Vēžveidīgās garneles

Garneles ir mazi vēžveidīgie, kas sastopami praktiski visās pasaules jūrās. Tās atšķiras pēc izmēra – vienā kilogramā var būt 20 pašas lielākās garneles vai pat 100 pašas mazākās.

Kulinārijā garneles ir populāras daudzu valstu kultūrā. Tāpat kā citas jūras veltes, garneles ir bagātas ar kalciju, nātriju, fosforu un proteīnu, satur maz kaloriju.

Ēdienos, kas pagatavoti no garnelēm, ir daudz holesterīna, protams, atkarībā no ēdiena pagatavošanas veida. Garneles parasti pārdod novārītas un sasaldētas, jo ātri bojājas. Garneles pasniedz kā auksto un karsto ēdienu, vāra, gatavo uz grila, izmanto zupās un salātos. No pašām mazākajām garnelēm gatavo pastu, ko izmanto piedevās un mērcēs. Garneles var kombinēt ar sieru, gurķiem, tomātiem, sēnēm, zaļumiem un citiem produktiem.

Popularitāti iemantojušās tīģergarneles ir ne tikai ļoti lielas, bet arī dārgas. Tās audzē Vidusjūras reģionā, Malaizijā, Taivānā, Dienvidāzijā un Austrumāzijā. Vārītas un saldētas garneles astei jābūt saliektai – tas liecina, ka tūlīt pēc nozvejošanas tās dzīvas ir novārītas. Jo vairāk aste ir atliekta, jo ilgāks laiks pagājis, pirms garneles novārītas – tādām ir zemāka kvalitāte. Par to liecina arī melna galva – tas nozīmē, ka pēc zvejas garneles nav ilgi sasaldētas.

EKSPERTA VIEDOKLIS

Andis BRĒMANIS, dietologs:

– Garneles ir labs produkts, nācis no jūras, tām ir maz tauku – tikai daži procenti. Tās ir labs olbaltumvielu avots, tur ir jods un citas vērtīgas vielas. Garneles var izmantot kā piedevu pie dažādiem dārzeņu salātiem, īpaši tomātiem un dillēm, ja garšo specifiskās jūras veltes – vēžveidīgie. Garneļu lobīšanas process ir interesants rituāls. Izlobītās garneles pirms lietošanas būtu vēlams noskalot, jo tās ir vārītas sālsūdenī – sāls daudzumu vajadzētu mazināt.