IETEIKUMI, lai augstpapēžu apavos būtu ērti staigāt

Skaistums prasa upurus. Cik lielus – tas jālemj katram labas ārienes tīkotājam pašam. Glīta izskata vārdā arvien vairāk gatavi ciest arī vīrieši, bet augstpapēžu apavi mūsu laikmetā tomēr ir sieviešu privilēģija un problēma. Pirmos vēsturē zināmos augstpapēžu apavus gan izdomājuši vīrieši – par to liecina attēli uz 9. gadsimtā apgleznotiem persiešu traukiem. Tā bijusi inovācija tīri praktiskos nolūkos – lai jātniekiem, zirgā sēžot, kājas neslīdētu laukā no kāpšļiem. Dāmas sākušas valkāt kurpes ar augstiem papēžiem tikai 17. gadsimtā un kopš tā laika dara to regulāri, neraugoties uz mediķu skaidrojumiem par šādas rīcības kaitējumu veselībai.

Par šā stilīgā paraduma sekām katra spriež pēc savas pieredzes. Domas dalās: ir sievietes, kuras staigā «augstpapēdenēs» diendienā ilgus gadus un jūtas labi, kamēr citai pēdās rodas liels diskomforts pat pēc dažām šādos apavos pavadītām stundām. Biežākie argumenti, kādēļ dāmas izvēlas augstpapēžu kurpes: tās liek kājām izskatīties garākām un slaidākām, ļauj akcentēt kājas savā koptēlā, pievērst uzmanību; arī pašai valkātājai palīdz izskatīties slaidākai, bet maza auguma sievietei - garākai, savukārt liela izmēra pēdu šie apavi padara vizuāli mazāku, un tas viss kopumā ceļ sievietes pašapziņu - tā noskaidrojuši amerikāņu tirgotāji savās aptaujās. Taču ne vienmēr ieguvumi ir lielāki par zaudējumiem, jo augstpapēžu apavi patiešām veicina dažādas veselības problēmas.

Locītavu sāpes

Atšķirībā no citiem apavu veidiem augstpapēžu kurpes nenodrošina pietiekamu triecienu amortizāciju, ko rada katrs solis, turklāt pozīcija, kādā pēda ir «ieslodzīta» augstpapēžu kurpē, neļauj tai veikt rotācijas kustību, kā to paredzējusi daba. Līdz ar to soļu radītos triecienus uztver ceļi, cieš arī potītes. Tas var radīt stīvumu, locītavu sāpes, saasināt artrīta simptomus.

Ādas sabiezējumi

Ja pēdas visu laiku atrodas nedabiskā pozīcijā, mainās slodzes sadalījums, kas jānes dažādiem pēdu apvidiem, tas kļūst nevienmērīgs, un atsevišķās pēdu daļās pastiprināti veidojas ādas sabiezējumi un sacietējumi, ar kuriem grūti cīnīties. Vietās, kur āda ir raupja, plīst zeķes. Var būt pat apgrūtināta staigāšana, sūrstēšana. Problēmu bieži vien neizdodas atrisināt patstāvīgi, nākas biežāk iet pie pedikīra vai pēdu aprūpes speciālista, jo cietā āda drīz vien ir atpakaļ.

Saīsināta Ahilleja cīpsla

Kad papēdis diendienā ir paceltā stāvoklī gadiem ilgi, tas var novest pie fizioloģiskām izmaiņām muskuļos un cīpslās potīšu apvidū. Saīsinās pati lielākā cīpsla cilvēka organismā - Ahilleja cīpsla, kura savieno papēža kaulu ar ikru muskuļiem. Tas nozīmē, ka, mēģinot staigāt basām kājām vai apavos ar zemu papēdi, ir lielas sāpes un draudīga iestiepuma sajūta.

Vēnu problēmu veicināšana

Lai asinis no kājām varētu plūst pa vēnām atpakaļ uz sirdi, tām jāpārvar gravitācija. Kāju muskuļi palīdz šim procesam ar savām kustībām, pildot t.s. perifērā sūkņa funkciju. Ne velti regulāra un pietiekami aktīva staigāšana ir viens no pasākumiem, ko iesaka vēnu varikozes profilaksei. Augstpapēžu kurpēs staigājot, daļa muskuļu ir izslēgti no šīs aprites, kājās veidojas venozo asiņu sastrēgums, un ar laiku vēnas paplašinās. Protams, šo procesu ietekmē daudzi un dažādi faktori - iedzimtība, liekais svars, grūtniecība, bet uz šī fona arī augstie papēži var dot savu negatīvo ieguldījumu.

Muguras sāpes

Mēdz teikt, ka pēdu problēmas nepaliek pēdu līmenī - tas nozīmē, ka pārslodze kādās noteiktās pēdu zonās rada sekas arī citām ķermeņa daļām. Staigājot augstpapēžu kurpēs, pirkstgals ir vairāk vai mazāk nostiepts, ķermenis attiecīgi maina pozu, lai saglabātu līdzsvaru, mainās muguras dabiskie izliekumi un slodzes sadalījums muguras muskuļiem, tāpēc mugura sāk sāpēt. Ilgākā laika posmā var izveidoties nevēlamas paliekošas stājas izmaiņas.

