VESELĪBA: Negribētos noslimot svētkus

© Publicitātes foto

Ideālā gadījumā par imunitāti jārūpējas pastāvīgi, neatkarīgi no gadalaika, par labu nāk norūdīšanās un faktiski visi tik bieži uzskaitītie pasākumi, kas pieder pie veselīga dzīvesveida: nesmēķēt, nelietot daudz alkohola, pietiekami izgulēties, ik dienu pavadīt kādu laiku svaigā gaisā, būt fiziski aktīvam, pēc iespējas neļauties stresa ietekmei. Kā nu katram ar to sokas, tas jau ir cits jautājums, godīgi atbildams sev pašam.

Kāds varbūt apņemas sākt jaunu, skaistu un veselīgu dzīvi jaunajā gadā. Taču mums ir savi plāni, bet elpceļu vīrusiem – savi, tāpēc arī gatavojoties dažādiem gada nogales pasākumiem, nevajadzētu pamest novārtā rūpes par organisma aizsargspējām.

Uzticams palīgs – C vitamīns

Vitamīni ir vielas, kuras cilvēka organismam vajadzīgas salīdzinoši mazās devās, taču bez tām nav iespējams iztikt, jo vitamīniem ir būtiska loma normālā dzīvības procesu norisē. Tie iesaistīti daudzās bioķīmiskās reakcijās, piedalās vielmaiņā un imūnās sistēmas darbībā. Lielāko daļu vitamīnu organisms pats nesintezē, bet uzņem ar uzturu. Gadu gaitā tiek atklāti jauni vitamīni, daļa ir pārdēvēti citos nosaukumos, daļa plašākai sabiedrībai tā arī paliek nezināma, taču C vitamīnu gan pazīst ikviens. Iespējams, tas ir vispopulārākais vitamīns. Pirmām kārtām cilvēki iedomājas par to saaukstēšanās gadījumā. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, palīdz aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu. C vitamīns ir nepieciešams imūnās sistēmas šūnām, kuras veido pirmo aizsardzības līniju pret vīrusiem un baktērijām, kas izraisa slimības. Tam ir arī citi uzdevumi. C vitamīns sekmē normālu kolagēna veidošanos, kas vajadzīgs asinsvadiem, kauliem, skrimšļiem, zobiem un ādai; veicina normālu nervu sistēmas darbu; uzlabo dzelzs uzsūkšanos organismā, palīdz mazināt nogurumu un nespēku u.c.

C vitamīns atrodams dillēs, mežrožu augļos, upenēs, paprikā, kivi, citrusaugļos, arī citos augļos un ogās, kāpostos u.c. Apstākļos, kad nepieciešams stiprināt imunitāti, palielinātas fiziskas slodzes laikā, slimojot ar elpceļu vīrusu infekcijām, arī atveseļošanās periodā C vitamīns tiek lietots papildus. Izvēloties C vitamīna produktus, ieteicams painteresēties, kāda ir to uzsūkšanās spēja.

Citrusu bioflavonoīdi

Bioflavonoīdi ir vesela ūdenī šķīstošu savienojumu grupa, kam savulaik bija dots nosaukums «P vitamīns». Burts P ņemts no angļu valodas vārda permeability – caurlaidība, jo tika novērots, ka viela veicina labāku skābekļa un uzturvielu uzsūkšanos caur kapilāru sieniņām. Vēlāk tika noskaidrots, ka šajā grupā ir aptuveni 4000 savienojumu, kas atrodami dažādos augļos un dārzeņos. Citrusu bioflavonoīdi, kā jau liecina nosaukums, ir sastopami galvenokārt citrusaugļos – citronos, apelsīnos, greipfrūtos, mandarīnos. Pazīstamākie no šīs grupas ir diosmīns, hesperidīns, rutīns, narangīns, tangeretīns, kvercetīns. Šīs vielas tiek raksturotas kā tādas, kas nav vitāli nepieciešamas, taču var nākt par labu veselībai. Bioflavonoīdiem konstatēta spēja sekmēt C vitamīna uzsūkšanos, aizsargāt C vitamīna molekulu no oksidēšanās, tā uzlabojot un paildzinot C vitamīna iedarbību. Pētnieku interese par bioflavonoīdiem pēdējā laikā ir jūtami pieaugusi.

