SARUNA: Paaudžu muzikālais mantojums

Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve atzīst, ka pozitīvās emocijas vienmēr dod stimulu turpināt iesākto. «Ja uz nometni piesakās dalībnieki, atgriežas vēlreiz un pēc tam darbojas kā brīvprātīgie – tā ir motivācija, ka nometne ir vajadzīga,» saka viņa © F64

Muzicēšanas tradīciju pārmantojums vairākās paaudzēs apliecina, ka tām ir nezūdoša vērtība un spēcīgas saknes. To var attiecināt uz radošo muzikālo nometni Vītolēni, ko jau 12 gadus ik vasaru Gaujienā organizē saistībā ar izcilo latviešu komponistu Jāzepu Vītolu un kas pulcē mūzikas skolu audzēkņus no visas Latvijas.

«Atslēgas vārds ir mūzika, pats pirmais, noteicošais un augstākais. Muzicējam – to mēs šajā nometnē kopā visvairāk darām,» atzīst Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore, nometnes vadītāja Ilze Dāve. Viņa kopā ar domubiedriem katru vasaru jūlijā, kad komponistam ir dzimšanas diena, Gaujienā organizē šo pasākumu jaunajiem mūzikas mīļotājiem. Ilze izskaitļo, ka vecākajiem dalībniekiem, kuri piedalījās pirmajās nometnēs, tagad jau pašiem ir savi bērni, kuri pārņem stafeti no vecākiem. Nedēļu ilgā mēģinājumu procesā tiek veidoti kori, ansambļi un orķestri, bet noslēgumā ir kulminācija – svētku koncerti. Organizatore teic, ka nemainīgi repertuārā tiekot izvēlēta klasiskā mūzika, latviešu komponistu darbi, bet vienmēr nometnes izskaņā emocionālu saviļņojumu rada kopkora izpildītā Ulda Marhilēviča Tik un tā un Jāņa Lūsēna Pūt, vējiņi! ar Guntara Rača vārdiem. Gleznainā Gaujienas daba ir vēl viens faktors, kas muzikālo talantu pievilkšanās spēku šai pusei divkāršo.

Motivāciju gūst nometnē

Kad Ilze 2003. gadā atgriezās darba ierindā, jo pašas pieci bērni jau bija paaugušies, viņu urdīja doma, ka vasarā jāorganizē bērniem nometne. «Kopš 1988. gada Gaujienā notiek Jāzepa Vītola Mūzikas dienas. Šīs tradīcijas dibinātājs 1933. gadā ir komponists. Tad uz Gaujienu ar pārtraukumiem sabrauca kori no tuvākas un tālākas apkaimes. Kopīgi ar Mūzikas akadēmijas pasniedzēju Vigo Račevski mums radās doma par nometni, kurā top koris un orķestris, kas uzstājas arī Mūzikas dienās.»

Pirms pāris gadiem viņa veidoja maģistra darbu Pusaudžu attieksmju veidošanās radošajā nometnē «Vītolēni» un veica pētījumu, kā bērni mainās, kad atbrauc uz nometni un kad dodas projām.

Nometnes dalībnieku vecums – 10 līdz 18 gadu, bet daži ir arī jaunāki – 8 un 9 gadi.

«Ir bērni, kuri pēc šīs nometnes iegūst motivāciju turpināt pilnveidoties muzikālā virzienā – absolvē mūzikas skolu, jo, kā zināms, šajā vecumā bieži vien apnīk mācīties un zūd interese par mūziku. Piemēram, Janeks Niklavičs pēc Mūzikas akadēmijas absolvēšanas turpina studijas ārzemēs un savu izvēli – turpināt dzīvi saistīt ar mūziku un spēlēt orķestrī – apjautis nometnē Vītolēni. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc šī nometne notiek ilgus gadus. Mūziķis, čellistu trio Melo M dalībnieks Jānis Pauls šajā nometnē 2004. gadā piedalījās kā dalībnieks, bet pērn jau kā pedagogs,» gandarījumu pauž viņa.