Traumu risks

Sākot valkāt augstpapēžu apavus diendienā, sievietes ne vienmēr uzreiz jūt negatīvas sekas, ko šis paradums atstāj. Bet, kā liecina pētījumi, aptuveni pēc četriem gadiem sāk novājināties potīšu muskuļi, tāpēc augstpapēžu kurpju valkātājas biežāk cieš no dažādiem potīšu savainojumiem, ir grūtāk saglabāt līdzsvaru, piemēram, krītot vai paklūpot un neveiksmīgi pagriežot potīti. Sievietes, kuras to apzinās, regulāri izpilda vingrinājumus potīšu muskuļu stiprināšanai, piemēram, staigāšanu basām kājām uz papēžiem, šūpošanos no papēžiem uz pirkstgaliem u.c.

Ieauguši nagi

Viena no augstpapēžu kurpju tradicionālajām dizaina iezīmēm ir sašaurināti purngali, kas vizuāli padara kāju šaurāku. Tikai retā sieviete var lepoties ar šādu dabas dotu pēdas veidojumu, lielākoties kāju pirksti tādos apavos ir cieši saspiesti, un ar laiku tas veicina nagu ieaugšanu, kas ir nepatīkama un sāpīga. Tālākā nākotnē, jo sevišķi ja sievietei ir attiecīga ģenētiska nosliece, draud arī greizie īkšķi, ko tautā parasti sauc par «kauliņiem»: īkšķis novirzās uz otrā pirksta pusi, bet pārējie kāju pirksti saliecas āmurveidīgi.

Kompromiss sadzīvošanai ar augstiem papēžiem:

* Obligāti jāizvēlas pareizais apavu izmērs. Sievietēm bieži ir tendence valkāt mazāka lieluma apavus, nekā būtu vajadzīgs patiesībā, daļai katra kurpju pāra ievalkāšana saistīta ar tulznām, noberzumiem un sāpēm. Eksperti uzsver: ja reiz nekādi nevar iztikt bez augstiem papēžiem, tad kurpēm ir perfekti jāder gan garuma, gan platuma ziņā un jābūt maksimāli ērtām. Jāzina arī, ka gadu gaitā apavu izmērs var mainīties, īpaši pēc bērnu piedzimšanas.

* Svarīgi ir labi pazīt savas pēdas. Pēda sastāv no 26 kauliem, tajā ir 33 locītavas, 114 saites, tāpat arī muskuļi, cīpslas, ļoti plašs nervu un asinsvadu tīkls, vārdu sakot, pēda ir sarežģīta dabas konstrukcija, un katram cilvēkam ir savas pēdu īpatnības - garums, platums, pacēlums u.c. Zinot savu pēdas tipu, ir vieglāk izvēlēties pareizus apavus un saprast, kuros kājas nejutīsies labi.

* Jo stingrāks un stabilāks papēdis, jo labāk. Vislielākās problēmas augstie papēži rada tad, ja tie ir tievi un smaili - tādos apavos kājas grīļojas un valkātāja ir pakļauta dažādiem negadījumiem, piemēram, ja papēdīši iesprūst režģotos kājslauķos, iegrimt smiltīs vai salūst.

* Zoles nedrīkst būt ļoti plānas un cietas. Staigājot apavos ar ļoti plānām zolēm, caur kurām jūtams katrs sīkākais ceļa negludums, pēdas gandrīz vienmēr sāp. Tas pats notiek, ja zoles ir cietas un nav pietiekami lokanas. Vislabāk izvēlēties apavus, kuriem zoles ir kaut nedaudz biezākas un arī atsperīgākas, elastīgākas, jo tādas labāk amortizē soļu radītos triecienus. Ja tas atbilst jūsu stilam, izvēlieties platformenes un gumijas zoles.

* Nevajag staigāt augstpapēžu apavos visu dienu. Vislabāk, ja sieviete tos uzvelk tikai īpašos gadījumos, uz dažām stundām. Ja augstpapēžu kurpes tomēr valkā augu dienu, laiku pa laikam jāatrod brītiņš, lai tās nomestu, atpūtinātu un izkustinātu pēdas, veiktu vingrinājumus potīšu muskuļiem.

* Der izmantot ārstnieciskās zolītes. Dažām sievietēm staigāšanu augstpapēžu kurpēs atvieglo speciāli apavu ieliktnīši, kas nopērkami gatavi. Ja ar to par maz, ieteicams apmeklēt podometrijas speciālistus, kuri novērtēs situāciju un ieteiks piemērotākās zolītes vai arī izgatavos tās pēc individuāla pasūtījuma.