Ar suņu un kaķu priekštečiem iepazīstina izstāde "Latvijas uzvarētājs 2017"

No sportista par modeli - afgāņu vējasuns

Arī afgāņu vējasuņi savulaik bija pavisam citādāki. Tā bija darba suņu šķirne, kas tika izmantota medībām tuksnesī, visbiežāk Vidējos Austrumos. Tādēļ vējasuņi bija apveltīti ar īpašībām, kas ļauj attīstīt lielu ātrumu, - viegliem kauliem un pludlīnijās veidotu ķermeņa uzbūvi, taču apmatojums bija īss, lai netraucētu medībās. Selekcijas rezultātā šodienas afgāņu vējasuns jeb afgānis ir krāšņs suns, kura spilgtākā iezīme ir gara, zīdaina un skrējienā plandoša spalva, kas savaldzina ikvienu dzīvniekmīli.

No liela suņa par vislielāko - sanbernārs

Pirmie sanbernāri ievērojami atšķīrās no tiem varenajiem suņiem, kurus mēs pazīstam šodien. To augums bija mazāks, tādēļ viņi bija kustīgāki, tiem piemita izcila oža un spēja sajust sniega vētras tuvošanos. Tīršķirnes sanbernāru audzēšana sākās tikai deviņpadsmitā gadsimta beigās. Šobrīd Šveicē selekcionētais sanbernārs ir kļuvis vēl lielāks un masīvāks nekā gadsimta sākumā. Tikai glītais purniņš ir kļuvis īsāks. Sanbernāru priekštečiem 18. un 19. gadsimtā bija tumšāks kažoks, bet tagad Šveices kalnu glābēju kažokā dominē baltā krāsa.