IETEIKUMI, lai sekss, pārkāpjot arī 40gadnieka slieksni, būtu regulārs un tīkams

Ja pā­rim pēc 40 ga­du ve­cu­ma vairs nav sek­su­ā­lu at­tie­cī­bu, tam ne­trūkst aiz­bil­di­nā­ju­mu. Kaut kā vairs ne­gri­bas, ir tik šaus­mīgs stress un no­gu­rums, kļūs­tam ve­ci, ko nu vairs... Me­di­cī­nas zi­nāt­nie­ki to­mēr sa­ka: tā ne­va­ja­dzē­tu būt! Vi­sas šis at­ru­nas iz­klau­sās ti­ca­mi, ta­ču ir pa­mats do­māt, ka tie to­mēr nav īs­tie cē­lo­ņi.

Pa­vā­ji­nā­ta sek­su­a­li­tā­te nav nor­mā­la no­ve­co­ša­nas pro­ce­sa sa­stāv­da­ļa. Dau­dziem cil­vē­kiem tie­ši pēc 40 ga­du ve­cu­ma fi­zis­kā tu­vī­ba sniedz vis­lie­lā­ko ap­mie­ri­nā­ju­mu, ja vien abi part­ne­ri zi­na, kā iz­vai­rī­ties no fak­to­riem, kas trau­cē piln­vēr­tī­gai dzi­mum­dzī­vei un ar lai­ku pat liek tai at­mest ar ro­ku.

Sā­pes un dis­kom­forts

Sā­pes un dis­kom­forts dzi­mum­ak­ta lai­kā ir iz­pla­tī­ta pro­blē­ma sie­vie­tēm pēc 40 ga­du ve­cu­ma, pirms me­no­pau­zes un me­no­pau­zes pe­ri­o­dā. Tās gal­ve­nais cē­lo­nis ir maksts sau­sums. Es­tro­gē­na lī­me­nis or­ga­nis­mā krī­tas, maksts sie­ni­ņas kļūst vā­jā­kas, iz­mai­nās pH lī­me­nis un maksts mik­ro­flo­ra. Es­tro­gē­na lī­me­ni ie­spē­jams pa­aug­sti­nāt ar hor­mo­nu aiz­stā­jēj­te­ra­pi­jas pa­lī­dzī­bu, ta­ču dau­dzām sie­vie­tēm pret to ir iz­vei­do­ju­šies aiz­sprie­du­mi: sa­vu­laik tā bi­ja vi­sai po­pu­lā­ra, bet, iz­vēr­tē­jot ilg­ter­mi­ņa ie­dar­bī­bu, at­klā­jās, ka šī te­ra­pi­ja iz­rai­sa arī no­piet­nas bla­kus­pa­rā­dī­bas, pat krūts vē­zi. Ta­ču lai­ka gai­tā te­ra­pi­ja ir piln­vei­do­ju­sies. Šo­dien nav ob­li­gā­ti iek­šķī­gi jā­lie­to lie­las es­tro­gē­na de­vas, pa­stāv arī lo­kā­li lie­to­ja­mi lī­dzek­ļi, kas iz­da­la pa­vi­sam ne­lie­las es­tro­gē­na por­ci­jas. Maksts sau­su­ma no­vēr­ša­nai tiek lie­to­ti spe­ci­ā­li krē­mi, va­gi­nā­lie gre­dze­ni, mak­stī ie­vie­to­ja­mas šķīs­to­šās tab­le­tes u.c. Pro­tams, kat­rai sie­vie­tei par la­bā­ko ri­si­nā­ju­mu jā­kon­sul­tē­jas ar gi­ne­ko­lo­gu. Arī bez re­cep­tes no­pēr­ka­mie maksts lub­ri­kan­ti var pa­lī­dzēt.

Ne­ru­nā­ša­na par sa­vu pro­blē­mu ar part­ne­ri

Tā vis­vai­rāk rak­stu­rī­ga vī­rie­šiem, ku­ri cieš no erek­ti­lās dis­funk­ci­jas - kad erek­ci­ja nav pie­tie­ka­ma, lai veik­tu piln­vēr­tī­gu dzi­mum­ak­tu. Vi­ņi ne­re­ti uz­ska­ta to par tik dzi­ļi pri­vā­tu pro­blē­mu, ka ne vien nav ar mie­ru vēr­sties pie ār­sta, bet arī at­klā­ti ne­ru­nā par to ar sa­vu part­ne­ri, la­bāk ļau­jot vi­ņai ap­vai­no­ties, do­māt, ka ir vī­rie­tim ap­ni­ku­si, ka vi­ņam uz­ra­du­sies mī­ļā­kā vai arī ka pēk­šņi sva­rī­gā­ka par vi­su pa­sau­lē kļu­vu­si mak­šķe­rē­ša­na vai sē­dē­ša­na līdz rī­tam kro­dzi­ņā ar drau­giem. Da­ļa vī­rie­šu no­slē­dzas se­vī un pro­blē­mu ig­no­rē, da­ļa mai­na mī­ļā­kās un sa­vās ne­veik­smēs vai­no ti­kai vi­ņas. Va­ja­dzē­tu to­mēr sa­ņem­ties, go­dī­gi ap­ru­nā­ties ar sie­vu un do­ties pie uro­lo­ga, lai ie­sa­ka me­di­ka­men­tus vai ci­tu ri­si­nā­ju­mu. Ve­se­lī­bu erek­ti­lās dis­funk­ci­jas ga­dī­ju­mā der pār­bau­dīt jeb­ku­ram, jo tā var lie­ci­nāt arī par dia­bē­tu, aug­stu asins­spie­die­nu, da­žā­du zā­ļu ra­dī­tām bla­kus­pa­rā­dī­bām utt.

