Tests: Vai tavs organisms spēj pretoties saaukstēšanās slimībām?

Telpā nav pārāk silts, tomēr tev karsti? Tad pēkšņi – auksti, bet pēc brītiņa – reizē gan karsti, gan krata drebuļi? Kāds jokojot to sauktu par kaisles drudzi, bet ne tik poētiskais nosaukums varētu būt vienkāršs – tevi piemeklējusi saaukstēšanās. Ārsti šo slimību apzīmē kā ARS (akūta respiratorā saslimšana), bet tautā to sauc vienkārši par saaukstēšanos.

Kas ir saaukstēšanās

Saaukstēšanās nosaukums radies no tā, ka slimību visbiežāk izraisa pārsalšana (īpaši, ja ilgu laiku salušas kājas), atrašanās caurvējā. Tomēr saslimt var arī tad, ja nav notikusi ķermeņa atdzišana. Tad tādu faktoru ietekmē kā fiziska vai garīga pārpūle, nepietiekams laiks atpūtai un miegam, nepilnvērtīgs uzturs, paaugstināti stresa apstākļi novājinās cilvēka organisma aizsargspējas jeb imunitāte un vīrusi izraisa saslimšanu. Saaukstēšanās ir akūta vīrusu infekcija, kad vīruss augšējo elpošanas ceļu gļotādā savairojas un izraisa slimības simptomus.

Kā atšķiras saaukstēšanās no gripas

Saaukstēšanās ir salīdzinoši vieglāka augšējo elpceļu slimība nekā gripa, un padomu, kā veiksmīgāk atveseļoties, un bezrecepšu medikamentus var saņemt arī aptiekā. Tās simptomi, smagums un ilgums atkarīgi no organisma reakcijas uz vīrusu infekciju un imunitātes stāvokļa. Slimība sākas pakāpeniski. Visbiežākie saaukstēšanās simptomi ir aizlikts vai tekošs deguns, šķaudīšana, sāpes kaklā, klepus, iespējama nedaudz paaugstināta temperatūra un galvassāpes. Augsta temperatūra saaukstēšanās gadījumā biežāk ir maziem bērniem. Saaukstēšanās simptomi neparādās visi uzreiz, sākumā var sāpēt kakls, tad parādās klepus un iesnas vai arī otrādi. Saaukstēšanās gadījumā slikta pašsajūta saglabājas no dažām dienām līdz aptuveni nedēļai. Lai ātrāk izveseļotos, vajadzētu atteikties no fiziskajām aktivitātēm, izvairīties no sabiedriskām vietām un pārslodzes. Ja simptomi nepazūd nedēļas laikā, slimība ir nopietnāka, iespējams, tā ir kāda bakteriālā infekcija un jāvēršas pie ārsta.

Atšķirībā no saaukstēšanās gripa sākas ļoti strauji, var pateikt pat stundu, kad esi saslimis. Pēkšņi parādās stipras galvas sāpes, tad paaugstinās temperatūra līdz 39- 40 grādiem, ar drebuļiem, drudzi, kas ilgst 3-4 dienas. Šiem simptomiem pievienojas sāpes acīs un lauzoša sajūta kaulos, sāpes muskuļos un locītavās, paaugstināta jutība uz gaismu, reiboņi, kasīšanās sajūta kaklā un aizlikts deguns. Nākamajās dienās pievienojas sauss, kairinošs klepus, var būt nelielas iesnas. Gripa ir ļoti lipīga slimība un pēc kontakta ar gripas slimnieku var saslimt jau pēc 1-2 dienām. Pret gripu nedrīkst izturēties vieglprātīgi, jo nereti attīstās komplikācijas, bakteriālas infekcijas, piemēram, plaušu karsonis, vai paasinās citas jau esošās slimības. Tāpēc, saslimstot ar gripu, jāvēršas pie ģimenes ārsta pa telefonu, nevis slimam dodoties uz ārsta praksi.

