Ābo­lu laiks ir klāt. Ko no tiem pagatavot?

Ābo­lu laiks jā­steidz iz­man­tot, jo tie­ši ta­gad tie ir vis­vēr­tī­gā­kie, su­lī­gā­kie un vi­ta­mī­niem ba­gā­tā­kie. Ka­mēr dār­zā ābo­lu pil­na ze­me, mums ir iz­de­vī­ba sa­ēs­ties svai­gus aug­ļus, at­saukt at­mi­ņā zi­nā­mās ābo­lu ēdie­nu re­cep­tes un ap­gūt jaun­as.

Starp ci­tu, ābo­li ir pa­sau­lē vi­sie­cie­nī­tā­kie un vis­vai­rāk audzē­tie aug­ļi, to šķir­ņu skaits pār­sniedz 7500. Lie­li un ma­zi, sal­di un skā­bi, sar­ka­ni, dzel­te­ni, za­ļi, svīt­rai­ni - katrs at­ra­dīs kā­du šķir­ni, kas vi­ņam ir pa prā­tam. Liet­pra­tē­ji teic, ka vis­la­bāk iz­vē­lē­ties kā­du no mū­su pa­šu zem­ē audzē­ta­jām: lai arī dien­vi­dos ābo­li iz­aug lie­lā­ki un sal­dā­ki, mū­sē­jie ir ba­gā­tā­ki ar la­bām uz­tur­vie­lām, un tiem pie­mīt smal­kāks aro­māts.

Kri­tu­šie ābo­li nav il­gi uz­gla­bā­ja­mi, arī kon­ser­vē­ša­nai tie pa­ras­ti ne­der, bet ir ta­ču sa­ce­pu­mi, pan­kū­kas, ābol­mai­zes, cep­ti ābo­li, ve­cā, la­bā de­bes­man­na un daudz kas cits. Pār­stei­dzo­ši, cik da­žā­dos ēdie­nos ie­de­ras ābo­li. Da­ža re­cep­te šķiet tik dī­vai­na, ka sā­ku­mā ro­das šau­bas, vai re­zul­tāts maz būs ēdams, bet, ēdie­nu no­gar­šo­jot, iz­rā­dās glu­ži bau­dāms, var­būt pat ļo­ti gards. Var būt arī ci­tā­dāk, bet, ja ne­pa­mē­ģi­nā­si, ne­kad ne­uz­zi­nā­si.

No­de­rī­gi:

• Ka­mēr pie­eja­mi sa­va dār­za ābo­li, vē­lams tos ēst ar vi­su mi­zu, jo pie ābo­la mi­zas C vi­ta­mī­na ir pat līdz 15 rei­zēm vai­rāk ne­kā pie ser­des. Ja ābo­lu jau no­gar­šo­jis tārps, aug­li dro­ši var ēst ar mi­zu. Liel­vei­ka­lu ābo­lus, kas vie­nā­di vi­sos ga­da­lai­kos, la­bāk no­lo­bīt, jo tos mēdz ap­strā­dāt ar pes­ti­cī­diem un vas­kot.
• C vi­ta­mī­na sa­turs da­žā­dās ābo­lu šķir­nēs ir at­šķi­rīgs. An­to­nov­kas ābo­lā, kas sver 100 g, ir ap 36 mg C vi­ta­mī­na, bet subp­tro­pu kli­ma­tā augu­ša­jos ābo­los C vi­ta­mī­na sa­turs ne­pār­sniedz 5 mg/100 g. Aug­ļus uz­gla­bā­jot, C vi­ta­mīns pa­ma­zām iet bo­jā.
• Lai no­mi­zo­tie un sa­griez­tie ābo­li ne­kļū­tu brū­ni, tos vieg­li ie­ber­zē ar cit­ro­na šķē­lī­ti, bet var arī uz brī­di ie­grem­dēt cit­rus­aug­ļu vai ana­na­su su­lā. Ja ne­kā ci­ta nav pa ro­kai, īsu lai­ci­ņu pa­līdz arī ie­grem­dē­ša­na auk­stā ūde­nī, to­mēr jā­cen­šas mi­zo­tus ābo­lus pēc ie­spē­jas ātr­āk iz­man­tot.
• Svai­gus ābo­lus pa­snieg­ša­nai var sa­griezt šķē­lī­tēs, grie­zu­ma vie­tas vieg­li pār­kai­sīt ar cu­ku­ru un uz­sla­ci­nāt ne­daudz ru­ma, tad sa­spiest šķē­lī­tes ko­pā un tā at­stāt līdz lik­ša­nai gal­dā.
• Ir vērts uz­ēst ābo­lus pēc tam, kad no­bau­dī­ti trek­ni ēdie­ni, lai pa­lī­dzē­tu gre­mo­ša­nas sis­tē­mai tos la­bāk pār­strā­dāt.
• Ābo­li ir ba­gā­ti ar pek­tīn­vie­lām un balast­vie­lām, ku­ras uz­gla­bā­jot ne­zūd.
• Ābo­lus var gla­bāt vē­sā pa­gra­bā vai le­dus­skap­ja aug­ļu un dār­ze­ņu no­da­lī­ju­mā. Gla­bā­ja­mos ābo­lus ne­maz­gā, bet, ja ne­pie­cie­šams, tos var vieg­li no­slau­cīt lu­pa­ti­ņā vai pa­pī­ra sal­ve­tē.
• Ābo­lus le­dus­ska­pī var la­bi uz­gla­bāt plast­ma­sas mai­si­ņos ar cau­ru­mi­ņiem. Gla­bā­ša­nā no­lik­tie ābo­li lai­ku pa lai­kam jā­pār­ska­ta un jā­iz­met bo­jā­tie, jo tie vei­ci­na arī pā­rē­jo aug­ļu bo­jā­ša­nos.
• Skā­bie ābo­li, ter­mis­ki ap­strā­dā­jot, ātr­āk iz­šķīst, tā­pēc tie pie­mē­ro­ti bie­ze­ņa pa­ga­ta­vo­ša­nai, sam­bu­kam, suf­lē, de­bes­man­nai u. c. Sal­do šķir­ņu ābo­li la­bāk tu­ras ko­pā, tā­dēļ tos iz­vē­las ēdie­niem, kur ābo­liem jā­sag­la­bā­jas ve­se­liem (ka­ra­me­li­zē­tiem, pil­dī­tiem, cep­tiem ābo­liem u. c.).
• Ābo­li ir ie­cie­nī­ta pie­de­va rī­su, auzu pār­slu, man­nas un ci­tām put­rām. Ābo­lus sa­griež šķē­lī­tēs, ap­cep uz pan­nas ne­lie­lā svies­ta dau­dzu­mā, pēc ie­spē­jas ne­ļau­jot tiem iz­jukt. Pēc tam pie­vie­no cu­ku­ru un, lai­ku pa lai­kam ap­mai­sot, tur­pi­na cept, līdz cu­kurs sāk ka­ra­me­li­zē­ties. Pie­vie­no ne­daudz ūdens, uz­kai­sa mal­tu ka­nē­li, uz­kar­sē un pār­lej put­rai.
• Ābo­lu šķē­lī­tes, ser­des un mi­zi­ņas var sa­žā­vēt un iz­man­tot tē­jai.
• Ābo­li uz­la­bo da­žā­du sa­lā­tu garš­u, pa­da­ra tos su­lī­gā­kus. Ie­cie­nī­ti ir sa­lā­ti no ābo­liem, se­le­ri­jām un val­riek­stiem, tā­pat arī siļ­ķu sa­lā­ti ar ābo­liem un sī­po­liem. Uz sak­ņu rī­ves sa­rī­vē­ti ābo­li ie­de­ras da­žā­dos kār­tai­nos sa­lā­tos no dār­ze­ņiem, zi­vīm, put­nu ga­ļas, sie­ra u. c.
• Ābo­lu pie­de­va la­bi har­mo­nē ar ga­ļas ēdie­niem. Ve­se­lus vai sa­griez­tus aug­ļus pie­liek bla­kus ce­pe­tim, kas ce­pas pan­nā vai ce­pe­ša trau­kā. Ce­pe­ša šķid­ru­mā ābo­li iz­sau­tē­jas mīk­sti un aro­mā­tis­ki, pie­šķi­rot jaun­u garš­as ni­an­si arī ga­ļai. Ābo­lus bie­ži iz­man­to arī zoss ce­pe­ša pil­dī­ša­nai. Ar ābo­lu pie­de­vu var ga­ta­vot arī de­si­ņas: tās ap­cep uz pan­nas svies­tā, pie­vie­no sal­mi­ņos sa­griez­tus ābo­lus un cep, līdz de­si­ņas ga­ta­vas. Pa­sniedz ar kar­tu­pe­ļu bie­ze­ni vai ma­ka­ro­niem.
• Sa­lī­dzi­no­ši vieg­li pa­ga­ta­vo­ja­mi ir pil­dī­ti ābo­li. Glī­tus, vie­nā­dus ābo­lus iz­dobj vai sa­griež uz pus­ēm, vei­do­jot bļo­di­ņas, vi­di­ņā ie­liek ne­daudz svies­ta. Sal­dam pil­dī­ju­mam pie­mē­ro­ti žā­vē­ti aug­ļi, riek­sti, ie­vā­rī­jums, biez­piens ar cu­ku­ru un ka­nē­li, sal­da rī­su biez­put­ra u. c. Pi­kan­tam pil­dī­ju­mam no­der šķiņ­ķis, vis­tas vai tī­ta­ra fi­le­jas strē­me­lī­tes, se­le­ri­jas, pap­ri­ka, val­riek­sti, man­de­les, siers; šā­du ābo­lu var pa­sniegt ar skā­bu krē­ju­mu vai ma­jo­nē­zi. Pil­dī­tos ābo­lus cep ce­peš­krās­nī dzi­ļā veid­nē.