Ne­spē­ja vis­pār ru­nāt par sek­su

Ir pie­tie­ka­mi daudz cil­vē­ku, ku­ri au­dzi­nā­ti tā­dā ga­rā, ka sa­ru­nas par sek­su un vi­su, kas ar to sais­tīts, uz­ska­ta par ne­pie­ļau­ja­mām. Ka­mēr abi part­ne­ri ir ap­mie­ri­nā­ti, viss ir kār­tī­bā bez vār­diem, bet, kad sā­kas iz­mai­ņas, kas mēdz būt rak­stu­rī­gas cil­vē­kiem pēc 40 ga­diem, vi­ņi nav ga­ta­vi, ne­spēj tās iz­prast, ir ne­pa­mie­ri­nā­ti, ta­ču aiz­bil­di­nās ar stre­su un no­gu­ru­mu, ne­vis mek­lē ri­si­nā­ju­mu. Tā pa­vi­sam sī­ka un vieg­li at­ri­si­nā­ma pro­blē­ma var kļūt par cē­lo­ni in­tī­mo at­tie­cī­bu iz­juk­ša­nai. Sta­tis­ti­ka lie­ci­na, ka tā­diem ne­ru­nī­ga­jiem pā­riem iz­mai­ņas, kas sais­tī­tas me­no­pau­zi un an­dro­pau­zi, no­tiek sma­gāk. Sek­so­lo­gi un psi­ho­lo­gi sa­ka: ne­kad nav par vē­lu mā­cī­ties ri­si­nāt šīs sa­ru­nas, un jā­ņem vē­rā, ka part­ne­riem va­ja­dzē­tu vai­rāk iz­teik­ties pir­ma­jā per­so­nā, pie­mē­ram, «man ļo­ti gri­bē­tos, lai tas no­tik­tu il­gāk», ne­vis «tu to iz­da­rī­ji pā­rāk āt­ri». Kur un kad vis­la­bāk ru­nāt par šīm lie­tām, tas pā­rim jā­jūt pa­šam. Da­žiem tas vis­la­bāk so­kas gu­ļam­is­ta­bas tum­sā, ci­tiem, tie­ši ot­rā­di, pil­nī­gi ap­ģērb­tiem un vi­dē, kas ne­sais­tās ar sek­su, vēl ci­tiem pa­līdz arī iz­glī­to­jo­šas grā­ma­tas vai in­ter­ne­ta ma­te­ri­ā­li par to, kā uz­la­bot sa­vu dzi­mum­dzī­vi.

An­ti­dep­re­san­tu lie­to­ša­na

Cil­vē­kiem, ku­ri lie­to zā­les, kas pa­aug­sti­na se­ro­to­nī­na lī­me­ni, dzi­mum­tiek­smes kri­ša­nās var būt vie­na no blak­su­pa­rā­dī­bām. Vai­rāk no tā cieš sie­vie­tes. Ri­si­nā­jums va­rē­tu būt īs­lai­cī­gas zā­ļu brīv­die­nas, kas uz lai­ku at­jau­no vēl­mi pēc sek­sa, ne­ra­dot grau­jo­šas se­kas de­pre­si­jas ār­stē­ša­nā. Jā­vēr­šas pie ār­sta, kurš no­zī­mē­jis an­ti­dep­re­san­tus, un jā­vai­cā vi­ņam par šo lie­tas as­pek­tu. Ie­spē­jams, viņš iz­rak­stīs zā­les ar īsā­ku ie­dar­bī­bas lai­ku vai arī iz­vē­lē­sies ci­tas gru­pas pre­pa­rā­tus, ku­ri ne­iz­rai­sa bla­kus­e­fek­tus sek­su­ā­la­jā dzī­vē.

