PADOMI, lai saukstēšanās ietu secen

Tu se­ko lai­ka zi­ņām, ska­ties pa lo­gu, re­dzi, ka viens otrs līdz­cil­vēks sā­cis kle­pot un šķau­dīt, to­mēr klu­sī­bā ce­ri, ka elp­ce­ļu vī­ru­si, kas ak­ti­vi­zē­ju­šies, pie­nā­kot drēg­nam un mit­ram lai­kam, te­vi liks mie­rā. Ja pats pa­cen­tī­sies at­vai­rīt vī­ru­sus, ir zi­nā­mas iz­re­dzes ne­sa­slimt. Un arī tad, ja vī­russ to­mēr ie­pe­ri­nā­jies or­ga­nis­mā, tu va­ri pa­lī­dzēt iz­va­dīt to bez īpa­šām se­kām, ne­vis iz­rī­ko­ties tā, ka ro­das sa­rež­ģī­ju­mi.

Ir vir­kne vien­kār­šu pa­sā­ku­mu, ko ik­viens var da­rīt elp­ce­ļu sli­mī­bu pro­fi­lak­sei.

Ie­ro­be­žo kon­tak­tu ar sli­mī­bu iz­pla­tī­tā­jiem

Tas ne vien­mēr ie­spē­jams dar­ba spe­ci­fi­kas dēļ, to­mēr lie­ki ne­ej uz pub­lis­kiem pa­sā­ku­miem, ki­no, te­āt­ra iz­rā­dēm u.c. Aiz­tau­pi sev un bēr­niem pēc ie­spē­jas vai­rāk brau­cie­nu sa­bied­ris­ka­jā trans­por­tā, at­tu­ries no ko­pī­giem ie­pir­kša­nās prie­kiem. Pār­nā­kot mā­jās, kār­tī­gi no­maz­gā ro­kas.

Ģēr­bies kā sī­pols

Lai tu ne­bū­tu ne sa­tun­tu­ļo­jies, ne arī ap­ģēr­bies pā­rāk plā­ni, vis­la­bāk ģēr­bties tā, lai va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā kaut ko var no­vilkt un at­kal uz­vilkt. Ja au­to­bu­sa sa­lons iz­rā­dās pār­ku­ri­nāts, at­po­gā mē­te­li un no­ņem ce­pu­ri. Liel­vei­ka­lā no­velc mē­te­li un va­dā to līdz­i ie­pir­ku­mu ra­tos vai at­stāj ma­šī­nā stāv­vie­tā. Se­ko, lai ap­avi ne­bū­tu mit­ri. Vē­lams tu­rēt re­zer­ves ap­avu pār­i, ko uz­vilkt, ja ot­ri ap­avi ir sa­bris­ti slap­ji.

Ra­di vī­ru­siem ne­tī­ka­mu vi­di

Tā kā vī­ru­si mīl sa­stā­vē­ju­šos gai­su, tel­pas re­gu­lā­ri jā­vē­di­na, kaut arī ār­ā ir auksts. Ja tel­pā kāds ir at­stā­jis vī­ru­sus vai jo­pro­jām tos iz­pla­ta, pa­lie­li­nās vī­ru­su kon­cen­trā­ci­ja gai­sā, jo tie vai­ro­jas un in­fi­cē­ša­nās drau­di pie­aug. Rū­pī­gi maz­gā grī­das un slau­ki pu­tek­ļus. Ja gaiss ir sauss, mit­ri­ni to ar spe­ci­ālām ie­rī­cēm vai vien­kār­ši no­lie­kot sil­dķer­me­ņu tu­vu­mā trau­kus ar ūde­ni. Var ie­gā­dā­ties arī spe­ci­ālas gai­sa mit­ri­nā­ša­nas ie­rī­ces, ar­vien po­pu­lā­rā­ki kļūst arī gai­sa jo­ni­za­to­ri. Arom­te­ra­pi­jas pie­kri­tē­ji iz­man­to arom­lam­pas ar da­bis­kām ēte­ris­ka­jām eļ­ļām, kam pie­mīt dez­in­fi­cē­jo­šas īpa­šī­bas. Ja tas šķiet pie­ņe­ma­mi, var sa­vērt krel­lī­tes no ķip­lo­ku dai­vi­ņām.