Kā atvieglot saaukstēšanās simptomus

Slimība mierīgi jāizguļ un jāizslimo. Pirmajās trīs dienās cilvēks vīrusu viegli var nodot tālāk, tādēļ vēlams pārtraukt ikdienas gaitas, palikt mājās un veseļoties. Daudz jādzer - šķidrumi, ūdens, zāļu tējas (mārsila, mežrozīšu augļu, aveņu lapu, pelašķu un liepziedu), atšķaidītas sulas, vismaz divus un vairāk litrus dienā, lai palīdzētu organismam izskalot vīrusu izdalītos toksīnus un veicinātu ātrāku atveseļošanos.

Jūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, ieteicams lietot smiltsērkšķu, dzērveņu, aveņu, upeņu sulas, kas atšķaidītas ar ūdeni. Lietot cinku un C vitamīnu. Ja nav paaugstināta temperatūra, bet nomoka sauss klepus un ir aizlikts deguns, var veikt kumelīšu tējas tvaiku inhalācijas. Klepu un kņudinošo sajūtu kaklā atvieglos siltas kumelītes, pelašķu, mārsila, māllēpju, Islandes ķērpja tējas. Liepu ziedu un aveņu lapu tēja sviedrēs un palīdzēs mazināt drudzi. Tējai var pievienot ingveru, citronu, medu, aveņu vai upeņu ievārījumu. Ja tautas līdzekļi nepalīdz, jādodas uz aptieku.

Ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 38,5 grādiem, iesākumā to var pazemināt, ķermeni norīvējot vai noslaukot ar mitru un vēsu dvieli. Nebūtu vēlams ķermeni norīvēt ar spirtu, sevišķi jau bērniem, jo ar tīru spirtu var iegūt ādas apdegumus un bērniem caur ādu ļoti labi uzsūcas dažādas vielas. Ja tā tomēr nepazeminās, jālieto kāds no paracetamolu vai ibuprofēnu saturošiem medikamentiem. Vīrusi augstā temperatūrā iet bojā, tādēļ, ja tā nepārsniedz 38,5 grādu atzīmi, prettemperatūras medikamentus nevajag lietot, jo tiek traucēta organisma dabīgā cīņa ar vīrusiem.

Pareizi būtu temperatūru mērīt taisnajā zarnā vai mutē. Mērīšana padusē ir ērtāka, bet skaitās neprecīza. Ja temperatūra ir virs 38,5 grādiem, vajadzētu mērīt reizi stundā. Ja nedaudz virs 37 grādiem - pietiks ar pāris reizēm dienā.

Ja deguns stipri aizlikts un nevar paelpot, īslaicīgi var lietot deguna pilienus, kas atbrīvo no tūskas, un kādu no iekšķīgi lietojamiem antihistamīna medikamentiem. Kakla sāpju un iekaisuma ārstēšanai var izmantot bezrecepšu sūkājamās tabletes vai pūšamos aerosolus. Var izvēlēties arī dabīgas vielas saturošās sūkājamās Islandes ķērpju tabletes un aerosolus ar smiltsērkšķu, kliņģerīšu, tējaskoka, eikaliptu un citām dabīgām eļļām kaklam un degunam. 10-15 minūtes pēc zāļu lietošanas nav ieteicams ēst un dzert.

Ja klepus ir ļoti sauss un traucējošs, lieto pretklepus balzamu, sīrupus vai tabletes, kas klepu nomierina jeb nomāc, bet brīdī, kad sāk veidoties krēpas un klepus kļūst mitrs, to nomākt vairs nedrīkst. Tad jālieto atkrēpošanu veicinoši medikamenti.

Ja sauss klepus ir ilgstošs (ilgāk nekā divas nedēļas) vai saglabājas pēc tam, kad pārējie saaukstēšanās simptomi mazinājušies, jākonsultējas ar ārstu. Tas jādara arī tad, ja vairāk nekā trīs dienas paaugstināto temperatūru papildina svīšana un kaulu laušana, sāpes krūtīs, muskuļu sāpes.

Saaukstēšanās profilakse un imunitātes stiprināšana

Lai nesaslimtu, vajadzētu izvairīties no sabiedriskām vietām un pasākumiem ar lielu cilvēku koncentrāciju, pēc iespējas mazāk apmeklēt lielveikalus, mazāk braukt sabiedriskajā transportā, bet diemžēl to grūti īstenot. Tomēr ir dažas lietas, ko var pasākt savas veselības labā.

