Šodienas apstākļos ziepes vannasistabā šķitet pavisam ikdienišķa lieta. Tās ir ērti piejamas dažādos tirdzniecības veikalos. Savukārt mūsu senči ziepes pagatavoja paši, izmantojot dabas veltes un lopu taukus.
Jau laiku pirmsākumos tika nodalīts,kādam nolūkam ziepes tiks vārītas. Sastāvdaļas būtiski atšķīrās ziepēm, kas paredzētas veļas mazgāšanai, attiecībā pret tām, kas domātas ķermeņa higiēnai.Veļas mazgāšanai paredzētais sastāvs ir ļoti primitīvs, turpretim ķermenim domātās “jākonstruē” no vairākiem komponentiem, jo, piemēram, viena taukviela neitralizē otras negatīvās īpašības, raksta portāls zeltene.lv
Izmantotas tikai dabīgās izejvielas, lielākoties cūku, liellopu vai jēru taukus, dažkārt - dzidrināto jeb gī sviestu. Jēra tauki, pārstrādāti ziepēs, labi putojot, cūku taukiem šī īpašība tik izteikti nepiemīt, savukārt no liellopu taukiem vārītās ziepes esot bijušas visiecienītākās
Tostarp labam aromātam pievienoja to, kas labāk gāja pie sirds, piemēram, kokosriekstu, palmu augļu kauliņu, rapšu vai rīcineļļu, kā arī piparmētru un citas lietas.Vēl vajadzīgi divi sārmi. Ja grib šķidras ziepes, nepieciešams kālija hidroksīds, ja cietas - nātrija hidroksīds (tautā dēvēts par ziepjakmeni).