Ēd piln­vēr­tī­gi, uz­ņem vi­ta­mī­nus

Ne­pa­reizs uz­turs vā­ji­na or­ga­nis­ma aiz­sarg­spē­jas jeb­ku­rā ga­da­lai­kā. Sa­auk­stē­ša­nās sli­mī­bu pro­fi­lak­sē, kā zi­nāms, ie­vē­ro­ja­ma lo­ma ir C vi­ta­mī­nam, ko paš­laik vēl var uz­ņemt ar uz­tu­ru. C un E vi­ta­mī­ni ir anti­ok­si­dan­ti, kas stip­ri­na imu­ni­tā­ti un zi­nā­mā mē­rā ra­da priekš­no­sa­cī­ju­mus, lai or­ga­nisms sli­mī­bas ga­dī­ju­mā ātr­āk ve­se­ļo­tos. Tal­kā nāk arī fi­ton­cī­di: var ēst ķip­lo­kus, sī­po­lus, lie­tot ķip­lo­ku kap­su­las, kā arī ie­tei­cams dzert vai­rāk šķid­ru­ma. Ja jū­ties no­brie­dis vi­ta­mī­nu kom­plek­sam, ru­nā par to ar ār­stu vai ap­tie­kā­ru.

Iz­gu­lies un ne­stre­so

Arī piln­vēr­tī­gam mie­gam ir ļo­ti lie­la no­zī­me or­ga­nis­ma pre­tes­tī­bas spē­ju uz­tu­rē­ša­nā, tā­pēc vī­ru­su se­zo­nā nor­mā­li iz­gu­lē­ties ir ļo­ti sva­rī­gi. Tas pie vie­na pa­līdz arī sa­ma­zi­nāt stre­sa lī­me­ni. Daž­kārt cil­vē­ki sa­ka: es vien­mēr sa­slim­stu tie­ši ne­lai­kā, kad gai­dā­mi ļo­ti at­bil­dī­gi pa­sā­ku­mi, kas jau tā ra­da mil­zī­gu sprie­dzi. Sprie­dze vien­mēr sa­ma­zi­na or­ga­nis­ma pre­tes­tī­bas spē­jas, un uz šī fo­na sli­mī­ba at­tīs­tās spa­rī­gāk. Tas lie­ku rei­zi ap­lie­ci­na, ka va­ja­dzīgs stre­sa me­nedž­ments, - ne­drīkst ļaut sa­vam or­ga­nis­mam uz­trauk­ties par vi­su.

Maz­gā ro­kas

Šķiet, kas var būt vien­kār­šāk - ro­kas ta­ču jā­maz­gā vien­mēr un tas jā­ap­gūst jau bēr­nī­bā. Diem­žēl dzī­vē ne vien­mēr šis no­sa­cī­jums tiek ie­vē­rots, jo cil­vē­ki to uz­ska­ta par pār­spī­lē­tu - kā­pēc lie­ki jā­mēr­cē ro­kas, ja tās iz­ska­tās tī­ras? Daž­kārt tas pa­liek bez se­kām, bet lai­kā, kad elp­ce­ļu vī­ru­si ir ak­tī­vi, ne­va­ja­dzē­tu aiz­mirst kār­tī­gi maz­gāt ro­kas, cik vien bie­ži ie­spē­jams. Cil­vē­ki ir dzir­dē­ju­ši, ka elp­ce­ļu vī­ru­si iz­pla­tās pa gai­su, bet tie no­nāk it vi­sur, arī uz dur­vju rok­tu­riem, kop­lie­to­ša­nas priekš­me­tiem, tos var no­dot sa­ro­ko­jo­ties un da­žā­dā ci­tā ce­ļā. Tu­vi­not ro­ku se­jai, vī­russ līdz ar gai­su tiek ie­el­pots, no­sē­žas uz de­gu­na gļot­ādas, no­kļūst šū­nā, kur sāk sa­vu vai­ro­ša­nās un da­lī­ša­nās pro­ce­su, cil­vē­ka imū­nā sis­tē­ma re­aģē uz vī­ru­sa no­nāk­ša­nu or­ga­nis­mā un ra­žo šū­nas, ar ku­rām vī­ru­su lik­vi­dēt, - cil­vēks sa­slimst.