Jāģērbjas atbilstoši gadalaikam un laika apstākļiem. Jāizvēlas pietiekami silts un elpojošs apģērbs un apavi, jāliek cepure. Svarīgi, lai kājas nesaltu un būtu sausumā. Zābakos var ievilkt vilnas vai kokvilnas zeķes, kas ļaus saglabāt siltumu un kuras varēs nomainīt, ja kājas sasvīdīs. Atnākot uz darbu vai bērniem uz skolu, jāvalkā maiņas apavi, lai ziemas apavos nesvīstu kājas un pēc tam ar mitrām nedotos ārā. Ja apmeklē lielveikalu, jāģērbjas tā, lai, ieejot tajā, varētu ko novilkt, un tas jādara uzreiz, negaidot, kad kļūs karsti un mugura jau būs sasvīdusi.

Pirms došanās ārā deguna gļotādu var ieziest ar speciālām ziedēm, kas pasargās no vīrusiem. Ja gadījies pārsalt, tad, pārnākot mājās, uzreiz jācenšas sasildīties, izdzert krūzi karstas zāļu tējas (liepziedu, aveņu, mežrozīšu), izkarsēt kājas karstā ūdenī, kam var pievienot sinepju pulveri, un pēc tam uzvilkt vilnas zeķes.

Rokas jāmazgā katru reizi, atgriežoties mājās no sabiedrisko vietu apmeklēšanas, pēc braukšanas sabiedriskajā transportā, pieaugušajiem ierodoties darbavietā vai bērniem atnākot uz bērnudārzu vai skolu. Rokas ir jānomazgā pēc klepošanas vai šķaudīšanas. Ja mājās jau kāds ir saslimis, tad noteikti rokas ir jāmazgā pirms un pēc slimnieka aprūpes vai pēc saskarsmes ar lietām, ar kurām slimnieks ir saskāries. Svarīgi rokas mazgāt pareizi, nevis tās vienkārši paslapināt ar ūdeni un noslaucīt. Arī zem gredzeniem, rokassprādzēm un pulksteņiem var atrasties mikrobi, tāpēc pirms mazgāšanas tos labāk noņemt. Pareizi ir vispirms saslapināt rokas un apakšdelmus zem tekoša ūdens strūklas, tad saziepēt (ieteicamākas ir šķidrās ziepes, jo uz cieto ziepju virsmām un ziepju traukos var saglabāties dažādi mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem), saputot un vismaz desmit sekundes kārtīgi no visām pusēm mazgāt pirkstus, pirkstu starpas, plaukstas un nagus. Pēc tam rokas kārtīgi jānoskalo zem tekoša ūdens, cenšoties nešļakstīties un nepieskarties izlietnei. Krāns jāaizgriež ar vienreizlietojamā dvieļa palīdzību, jo uz krāna rokturiem var atrasties slimību izraisītāji, kas tur nokļuvuši pirms roku mazgāšanas. Pēc tam rokas jānoslauka. Ieteicamāki ir vienreizlietojamie papīra dvieļi, jo, slaukot koplietojamā auduma dvielī, nav zināms, cik rūpīgi mazgājuši rokas cilvēki, kuri lietoja dvieli pirms jums. Gadījumos, kad nav pieejamas ziepes un ūdens, var izmantot roku dezinfekcijas līdzekļus vai mitrās salvetes. Uz alkohola bāzes ražotie roku dezinfekcijas līdzekļi arī iznīcina lielu daļu mikrobus. Vispirms uzklāj dezinfekcijas šķidrumu vai gēlu uz rokām un tad berzē rokas vienu pret otru, apstrādājot visas vietas, līdz tās ir nožuvušas.

Regulāri jāvēdina telpas gan mājās, gan darbavietās. Tas sevišķi svarīgi, ja kāds no ģimenes locekļiem vai kolēģiem jau saslimis, lai veicinātu gaisa apmaiņu, telpā ieplūstu skābeklis un vīrusu koncentrācija samazinātos. Pareizi to darīt, plaši atverot logus vismaz uz piecām minūtēm, bet kārtīgākai gaisa apmaiņai uz 15-20 minūtēm vairākas reizes dienā, ja iespējams - ik pa divām stundām, bet ne mazāk kā divas reizes dienā. Efektīva ir arī īslaicīga caurvēja radīšana, bet tad telpās nedrīkst atrasties cilvēki.

