VESELĪBA: Sirdij draudzīga vasara

Jums jau nemaz nav īstas vasaras – saka tie, kuri dzīvo kontinentālā klimatā un, apmeklējot Latviju, iegadījušies šeit vēsā un lietainā laikā. Mēs paši gan zinām, ka pēkšņi var iestāties arī ļoti karstas dienas, bet tik un tā laika apstākļu maiņa mēdz pārsteigt cilvēkus nesagatavotus. Par veselības problēmu saasināšanos, kas saistītas ar laika apstākļu maiņu, visbiežāk sūdzas tie, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām, paaugstināta asinsspiediena, locītavu problēmām un nervu slimībām. Laika apstākļi paši par sevi gan neizraisa slimības, bet tie darbojas kā provocējošs faktors.

Ļoti augsta gaisa temperatūra var novest pie pārkaršanas, bet ļoti zema - pie organisma pārmērīgas atdzišanas. Pavasarī vienā dienā, pat dažās stundās, varam piedzīvot gan karstumu, gan aukstumu. Zemā temperatūrā sašaurinās kapilāri, pazeminās arī ādas temperatūra. Savukārt mēreni siltā laikā paātrinās pulss un nedaudz pazeminās asinsspiediens, bet, ja laiks kļūst stipri karsts, sirdij nākas strādāt ar lielu slodzi, jo daļu enerģijas organisms tērē, lai nepārkarstu, tāpēc cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu jūtas slikti.

Klimata faktoru ietekme

Ja augsta vai zema gaisa temperatūra kombinējas ar paaugstinātu gaisa mitrumu, tad karstuma un aukstuma sajūta saasinās. Cilvēkiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, nevajadzētu saviem ceļojumiem izvēlēties kūrortus, kur ir karsts un mitrs klimats, jo sevišķi tad, ja savulaik viņi pārcietuši miokarda infarktu vai arī slimo ar arteriālo hipertensiju. Arī stiprs vējš palielina gaisa temperatūras radīto iespaidu, piemēram, aukstums kopā ar vēju, kairinot ādas receptorus, var sirds un asinsvadu slimniekiem reflektori izraisīt sāpju sajūtu sirds apvidū. Novērots, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, biežāk atgadās hipertoniskās krīzes un arī stenokardijas epizodes. Atmosfēras spiediens ietekmē asiņu piesātinājumu ar skābekli. Ja tas ir zems, tad asinsritei un elpošanai jāstrādā ātrāk, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa apriti. Veseli cilvēki to nejūt, bet slimniekiem kļūst grūti elpot, pat uzkāpjot nelielā augstumā. Nereti sirds un asinsvadu slimību pacienti jūtas sliktāk dienās, kad atmosfēras spiediens ir zems. Zināma loma ir arī tam, vai laiks saulains vai apmācies. Saules gaisma aktivizē asinsriti, elpošanu, augstākās nervu sistēmas darbību. Starp cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām ir arī tādi, kuri jūtas sliktāk, kad laiks ir apmācies.

Labs palīgs - koenzīms Q10

Koenzīms Q10 ir vitamīniem līdzīga viela, kas sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar ēdienu uzņemtās uzturvielas - taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību. Pētījumos par koenzīma Q10 lomu cilvēku veselības uzlabošanā eksperti secinājuši, ka tas var kalpot par efektīvu papildlīdzekli cilvēkiem ar sirds mazspēju. Par sirds mazspēju sauc samazinātu sirds muskuļa spēju sūknēt asinis. Tā var rasties akūti - pēkšņi, piemēram, ja cilvēkam ir liels miokarda infarkts, kad strauji iet bojā sirds darbību nodrošinošās muskuļšūnas, tomēr biežāk sastopama hroniska sirds mazspēja, kas attīstās pakāpeniski, un pirmie simptomi var palikt nepamanīti. Cilvēks vienmēr jūtas noguris, spēj bez piepūles veikt mazāku slodzi nekā iepriekš. Pie ārsta visbiežāk vēršas tad, kad jau parādās izteikta aizdusa, sāk pietūkt kājas, traucē sirdsklauves.