Ne­ej slims uz dar­bu

Tam, kurš sa­sli­mis, ir jā­ve­se­ļo­jas, tā­pēc jā­pa­liek mā­jās un jā­sa­zi­nās ar ģi­me­nes ār­stu. Slims dar­bi­nieks strā­dā daudz ne­efek­tī­vāk un pie­de­vām var ap­li­pi­nāt ar sli­mī­bu arī ci­tus. At­bil­dīgs dar­ba de­vējs jau lai­kus pa­redz šā­dus ga­dī­ju­mus un ir ap­do­mā­jis ri­si­nā­ju­mu sa­sli­mu­šo dar­bi­nie­ku aiz­stā­ša­nai. Ir cil­vē­ki, ku­ri le­po­jas, ka vi­ņi vien­mēr iz­stai­gā­jot vis­as sa­auk­stē­ša­nās sli­mī­bas, un tos, ku­ri pa­liek mā­jās, uz­ska­ta par mīkst­čau­ļiem. Ta­ču šā­da pār­pras­ta va­ro­nī­ba no­ved pie tā, ka pēc sli­mo­ša­nas il­gā­ku lai­ku ir ne­spēks un sa­vār­gums, dar­ba­spē­ju kri­tums un svār­stīgs ga­ra­stā­vok­lis, jo sa­gla­bā­jas in­tok­si­kā­ci­jas se­kas. Var būt kom­pli­kā­ci­jas, pie­mē­ram, bron­hīts vai de­gu­na bla­kus­do­bu­mu ie­kai­sums. Tur­klāt ik­vie­na sli­mī­ba, pat vis­nie­cī­gā­kā vī­ru­su in­fek­ci­ja, ne­daudz ma­zi­na or­ga­nis­ma ve­se­lī­bas re­sur­sus, dzī­ves lai­kā iz­mai­ņas uz­krā­jas, tā­pēc cil­vēks, tu­vo­jo­ties pen­si­jas ve­cu­mam, vairs ne­jū­tas tik ener­ģisks un ve­sels. Arī tā­pēc jā­ļauj or­ga­nis­mam at­labt līdz ga­lam un jā­iz­vai­rās no kom­pli­kā­ci­jām. Un vēl jā­ņem vē­rā, ka starp tiem, ku­riem tu ne­jau­ši uz­dā­vi­ni sa­vus vī­ru­sus, stai­gā­jot ap­kārt slims, var būt cil­vē­ki ar vā­jā­ku imūn­sis­tē­mu - ma­zi bēr­ni, ve­ci ļau­dis, da­žā­du hro­nis­ku sli­mī­bu pa­cien­ti, ku­ri sli­mos daudz sma­gāk.