Jārūpējas par telpu tīrību, lai slimības izraisītāji apkārtējā vidē nesasniegtu lielu koncentrāciju un neveicinātu slimības izplatīšanos. Saaukstēšanās vīrusi izplatās gaisa pilienu ceļā un nosēžas arī uz apkārt esošajiem priekšmetiem, mēbelēm, grīdas. Vīrusu izplatību var samazināt telpu trīšana. Vīrusiem, sevišķi gripas vīrusam, patīk sauss gaiss, tāpēc biežāk jāveic telpu mitrā uzkopšana. Grīdas vislabāk uzkopt ar putekļu sūcēju un pēc tam izmazgāt. Ja patīk smarža, ūdenim var pievienot dažus pilienus terpentīna, eikalipta vai dižegles eļļas. Iespēju robežās uzkopšanu vēlams veikt katru dienu.

Lai uzturētu labu mikroklimatu, gaiss istabās ir jāmitrina, jo sausā gaisā vīrusi ātrāk izplatās. Gļotāda cilvēka degunā un rīklē ir pirmā dabiskā aizsargsistēma, kas vīrusam ir jāpārvar, bet sausā gaisā tā pārstāj pildīt savas funkcijas. Gaisa mitrināšanai var izmantot primitīvākas metodes, piemēram, uz apkures radiatoriem uzklāt slapjus dvieļus vai to tuvumā nolikt traukus ar ūdeni, bet jāņem vērā, ka tas ir diezgan neefektīvi. Tāpēc labāk ir iegādāties gaisa mitrinātāju. Bez gaisa mitrināšanas ir jāseko temperatūrai telpās, dienā tā varētu būt ap 22-23 grādiem, bet naktī, guļot, optimālā temperatūra ir 18-20 grādu.

Telpā nolikti sasmalcināti vai iekarināti kā krelles ķiploki var pasargāt no saslimšanas, jo tajos esošie fitoncīdi un ēteriskas vielas nepatīk ne vien daudziem cilvēkiem, bet arī vīrusiem.

Stress, neizgulēšanās, nepietiekama atpūta, pārpūle, kaitīgie ieradumi, kā smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana, bojā imunitāti. Organisma stiprināšana jāsāk ar veselīgu dzīvesveidu, sabalansētu darba un atpūtas režīmu, fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīgu miegu. Dienā vismaz stundu vajadzētu pavadīt svaigā gaisā. Vasarā vajadzētu peldēties, sportot un norūdīties, atrodoties saulē, saņemt D vitamīnu. Rudenī var sākt lietot kompleksos vitamīnus un zivju eļļu. Papildu vitamīni mūsu organismam nepieciešami tādēļ, ka pilnvērtīgu un pareizu uzturu lieto tikai retais. Profilaktiski dienā pietiks ar 100-200 mg lielu C vitamīna devu.

Veselīgs uzturs - organismam jāuzņem pietiekams, sabalansēts olbaltumvielu, ogļhidrātu, šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un tauku daudzums. Glāze svaigi spiestas sulas būs kārtīga vitamīnu un enerģijas deva visai dienai. Sulas ieteicams jaukt kopā dažādās kombinācijās, garšai pievienojot medu, dārzeņu sulai zaļumus un garšvielas, kā arī dažus pilienus olīveļļas, lai uzlabotu eļļā šķīstošo vitamīnu uzsūkšanos. Vērtīgi ir skābpiena produkti - jogurts, kefīrs, lakto, kuri satur pienskābās baktērijas un labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru. Uzturā jālieto dārzeņi un augļi. Apelsīni un mandarīni satur ne tikai C vitamīnu, bet arī B grupas vitamīnus, A, P vitamīnu, kāliju un magniju. Ierasts produkts kā kartupeļi satur diezgan daudz B grupas un C vitamīnu, vienīgi jāatceras, ka vitamīni atrodas arī dārzeņu mizā un zem tās, tāpēc jāmizo plāna miziņa un termiski jāapstrādā pēc iespējas neilgi. C vitamīna avoti ir upenes, avenes, jāņogas, dzērvenes, cidonijas, kivi, pīlādžu ogas, mežrozīšu augļi, smiltsērkšķi, hurma, kāposti, brokoļi, pētersīļi, spināti, sīpolloki, puravi, paprika. Ikdienā ēdieniem ieteicams pievienot svaigus lociņus, ķiplokus vai sīpolus, jo tiem piemīt baktericīdas īpašības.