Elpceļu vīrusu sezonā ieteicams:

• Pēc iespējas ierobežot kontaktu ar slimību izplatītājiem. Lieki neiet uz publiskiem pasākumiem, kino, teātra izrādēm u.c., kad vien var – aiztaupīt braucienus sabiedriskajā transportā.

• Vienmēr kārtīgi mazgāt rokas, jo īpaši – pārnākot mājās. Lai gan elpceļu vīrusi izplatās gaisa pilienu ceļā, tie nonāk arī uz dažādiem koplietošanas priekšmetiem, durvju rokturiem, turekļiem sabiedriskajā transportā, iepirkumu groziņiem, pasargāta nav arī datora tastatūra, viedtālrunis u.c.

• Netuntuļoties, bet arī neģērbties pārāk plāni. Vislabāk ģērbties «kā sīpolam», lai vajadzības gadījumā kaut ko var novilkt un uzvilkt atpakaļ. Ja sabiedriskā transporta salons ir pārkurināts, var atpogāt mēteli un noņemt cepuri, bet lielveikalā novilkt mēteli un vadāt to līdzi iepirkumu ratos. Jāseko, lai apavi nebūtu mitri. Vēlams turēt rezerves apavu pāri, ko uzvilkt, ja otri apavi ir sabristi slapji.

• Radīt telpās vīrusiem netīkamu vidi. Tā kā vīrusi mīl sastāvējušos gaisu, telpas regulāri jāvēdina, kaut arī āra gaiss ir auksts. Regulāri jāmazgā grīdas un jāslauka putekļi. Ja gaiss ir sauss, to var mitrināt ar speciālām ierīcēm vai noliekot sildķermeņu tuvumā traukus ar ūdeni. Var lietot aromlampas ar dabiskām ēteriskām eļļām, kam piemīt dezinficējošas īpašības.

• Pilnvērtīgi ēst un uzņemt pietiekami daudz vitamīnu. Nepareizs uzturs vājina organisma aizsargspējas jebkurā gadalaikā. Saaukstēšanās slimību profilaksē ievērojama loma ir C vitamīnam.

• Laikus rīkoties, kad pamanītas pirmās saaukstēšanās pazīmes. Pašā sākumā, iespējams, palīdzēs pavisam vienkārši līdzekļi: siltas kāju vanniņas, liepziedu, aveņu vai upeņu tēja. Šis brīdis bieži tiek nokavēts, saslimušais staigā apkārt, inficē citus, līdz tomēr ir spiests vērsties pie ārsta un likties gultā. Arī šķietami nekaitīgai saaukstēšanās slimībai tādā situācijā var attīstīties komplikācijas.

• Ja gadās saslimt – izslimot līdz galam. Tas ir sevišķi svarīgi bērniem un jauniešiem: lai pēc slimošanas varētu atsākt mācības un sporta nodarbības, ir jākļūst atkal pilnīgi veseliem. Atsākot bērna aktivitātes, kamēr organisms vēl ir vīrusu vai baktēriju toksīnu ietekmē, viņam var nodarīt lielu kaitējumu un uz ilgu laiku negatīvi ietekmēt veselību.

• Nepalikt vientulībā. Izrādās, ka arī draugi un domubiedri stiprina organisma imunitāti. Piemēram, kādā pētījumā ASV tika analizēta pirmā kursa studentu imūnā atbilde uz gripas vakcīnu. Tiem, kuri jutās vientuļi, imūnā atbilde bija vājāka nekā tiem, kuri bija sabiedriskāki.

• Nezaudēt humora izjūtu. Smiekli un jautrība nāk par labu veselībai – samazinās stresa līmenis, un pieaug organisma spēja pretoties infekcijām.