DĀRZA DARBI: Pel­nos ir vi­sas aug­ša­nai va­ja­dzī­gās or­ga­nis­kās vie­las

Da­žam la­bam šķiet, ka no pel­niem nav ne­kā­da la­bu­ma, at­liek vien pa­laist pa vē­jam. Tā­dā ap­la­mī­bā ar skum­jām no­rau­gās dārzs, jo pel­nos ir vi­sas aug­ša­nai va­ja­dzī­gās or­ga­nis­kās vie­las, iz­ņe­mot slā­pek­li.

Ja esat za­ļās dzī­ves pie­kri­tējs, nav la­bā­ka mēs­lo­ju­ma par pel­niem. Ne­kā­das ķī­mi­jas, vien da­bas do­tais. Pel­nus ie­da­la kok­snes pel­nos un au­gu pel­nos. Vis­vēr­tī­gā­kie ro­das, sa­de­dzi­not zāl­au­gus, pie­mē­ram, sau­les­pu­ķu un gri­ķu stub­lā­jus (tie sa­tur līdz 36 pro­cen­tiem kā­li­ja). No ko­kiem ar kā­li­ju vis­ba­gā­tā­kie ir la­pu ko­ki, it se­viš­ķi bēr­zi. Vis­ma­zāk kā­li­ja ir kūd­ras pel­nos, to­ties ta­jos ne­trūkst kal­ci­ja. De­dzi­nā­mā kok­sne ne­drīkst būt ar pe­lē­ju­ma sē­nī­ti skar­ta.

Pel­nu no­slē­pums

Vis­bie­žāk dārz­kop­ji iz­man­to kok­snes pel­nus. La­pu ko­ki au­gus ap­gā­dā ar 2-7,3% fos­fo­ra un 6,9-13,3% kā­li­ja. Bēr­zu mal­kas pel­ni sa­tur līdz 37% kal­ci­ja, 20% kā­li­ja un līdz 7% fos­fo­ra. Īs­tas kā­li­ja liel­val­stis ir nāt­res (27,5%) un ba­lan­das (32%). Sal­mu pel­nos ir 3,4-8,6% fos­fo­ra un 9,4-22,6% kā­li­ja. Šo fos­fo­ru un kā­li­ju au­gi uz­ņem vieg­lāk ne­kā ķī­mis­ka­jos mēs­lo­ju­mos eso­šo. Pel­nu kal­cijs (līdz 40%) lie­lis­ki neit­ra­li­zē skā­bu aug­sni. Sau­les­pu­ķu pel­ni sa­tur līdz 18% kal­ci­ja un 36% kā­li­ja. Ru­dzu un kvie­šu sal­mu pel­nos ir 5-6% fos­fo­ra, kar­tu­pe­ļu lak­sti ba­gā­ti ar 32% kal­ci­ja, 20% kā­li­ja un 8% fos­fo­ra. Pel­nu fos­for­skā­bi au­gi iz­man­to veik­smī­gāk ne­kā su­per­fos­fā­tu. Būs kļū­da pel­nos ie­mai­sīt su­per­fos­fā­tu, jo ķī­mis­ku pro­ce­su re­zul­tā­tā fos­fo­ri sav­star­pē­ji sais­tī­sies, un ce­rē­tā vie­tā au­giem tā tiks ma­zāk.

Ne­at­ra­dī­siet ne­vie­nu au­gu, kas at­teik­tos no pel­nu pie­dā­vā­tā sē­ra, mo­lib­de­na, man­gā­na, cin­ka, mag­ni­ja, dzelzs un bo­ra. Ja vie­nā kvad­rāt­met­rā ie­strā­dā­siet 70 gra­mus pel­nu, pil­nī­bā būs no­dro­ši­nā­ta dau­dzu au­gu kā­re pēc bo­ra, ku­ra tik bie­ži pie­trūkst smil­šai­no, ve­lē­nu po­dzo­lē­to un pur­vai­no dār­zu aug­snēm.

Par lie­lā­ko pel­nu priekš­ro­cī­bu spe­ci­ā­lis­ti uz­ska­ta hlo­ra trū­ku­mu, kas ne­būt ne­iet pie sirds nedz kar­tu­pe­ļiem un sī­po­liem, nedz ka­ba­čiem un ķirb­jiem. Ja va­rē­tu, no hlo­ra muk­tu arī to­mā­ti, gur­ķi, pap­ri­ka un bak­la­žā­ni. Vēl vie­na pel­nu priekš­ro­cī­ba ir tā, ka tie gan­drīz ne­sa­tur hlo­ru. Par to būs sa­jūs­mā ave­nes, ze­me­nes, jāņ­ogas, vīn­ogas, cit­rus­au­gi, kar­tu­pe­ļi un ci­ti.