No aptiekās iegādājamiem dabas produktiem profilaktiski ieteicami tie, kas satur imūnsistēmu stimulējošās vielas, piemēram, ehināciju, mežrozītes, ķiploku, melnā plūškoka, greipfrūta sēklu ekstraktu. Noder arī bišu produkti, bišu māšu peru pieniņš, medus un propoliss. Imunitāti stiprina ženšeņa preparāti, kas papildus palielina arī izturību pret stresu. Aptiekās preparāti pieejami dažādos veidos, gan kā tējas, gan kā garšīgi sīrupi, karstie dzērieni, sūkājamas tabletes vai vienkārši kapsulas.

Tests: Vai tavs organisms spēj pretoties saaukstēšanās slimībām?

Uz jautājumiem jāatbild ar «jā» vai «nē». Par katru «jā» atbildi uz jautājumiem 2.-5., 7.-12., 18.-20. un atbildi «nē» uz jautājumiem 1., 6., 13.-17. pieskaiti 2 punktus.

1. Vai tavs miegs vidēji ir ne mazāks par 6-7 stundām?
2. Vai pēc modinātāja zvana tu mosties ar lielām grūtībām?
3. Vai tev bieži ir grūti aizmigt?
4. Vai piekrīti, ka labāk liekas piecas minūtes pavārtīties gultā nekā iet noskaloties kontrastdušā?
5. Tev ir sēdošs darbs?
6. Tu draudzējies ar sportu, regulāri veic rīta rosmi un apmeklē trenažieru zāli?
7. Tevi bieži nomoka galvassāpes un/vai reiboņi?
8. Reizēm bez redzama iemesla (emocionāla vai fiziska slodze) jūti sirdsklauves?
9. Pat ja esi silti apģērbts un apauts, uz ielas tev ātri vien sāk salt rokas un kājas?
10. Tu smēķē?
11. Reti uzturies svaigā gaisā?
12. Vai stress ir biežs viesis tavā dzīvē?
13. Vai nodarbojies ar norūdīšanos?
14. Tavā ēdienkartē netrūkst augļu un dārzeņu?
15. Vai ievēro pareizu ēdienreižu režīmu?
16. Tavs svars ir normas robežās?
17. Vai tev pietiek laika, lai pēc darba dienas atpūstos?
18. Tu esi kļuvis viegli aizkaitināms, un tevi kaitina pat sīkumi?
19. Dažreiz sajūti pēkšņu nogurumu, lai gan neesi pārpūlējies?
20. Vai sirgsti ar hroniskām slimībām?

0-10 punkti

Vari pilnībā paļauties uz to, ka tavs organisms veiksmīgi tiks galā ar visiem sezonālajiem pārbaudījumiem. Tomēr izvairies no apsaldēšanās, epidēmiju laikā lieto pretvīrusu deguna ziedes un pēc iespējas izvairies uzturēties ļaužu pūļos.

12-24 punkti

Tev jāpievērš lielāka uzmanība pašsajūtai. Ievēro dienas režīmu un atvēli pietiekamu laiku miegam. Saaukstēšanās slimību profilaksei lieto tautas medicīnas līdzekļus: mežrozītes, smiltsērkšķi, citroni, dzērvenes, irbenes, medus un, protams, tradicionālie sīpoli un ķiploki. Konsultējies ar ārstu par profilaktiskajām potēm.

26-40 punkti

Tu, iespējams, atrodies riska grupā, bet nav iemesla panikai. Piepalīdzi savam organismam. Sāc rītu ar vieglu rīta rosmi. Izvēlies pastaigu, nevis transportu. Centies izvairīties no stresa situācijām un seko pareizam uztura režīmam. Parīvē ar raupju dvieli pēdas un plaukstas, it sevišķi pirms ilgstošām pastaigām - šis vienkāršais paņēmiens uzlabos asinsriti, tas palīdzēs vieglāk tikt galā ar aukstumu. Pakonsultējies ar ārstu par pretgripas vakcinācijas kursu.