Pirmais salidojums

Ilze neslēpj: līdzko aizrit viena nometne, tiek domāts jau par nākamo. «Domas par nometni neatstāj visa gada garumā – ir nemainīgas lietas, bet rodas jaunas idejas, arī spontānas,» teic viņa. Taču šobrīd tās kavējas pie jauninājuma – šomēnes, 20. martā, Rīgas 6. vidusskolā pirmo reizi notiks Vītolēnu pavasara koncerts – salidojums, un Ilze ir ķērusies arī pie šā pasākuma organizēšanas. Tradicionāli pēc vasaras nometnes notiek rudens koncerti kādā no Latvijas pilsētām, šoruden izskanēja Rēzeknē. «Nolēmām uzaicināt uz salidojumu vecos vītolēnus, lai viņi uzspēlē savu instrumentu vai dzied korī un atceras nometnes laiku, kopīgi muzicējot. Ņemsim līdzi vecās sienas avīzes un fotogrāfijas, lai tie, kuri ieradīsies, varētu tajās ielūkoties un cits citu mēģinātu atpazīt,» atklāj pasākuma organizatore. Vītolēnu piedzīvojumi paredzēti kopā ar Improvizācijas teātri – atmiņas, joki un satikšanās.

Enerģija un optimisms

Ilze uzsver, ka viņai daudz enerģijas sniedz tieši Gaujiena, kur ar pārtraukumu dzīvo kopš sešu gadu vecuma. «Pēc dabas esmu enerģiska un optimiste. Man patīk īstenot dažādas idejas un organizēt. Nebūtu pareizi, ja es nedarītu to, ko spēju.» Uzņēmīgā sieviete reizēm par sevi brīnoties, kā spēj noorganizēt nometni, kur piedalās daudz cilvēku, un uzsver, ka tas ir labas komandas kopdarbs. Ilze atklāj, ka padsmit gadu ilgajā organizēšanas vēsturē esot bijušas pāris reizes, kad pašai subjektīvi šķitis, ka nometnei nav atdeves.

«Pozitīvās emocijas vienmēr dod stimulu turpināt iesākto. Ja bērni joprojām vēlas piedalīties nometnē, atgriežas un pēc tam darbojas kā brīvprātīgie – tas ir apliecinājums, ka tā ir vajadzīga. Katra ir atšķirīga, bet bērni uz to atkārtoti brauc kā uz zināmu vietu, un tas viņiem arī ir svarīgi.» Ilze stāsta, ka valstiskā mērogā daudz tiekot diskutēts par mūzikas skolu nepieciešamību. «Eiropas Savienības valstīs veikts pētījums, kas liecina, ka cietumos nesēž neviens cilvēks, kurš kādreiz mācījies mūzikas skolā. Līdzīgs pētījums tapis Madonas novadā, kas apliecina: tie, kuri absolvējuši mūzikas skolu, atrod darbu un nekļūst par bezdarbniekiem,» bilst Ilze, prātojot par nepietiekamo valsts finansējumu šādām mācību iestādēm un to nozīmi personības attīstībā.

Nometne Vītolēni

• Notiek kopš 2003. gada katru vasaru jūlijā Gaujienā.

• Šo gadu laikā nometnē piedalījušies 1666 dalībnieki, 47 pedagogi un 86 brīvprātīgie darbinieki.

• Katru gadu gandrīz puse no dalībniekiem nometnē piedalās atkārtoti, daudzi – vairākus gadus pēc kārtas. Kad viņi izaug lieli, kļūst par brīvprātīgajiem darbiniekiem un pedagogiem.

• Nometnes nemainīgās lietas – Gaujiena, mūzika un Jāzeps Vītols.

• Nometnes tradīcijas – gari mēģinājumi, slepenie draugi, nakts trase un jautri piedzīvojumi.

Svarīgākais