­ro­tes že­la­tī­na. Tor­tes vir­sē­jai kār­tai – 250 sal­dā krē­ju­ma, 4 ēdam­ka­ro­tes cu­ku­ra, pa­ci­ņa va­ni­ļas cu­ku­ra, 300 g sa­smal­ci­nā­tu ze­me­ņu, ne­daudz cu­ku­ra, 2 tēj­ka­ro­tes že­la­tī­na, tā­fe­lī­te iz­kau­sē­tas šo­ko­lā­des, ne­daudz pie­na, šķip­sni­ņa svies­ta.

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA:olu dzel­te­nu­mus sa­pu­to ar cu­ku­ru, ie­mai­sa krē­ju­mu, mil­tus, uz rup­jās rī­ves sa­rī­vē­tu bur­kā­nu un ce­pa­mo pul­ve­ri. Ie­ci­lā stin­grās pu­tās ar šķip­sni­ņu sāls sa­pu­to­tus olu bal­tu­mus. Ma­su uz­klāj uz ne­daudz ie­tau­ko­ta ce­pa­mā pa­pī­ra, kas ie­klāts pan­nā. Vien­mē­rī­gi iz­lī­dzi­na, cep 200 līdz 220 temperatūrā. Tā­pat sa­ga­ta­vo 2. un 3. kār­tu. Pil­dī­ju­mam di­vām kār­tām krē­ju­ma sie­ru ar mik­se­ri sa­jauc ar ie­bie­zi­nā­to pie­nu. Uz­brie­di­na že­la­tī­nu, ūdens pel­dē iz­šķī­di­na un pie­vie­no krē­mam. Pār­klāj di­vas bis­kvī­ta kār­tas. Tor­tes vir­sē­jai kār­tai sa­pu­to sal­do krē­ju­mu ar cu­ku­ru un va­ni­ļas cu­ku­ru. Pie­vie­no ze­me­nes un cu­ku­ru. Uz­brie­di­na že­la­tī­nu, iz­šķī­di­na ūdens­pel­dē, pie­vie­no krē­mam un klāj uz tor­tes. Ne­sa­cie­tē­ju­šai vir­sē­jai kār­tai uz­lej iz­kau­sē­tu šo­ko­lā­di, kam pie­vie­nots piens un sviests. Ar ko­ka ir­bu­lī­ti vei­do zī­mē­ju­mu.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.