KĀ IZJAUKT mikro­bu pa­ra­dī­zi virtuvē

© Mārtiņš Zilgalvis/ f64 photo agency

Ne­re­dza­mā pa­ra­lē­lā pa­sau­le, ku­rā mīt da­žā­di sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji, ir te­pat līdz­ās, kat­rā mā­jok­lī. At­se­viš­ķas vie­tas mik­ro­biem mū­su vir­tu­vē ir glu­ži kā pa­ra­dī­zes stū­rī­ši, tā­pēc tās jā­tī­ra un jā­kopj īpa­ši rū­pī­gi. Grie­ža­mo dē­lī­ti vai na­zi, kas bi­jis sa­ska­rē ar jē­lu ga­ļu, pa­ras­ti at­ce­ra­mies kār­tī­gi no­maz­gāt, ta­ču pie­mir­stas ci­ti priekš­me­ti, ku­riem, saim­nie­ko­jot vir­tu­vē, jā­pies­ka­ras ne­skai­tā­mas rei­zes.

Le­dus­skap­ju un skap­ju dur­vju rok­tu­ri, at­vilk­tņu rok­tu­ri, elek­trī­bas slē­dži. Uz tiem bie­ži no­nāk mik­ro­bi, kas sa­sto­pa­mi jē­lā vis­tu, cū­ku vai liel­lo­pu ga­ļā. Ēdie­na ga­ta­vo­ša­nas gai­tā ro­das va­ja­dzī­ba pa­ņemt kā­du pro­duk­tu vai pie­de­ru­mu, un tas, daudz ne­do­mā­jot, tiek da­rīts ar ne­maz­gā­tām ro­kām. Ir vai nu jā­pie­ra­di­nās pār­traukt dar­ba pro­ce­su un ro­kas to­mēr no­maz­gāt, vai arī jau lai­kus jā­iz­ņem no le­dus­skap­ja, ska­pī­šiem un at­vilk­tnēm vi­si ne­pie­cie­ša­mie pro­duk­ti un pie­de­ru­mi.

Ūdens krā­ni. Lai no­maz­gā­tu ro­kas, nā­kas at­vērt ūdens krā­nu, bet ro­kas ir ne­tī­ras... Krā­nu at­grie­žot, uz tā no­kļūst mik­ro­bi, cil­vēks no­maz­gā ro­kas ar zie­pēm un pēc tam, krā­nu aiz­grie­žot, sa­ņem mikro­bus at­pa­kaļ uz ro­kām. Krā­ni ir re­gu­lā­ri jā­de­zin­fi­cē, bet, tos at­ve­rot ar ap­šau­bā­mi tī­rām ro­kām, var iz­man­tot pa­pī­ra dvie­li. Var arī pa­lūgt, lai krā­nu at­griež kāds cits. Ja krā­na kon­struk­ci­ja ir tā­da, ka to ie­spē­jams at­vērt, ar vieg­lu pie­skā­rie­nu pa­ce­ļot svi­ru uz augš­u, to var da­rīt ar el­ko­ni.

Trau­ku dvie­ļi. Kā gan va­rē­tu būt ne­tī­ri dvie­ļi, ku­ros ar tī­rām ro­kām slau­ka svai­gi no­maz­gā­tos trau­kus? Ta­ču pie­slau­cī­tie dvie­ļi ir mit­ri un vir­tu­ves sil­tu­mā tie kļūst par la­bu aug­ša­nas vie­tu mik­ro­biem. Trau­ku dvie­ļi ir bie­ži jā­mai­na un jā­maz­gā, vē­lams tos arī ba­li­nāt, tā­pēc vis­maz ik­die­nas lie­to­ša­nai ir vērts iz­vē­lē­ties vien­kār­šus bal­tus trau­ku dvie­ļus.

Sūk­ļi. Vie­nā trau­ku maz­gā­ja­mā sūk­lī var dzī­vot mil­jo­niem mikro­bu, kas nav iz­nī­ci­nā­mi, lai cik rū­pī­gi sūk­li maz­gā­tu. Eks­per­ti no­rā­da, ka ne­drīkst to pa­šu sūk­li iz­man­tot trau­kiem, vir­tu­ves iz­liet­nei, ēdam­gal­dam un dar­ba virs­mām, jo tā pa vi­su vir­tu­vi tiek iz­pla­tī­tas bīs­ta­mas bak­tē­ri­jas, tā­das kā zar­nu nū­ji­ņas vai sa­lmo­nel­las. Lai iz­nī­ci­nā­tu lie­lā­ko da­ļu mikro­bu, sūk­li var ie­likt mikro­viļ­ņu krās­ni­ņā, bet vēl la­bāk ir sūk­ļus bie­ži no­mai­nīt, jo ga­lu ga­lā tie nav dār­gi.

Vir­tu­ves iz­liet­ne. Pēc dau­dzu eks­per­tu at­zi­nu­ma, tie­ši vir­tu­ves iz­liet­nes no­te­ka ir vis­lie­lā­kā mikro­bu pa­ra­dī­ze, kur pa­tīk mā­jot bak­tē­ri­jām un sē­nī­tēm. Mēs ne­re­dzam, kas no­tiek cau­ru­lē, tā­pēc pie­mir­stam, ka iz­liet­nes kop­ša­nai re­gu­lā­ri jā­lie­to dez­in­fek­ci­jas lī­dzek­ļi.

Sāls un pi­pa­ru trau­ci­ņi. Trau­ci­ņi ēdie­na ga­ta­vo­ša­nas pro­ce­sā re­gu­lā­ri tiek pa­ķer­ti ar tām pa­šām ro­kām, kur nu­pat bi­ju­si jē­la ga­ļa, bet, kad darbs pa­beigts, re­ti ku­ram ie­nāk prā­tā, ka šie trau­ci­ņi arī ir jā­no­maz­gā. No­teik­ti jā­at­ce­ras to iz­da­rīt, bet vēl la­bāk - jā­pie­ra­di­nās maz­gāt ro­kas pirms un pēc sāls un pi­pa­ru trau­ci­ņu lie­to­ša­nas.

Mikro­viļ­ņu krāsns va­dī­bas pa­ne­lis. Lie­kot mikro­viļ­ņu krās­nī ter­mis­ki ne­ap­strā­dā­tus pro­duk­tus, to skai­tā jē­lu ga­ļu, vis­tu vai zi­vi, uz va­dī­bas pa­ne­ļa var no­nākt zar­nu nū­ji­ņas, sa­lmo­nel­las un ci­ti kai­tī­gi mikro­or­ga­nis­mi, tā­pēc ne­drīkst aiz­mirst re­gu­lā­ri no­maz­gāt arī šo virs­mu.

Mī­lu­ļa ēdie­na bļo­da. Su­ņa vai ka­ķa ba­rī­bas trau­ci­ņi, kas bie­ži nav iz­ēs­ti līdz ga­lam, mēdz stā­vēt vir­tu­vē uz grī­das. Tie nav jā­maz­gā glu­ži pēc kat­ras mī­lu­ļa mal­tī­tes, to­ties saim­nie­kam ir jā­maz­gā ro­kas ik­reiz, kad tās bļo­di­ņai pie­skā­ru­šās.

Svarīgākais