Au­gu ēdien­kar­te

Pel­ni par au­giem rū­pē­jas vi­su mū­žu. Sēk­li­ņas pirms sē­ša­nas 12 līdz 24 stun­das vē­lams iz­mēr­cēt pel­nu šķī­du­mā (2 ēd. k. uz 1 lit­ru ūdens). Pa­tei­cī­bā ie­nāk­sies ba­gā­tī­ga gur­ķu, pi­pa­ru, bak­la­žā­nu, to­mā­tu u.c. ra­ža. Dār­ze­ņu stā­di ar prie­ku augs, ja kat­ram zem sak­nī­tēm būs ar aug­sni vai kom­pos­tu sa­mai­sīts pel­nu pa­klā­jiņš (8-10 g). Ze­me­nēm, ave­nēm, jāņ­ogām un dār­ze­ņiem jā­ie­strā­dā 100-150 g uz kvad­rāt­met­ru. Šķiet, īs­ti pel­nu fa­ni ir kar­tu­pe­ļi. Ap­mē­ram mē­ne­si pirms stā­dī­ša­nas kar­tu­pe­ļiem uz­si­jā pel­nus. Ja ne­grib ņem­ties ar gra­miem, pirms ie­stā­dī­ša­nas kat­ram kar­tu­pe­lim va­dzi­ņā ie­mai­sa pa sau­jai pel­nu. Kā­li­ju no pel­niem kar­tu­pe­ļi iz­man­to daudz pil­nī­gāk ne­kā no ci­tiem mēs­lo­ju­ma vei­diem. Pir­mo rei­zi ru­ši­not, kat­ram au­gam ie­strā­dā 1-2 ēd. k. pel­nu. Rai­so­ties pum­pu­riem, ie­strā­dā vēl pus­glā­zi pel­nu. Kal­ci­ja ne­var būt pā­rāk daudz vi­siem, kas brie­di­na kau­li­ņus, it se­viš­ķi ķir­šiem. Ja kal­ci­ja trūkst, ogu aiz­met­nī­ši no­birst.

Pel­nus kā mēs­lo­ju­mu iz­man­to arī au­gu ve­ģe­tā­ci­jas lai­kā. Gur­ķiem kat­ras 10 die­nas pēc uz­zie­dē­ša­nas ik uz 1 kvad­rāt­met­ru iz­kai­sa 1 glā­zi pel­nu. Kad pap­ri­ka un pi­pa­ri sāk rai­sīt aug­ļus, kat­ram kvad­rāt­met­ram arī tiek pa 1 glā­zei pel­nu. Pu­pi­ņām pie­tiek ar 5-8 g pel­nu uz kvad­rāt­met­ru. Bie­tēm, rā­ce­ņiem un re­dī­siem - pa 100 līdz 200 g uz kvad­rāt­met­ru (at­ka­rī­bā no aug­snes skā­bu­ma).

Pel­nus var dot vi­siem dār­ze­ņiem vi­sās aug­snēs, vie­nī­gi sār­mai­nu ne­drīk­stē­tu pār­pel­not. Sma­gā­ka­jās aug­snēs pel­nus ie­strā­dā ru­de­nī, bet smil­šai­nās un kūd­rai­nās - pa­va­sa­rī. Va­sa­ras gai­tā var pa­mī­šus mēs­lot au­gus ar or­ga­nis­ko un pel­nu mēs­lo­ju­mu. Ja vē­la­ties, lai au­gi ie­spē­ja­mi āt­rāk tik­tu pie ba­rī­bas vie­lām, pel­nus ie­mai­sa ūde­nī. Pie­tiek ar 1 vai 2 glā­zēm pel­nu uz spai­ni ūdens. Aug­snē ie­strā­dā­tie pel­ni au­gus ba­ros di­vus līdz trīs ga­dus.

Kai­tēk­ļu bieds

Pel­ni ne vien ba­ro au­gus, bet arī lie­lis­ki tiek ga­lā ar kai­tēk­ļiem un au­gu sli­mī­bām. Mu­šas un sme­cer­nie­ki muks pa ga­ba­lu, ja pel­nus 1:1 sa­mai­sīs ar naf­ta­lī­nu vai ta­ba­ku un uz­si­jās au­giem. Bur­kā­nu mu­ša pie bur­kā­niem ne­tiks, ja tos ap­kai­sīs ar pel­niem. Ja pel­ni tiks ze­me­nēm, tās va­rēs at­vieg­lo­ti no­pūs­ties, jo sme­cer­nie­ki par ogām ne­iz­rā­dīs in­te­re­si. No mil­tra­sas ērkšķ­ogas un upe­nes pa­sar­gās pa­va­sa­rī kat­ram krū­mam uz­si­jā­tie 10 līdz 15 gra­mi pel­nu. Krū­mi tiks pa­sar­gā­ti no lap­utīm, ja pel­nus uz­si­jās aug­snei zem krū­miem. Ne­pie­me­tī­sies mil­tra­sa, ja div­reiz mē­ne­sī au­gus mig­los ar pel­nu šķī­du­mu - 300 g kok­snes pel­nus ie­mai­sa 1 lit­rā kar­sta ūdens un ļauj di­vas dien­nak­tis ie­vilk­ties. Tad at­liek vien uz­lē­ju­mu iz­kāst un uz dār­zu prom.

Ja pel­nu sa­krā­jies pār­pā­rēm, ar tiem var ba­gā­ti­nāt kat­ru slā­ni kom­pos­tā (vē­lams līdz 10 ki­lo­gra­miem uz vie­nu ku­bik­met­ru). Ne­kā­dā ga­dī­ju­mā ne­drīkst iz­man­tot pel­nus, ja de­dzi­nā­ti ķī­mis­kie at­kri­tu­mi, jo dau­dzi po­li­mē­ri un krās­vie­las ir in­dī­gas.

PELNU MĒRĪŠANA

1 tējk. - 2 g

1 ēd. k. - 6 g

200 ml glā­zē - 100 g

0,5 l bur­ka - 250 g

1 l bur­ka - 500 g