Ne­iz­prat­ne par ie­kā­res da­bu

Sie­vie­tes bie­ži uz­trau­cas par to, ka vi­ņas ne­jūt ie­kā­ri, pa­ska­to­ties uz sa­vu part­ne­ri, ka­mēr part­ne­rim pie­tiek ar vie­nu ska­tie­nu uz kai­lo sie­vie­tes ķer­me­ni, lai «viss no­tik­tu kā jau­nī­bā». Vē­lē­ša­nās trū­ku­mu vi­ņas ir ga­ta­vas pie­rak­stīt no­ve­co­ša­nas pro­ce­sam. Jau­nī­bā var­būt tam ne­ti­ka pie­vēr­sta tik lie­la uz­ma­nī­ba, un to­mēr, ja at­ce­ra­mies tos lai­kus - vai pa­tie­šām jūs tik vieg­li un āt­ri pār­ņē­ma sek­su­ā­lās vēl­mes? Iz­pē­tīts, ka ti­pis­kas sie­vie­tes da­ba ir tā­da, ka vi­ņai šī vēl­me nāk, ne­vis ie­rau­got part­ne­ri, bet jau pēc tam, kad ir bi­jis pir­mais uz­bu­di­nā­jums, tā­dēļ šeit lie­la lo­ma ir glās­tiem un mai­giem vār­diem, lai to sti­mu­lē­tu. Tā­pēc ne­va­jag uz­trauk­ties par ie­kā­res trū­ku­mu un ne­va­jag arī at­teik­ties no sek­sa, ja «kaut kā nav no­ska­ņo­ju­ma». Pras­mīgs part­ne­ris zi­nās, kas jā­da­ra, lai no­ska­ņo­jums ras­tos, bet, ja viņš to ne­zi­na, sie­vie­te var dot mā­jie­nu, ka vi­ņai ne­pie­cie­ša­ma il­gā­ka ie­sil­dī­ša­nās. Ne­stei­dzī­ga, vieg­la priekš­spē­le, vien­kār­ši sa­mī­ļo­ša­na, pa­ras­ti ļauj sie­vie­tei just lie­lā­ku tu­vī­bu ar part­ne­ri un uz­ku­ri­na pat vai­rāk ne­kā ne­ka­vē­jo­ties uz­sāk­tas ugunī­gas ak­ti­vi­tā­tes. Mēdz teikt: vī­rie­tim va­ja­dzī­ga tu­vī­ba, lai tik­tu pie sek­sa, bet sie­vie­tei va­ja­dzīgs sekss, lai tik­tu pie tu­vī­bas.

Ele­men­tā­ra ne­iz­gu­lē­ša­nās

Iro­nis­kā kār­tā sekss un miegs mā­jo vie­nā un ta­jā pa­šā tel­pā - gu­ļam­is­ta­bā, un, kā pie­rā­dī­ju­ši pēt­nie­ki, tie ne­var iz­tikt viens bez ot­ra. Ja cil­vē­ku at­stāj piln­vēr­tīgs, pie­tie­kams miegs, ag­ri vai vē­lu vi­ņu at­stās arī piln­vēr­tīgs sekss, un vel­ti vai­not ve­cu­mu, ap­ni­ku­mu vai sa­spring­tu dar­ba rit­mu. Cil­vēks, ku­ram iz­jaukts mie­ga un no­mo­da ritms, kļūst vieg­lāk aiz­kai­ti­nāms, ne­pa­cie­tī­gāks, un tas at­stāj ie­spai­du arī uz vi­ņa in­tī­ma­jām at­tie­cī­bām. Sma­gi ša­jā zi­ņā nā­kas ciest tiem, ku­ru part­ne­ri ir dar­ba­ho­li­ķi, sli­mo ar bez­mie­gu vai nak­tī spies­ti pa­likt no­mo­dā, lai ap­rū­pē­tu slim­nie­ku. Ja šā­da si­tu­ā­ci­ja ie­ilgst, jā­mek­lē ri­si­nā­jums, kā to­mēr at­rast ie­spē­ju piln­vēr­tī­gi iz­gu­lē­ties, jo sek­su­ā­lās pro­blē­mas nav vie­nī­gās, kas var ras­ties no hro­nis­kas ne­iz­gu­lē­ša­nās.

Da­žā­das dzi­mum­or­gā­nu sli­mī­bas

Vi­sas ne­pa­tī­ka­mās sa­jū­tas, kas ro­das dzi­mum­ak­ta lai­kā, ne­va­jag au­to­mā­tis­ki pie­rak­stīt tam, ka tu­vo­jas vai ir ie­stā­ju­sies me­no­pau­ze. Ja ir sa­jū­ta, ka tur kaut kas nav kār­tī­bā, tā vis­drī­zāk ir pa­ma­to­ta. Gi­ne­ko­lo­gi uz­sver, ka arī pēc re­pro­duk­tī­vā ve­cu­ma pār­snieg­ša­nas sie­vie­tēm jā­iet uz re­gu­lā­rām ap­ska­tēm un, ja pa­rā­dās sū­dzī­bas par dis­kom­for­tu, nie­zi, sā­pēm, iz­da­lī­ju­miem u.c., arī jā­sa­zi­nās ar ār­stu. Ie­stā­jo­ties me­no­pau­zei, or­ga­nis­mam ir grū­tāk pre­to­ties dzi­mum­ce­ļu un urīn­ce­ļu in­fek­ci­jām, kas ir kār­tī­gi jā­iz­ār­stē.