SENIORIEM: Līdzsvara treniņš pret kritieniem

Kustības un fiziskas aktivitātes vecāka gadagājuma cilvēkiem ne vien palīdz uzturēt veselību, bet arī dod neizsmeļamu dzīvesprieku. Kā atzīst fizioterapeite Diāna Ņikitina, pēc nodarbībām seniori jūtas spēcīgāki miesā un laimīgāki garā.

«Seniori ļoti labi zina, ka ir jāsporto, lai uzturētu veselību un uzlabotu dzīves kvalitāti,» atzinīgi norāda D. Ņikitina. Viņa divas reizes nedēļā vada vingrošanas nodarbības senioriem Mammāmuntētiem.lv birojā. Fizioterapeite stāsta, ka katru cilvēku, kurš izlēmis nākt uz nodarbībām, nepieciešams iepazīt un noskaidrot, cik viņš ir fiziski aktīvs.

Trenē koordināciju

Nodarbība sākas ar iesildīšanos un soļošanu. «Pēc tam seko spēka daļa, jo vecāka gadagājuma cilvēkiem svarīgi būt izturīgiem, lai varētu veikt ikdienas darbus. Savukārt pēc tam seko stiepšanās un atsildošie vingrinājumi, jo muskuļi nevar būt savilkti, citādi tas izraisa sāpes,» pamāca fizioterapeite.

Senioriem svarīgi ne tikai spēka vingrinājumi, bet arī koordinācijas vingrinājumi, kas liek domāt līdzi. Savukārt līdzsvara vingrinājumi palīdz novērst kritienu risku. Vairākus nodarbībās apgūtos paņēmienus var izmantot mājās, piemēram, vingrinājumus ķermeņa atslābināšanai. Tāpat vecāka gadagājuma cilvēkiem noderīgi zināt, kā pareizi pieliekties, apsēsties un piecelties. Piemēram, ja no grīdas jāpaceļ kaut kas smags, nedrīkst noliekties un celties augšup, bet jāiesēžas ceļgalos un tad jāņem smagums.

Dzīvot nozīmē kustēties

Kādā nodarbībā Neatkarīgā satika divas aizrautīgas kundzes. Inta Jēkabsone (66) vēl pirms treniņa mājās veic vingrojumus, lec ar auklu un arī pagriež riņķi. Ikrīta rituāls ir masāža ar birstītēm, uzlabojot ķermeņa aprises. «Cilvēkam ne vien jāveic kustība - tai jābūt gudrai kustībai,» norāda Inta, kura seko līdzi treneres norādījumiem, lai katru vingrinājumu izpildītu pareizi. Seniore uzsver, ka tagad, kad bērni izauguši, viņa patiesi dzīvo sev. Vēl pirms pieciem gadiem Inta iemācījās skrituļot, un tas sagādājis lielu prieku. Tagad Inta regulāri ar vīru dodas uz dejām.

Regulāri vingro arī režisore Maija Smildziņa (71). «Vingroju jau sen, vien gadījās neplānots pārtraukums, jo iekļuvu autoavārijā, bet tagad atgūstos. Cilvēkam ir jākustas jebkurā vecumā. Tas ir baisi, ja nevari veikt kustības. Tās dod enerģiju un dzīvesprieku,» norāda M. Smildziņa. Kundze pērnajā vasarā atklājusi arī nūjošanas sniegto prieku.

Vingrinājumus piemēro spējām

Kaut senioram var būt dažādas veselības problēmas, kas neļauj pilnvērtīgi veikt vingrinājumus, D. Ņikitina pārliecināta, ka iespējams atrast veidu, kā veikt kustību un sasniegt rezultātu: «Piemēram, ja grūti izdarīt pietupienus, to var darīt, atbalstoties pret sienu. Gandrīz visiem vingrinājumiem iespējams atrast atvieglotu pozīciju.»

Nodarbību dalībnieki atzinuši, ka pēc tām jūtas daudz labāk. «Cenšos katru reizi kaut ko interesantu izdomāt un pamainīt vingrinājumus. Tāpat strādājam ar inventāru, piemēram, sēžot uz bumbām vai vingrojot ar nūjām,» norāda fizioterapeite. D. Ņikitina īpaši pievērš uzmanību ķermeņa stabilitātei, mugurai un iegurnim. Jo spēcīgāks un stabilāks būs cilvēka korpuss - mugura, vēdera prese, iegurnis, sāni, jo lielāka iespēja novērst sāpes un atvieglot kustības.

Senioriem ieteicams ar fiziskām aktivitātēm nodarboties katru dienu vismaz pusstundu. Savukārt divas līdz trīs reizes nedēļā ir labi trenēt muskuļu spēku. Pirms sportiskām nodarbēm stingri ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta vai fizioterapeita, kas noteiks, ar cik lielu slodzi strādāt un kādi ir riski.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem piemērota var būt nūjošana.

Tāpat visas ķermeņa daļas izkustas peldot. Savukārt riteņbraukšanu senioriem stabilāk veikt ar velotrenažieri.