«Lietojot koenzīmu Q10, kas ir dabīga viela, tiek uzturēti šūnu procesi, kas saistīti ar enerģijas vielmaiņu. Tas nodrošina papildu izturību novājinātam sirds muskulim,» skaidro dāņu kardiologs un pētnieks Dr. Svends Oge Mortensens no Kopenhāgenas slimnīcas Rigshospitalet Sirds veselības centra. Klīniskā pētījumā piedalījās 420 pacientu ar hronisku sirds mazspēju, un katrs no viņiem izgāja divus gadus ilgu kursu, kur paralēli dažādiem medikamentiem, kas tiek nozīmēti sirds mazspējas ārstēšanai, lietoja arī koenzīmu Q10 vai attiecīgi placebo. Pēc diviem gadiem tajā pacientu grupā, kas lietoja koenzīmu Q10, bija konstatēts par 43% mazāk ar sirds slimībām saistītu nāves gadījumu, salīdzinot ar placebo grupu. Turklāt pētījuma dalībniekiem, kuri saņēma koenzīmu Q10, novēroja arī par 43% mazāk ar sirds veselību saistītu komplikāciju, ieskaitot nonākšanu slimnīcā sirds mazspējas saasinājumu dēļ. Analizējot pētījuma rezultātus, Dr. Mortensens secina, ka koenzīmam Q10 var būt liela nozīme, izmantojot to kā papildlīdzekli kombinācijā ar tradicionālajām sirds mazspējas ārstēšanas metodēm. Turklāt šīs vielas lietošana neizraisīja pētījuma dalībniekiem nekādas blaknes.

Ieteikumi vasaras sezonai:

• Pievērs pastiprinātu uzmanību ūdens patēriņam. Sevišķi būtiski tas ir karstā laikā. Ja organismam trūkst ūdens, var ciest visu orgānu darbība un pasliktinās pašsajūta. Padzerties ieteicams gan pirms fiziskām aktivitātēm, gan pēc tām, gan ikreiz, kad gribas dzert. Daļai cilvēku, jo sevišķi vecākiem ļaudīm, slāpju sajūta ir notrulinājusies, tāpēc vienkārši jāatceras padzerties, pat ja īpaši negribas. Priekšroka dodama tīram ūdenim, kam var pievienot arī svaigu augļu šķēlītes, bet jāatturas no saldinātiem dzērieniem un no alkohola, jo sevišķi, ja uzturaties saulē.

• Rūpējies par aizsardzību no saules ultravioletā starojuma. Cilvēki iegādājas pretiedeguma krēmus, losjonus, aerosolus un citus produktus, bet jāatceras šos līdzekļus arī lietot, turklāt lietot pareizi - pietiekami bieži un pietiekamā daudzumā. Sejai un kaklam vien vajadzīga aptuveni tējkarote aizsarglīdzekļa, bet, lai noklātu visas ķermeņa daļas, kas vasarā parasti ir atsegtas, arī plecus, rokas, kājas u.c., vidēja auguma cilvēkam vajag aptuveni 30 mililitrus krēma vai losjona. Nereti piemirstas ieziest pēdas, ausis, kakla aizmuguri, vīriešiem - arī kailā galvvidus ādu.

• Apģērbies piemēroti karstam laikam. Ieteicams valkāt gaišas, vieglas elpojoša auduma drēbes, tāpat arī galvassegu un saulesbrilles. Ja, izejot no mājām, laiks ir nemīlīgs, bet tiek prognozēts, ka tas varētu kļūt karsts, vēlamas vairākas apģērba kārtas, lai vajadzības gadījumā kaut ko varētu novilkt.

• Tveicīga diena nav īstais laiks rekordiem. Pārmērīga fiziska aktivitāte var novest pie karstuma izraisītām veselības problēmām. Tipisks piemērs ir «svētdienas sportists», kurš pārvērtē savus spēkus, vai arī uzcītīgs dārzkopis, kas augu dienu līkņā pie dobēm, aizmirstot ieklausīties organisma raidītajos signālos: es gribu dzert, man ir karsti, sāk sāpēt galva. Katram cilvēkam ir savas iespēju robežas, kas atkarīgas no vecuma, vispārējās veselības un dažādām organisma īpatnībām.

• Neej saulē dienas vidū. Te ir runa par laika posmu aptuveni no pulksten 12 līdz 16, kad saules starojums ir visintensīvākais.