Lai­kus pa­ma­ni pirm­ās sa­auk­stē­ša­nās pa­zī­mes

Šis brī­dis bie­ži tiek pa­laists ga­rām, cil­vēks stai­gā ap­kārt slims, in­fi­cē ci­tus un bei­gās to­mēr ir spiests lik­ties gul­tā. Da­ži no­lemj no­gai­dīt, lai re­dzē­tu, vai trau­cē­jo­šie sim­pto­mi ne­pār­ies, bet sli­mī­ba rit sa­vu gai­tu. Ir vieg­lāk iz­ār­stē­ties, ja ne­ka­vē­jo­ties sāk ar sil­tām kā­ju van­ni­ņām, liep­zie­du, ave­ņu vai upe­ņu tē­ju u.c. Vis­la­bāk, ja, jū­tot, ka paš­sa­jū­ta sāk pa­slik­ti­nā­ties, cil­vēks tū­līt lie­to lī­dzek­ļus, kas ne­ļauj vī­ru­siem sa­vai­ro­ties: pie­tie­ka­mi lie­las C vi­ta­mī­na de­vas, jū­ras ūdens ae­ro­so­lus, kas ma­zi­na vī­ru­su kon­cen­trā­ci­ju uz elp­ce­ļu gļot­ādām, jo ta­jos eso­šais sāls ie­ro­be­žo vī­ru­su iz­pla­tī­bu un vai­ro­ša­nos. Vī­ru­si no de­gu­na gļot­ādas, cil­vē­kam el­po­jot, ar skrop­sti­ņe­pi­tē­li­ja kus­tī­bām tiek aiz­vir­zī­ti uz rīk­les mu­gu­rē­jo sie­nu, uz man­de­lēm. Tā­dā sta­di­jā ļo­ti la­bi pa­līdz kak­la ska­lo­ša­na ar sāls­ūde­ni. Ap­tie­kās bez re­cep­tes var ie­gā­dā­ties arī da­bas vie­lu ae­ro­so­lus pret kak­la sā­pēm, vis­la­bāk tos sākt lie­tot, tik­līdz jū­ta­ma pirm­ā skrā­pē­ša­nās. Un, pro­tams, va­jag dzert daudz šķid­ru­ma, lai tok­sī­nus, kas sāk iz­da­lī­ties, ātr­āk iz­va­dī­tu no or­ga­nis­ma, ne­no­da­rot tam no­piet­nu kai­tē­ju­mu.

Sa­prā­tī­gi lie­to bez­re­cep­šu me­di­ka­men­tus

Par lī­dzek­ļiem, kas do­mā­ti, lai at­vieg­lo­tu sa­auk­stē­ša­nās sim­pto­mus, vis­pa­rei­zāk ir kon­sul­tē­ties ar ār­stu. Tas at­tie­cas gan uz tem­pe­ra­tū­ru pa­ze­mi­no­šiem lī­dzek­ļiem, gan uz pre­pa­rā­tiem ie­snu un kle­pus ār­stē­ša­nai. Pret­kle­pus lī­dzek­ļus bez ār­sta pa­lī­dzī­bas ir grū­ti iz­vē­lē­ties, jo mēs pa­ši ne­pro­tam iz­vēr­tēt kle­pus rak­stu­ru. Vie­nā ga­dī­ju­mā va­ja­dzī­gi krē­pas šķid­ri­no­ši lī­dzek­ļi, ci­tā - bron­hu pa­pla­ši­nā­tā­ji, ci­tā - pre­pa­rā­ti, kas blo­ķē kle­pus re­flek­su. Ja pie­me­tu­šās ies­nas, sva­rī­gi ir pa­rei­zi šņaukt de­gu­nu: vis­pirms jā­iz­šņauc vie­na nāss, tad ot­ra; gai­su ne­drīkst pūst stip­ri. Da­žā­dus pi­lie­nus, zie­des, ge­lus, eļ­ļas, ae­ro­so­lus un ci­tus lī­dzek­ļus lie­to sa­ska­ņā ar in­struk­ci­jām, ne­pār­snie­dzot lie­to­ša­nas il­gu­mu, bie­žu­mu un de­vas, jo tas var ra­dīt ne­vē­la­mas iz­mai­ņas de­gu­na gļot­ādā. Ja ies­nas ne­pār­iet 5-7 die­nu lai­kā, jā­mek­lē ār­sta pa­lī­dzī­ba.