Re­cep­tes

• Ābo­lu de­bes­man­na. Sa­stāv­da­ļas. 500 g ābo­lu, viens litrs ūdens, 200 g cu­ku­ra, 150 g man­nas. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ābo­lus, kas ie­priekš no­mi­zo­ti un at­brī­vo­ti no ser­dēm, liek kat­lā ar ūde­ni un vā­ra, līdz tie iz­jūk. Pie­vie­no cu­ku­ru; ne­pār­trauk­ti mai­sot, pie­ber man­nu. Kad man­na uz­brie­du­si, pa­dze­sē un sa­pu­to ar mik­se­ri, līdz ēdiens ie­gūst vieg­lu, gai­sī­gu kon­sis­ten­ci. Pa­sniedz ar pie­nu (la­bi sa­pu­to­ta de­bes­man­na pie­nā peld pa virs­u).
• Ābo­lu čat­nijs. Sa­stāv­da­ļas. Viens ki­lo­grams ābo­lu, 150 g sī­po­lu, vie­na ne­lie­la in­gve­ra sak­nī­te, 150 g ro­zī­ņu bez sēk­li­ņām, vie­na ēdam­ka­ro­te si­nep­ju grau­di­ņu, 10 ēdam­ka­ro­tes 9% eti­ķa, 125 ml ūdens, 600 g brū­nā cu­ku­ra, vie­na tēj­ka­ro­te sāls, ne­daudz Ka­jen­nas pi­pa­ru. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ābo­lus at­brī­vo no ser­dēm, sa­griež plā­nās šķē­lī­tēs, no­tī­rī­tus sī­po­lus sa­griež ma­zos ku­bi­ņos, in­gve­ra sak­nī­ti sa­ka­pā. Vi­sas sa­stāv­da­ļas liek lie­lā kat­lā, mai­sot vā­ra 40-50 mi­nū­šu. Kad čat­nijs bie­zē, pil­da bur­ci­ņās un aiz­vā­ko. Pie­bil­de. Garš­vie­las čat­ni­jam var iz­vē­lē­ties pēc sa­vas gau­mes. Tas ēdams ot­rā die­nā pēc pa­ga­ta­vo­ša­nas. Čat­ni­ju pa­sniedz pie ga­ļas, ziv­ju un put­nu ga­ļas ēdie­niem, īpa­ši pie­mē­rots gri­lē­tiem pro­duk­tiem.
• Skā­bo ābo­lu sa­lā­ti. Sa­stāv­da­ļas. Di­vi lie­li skā­bi ābo­li, šķē­lī­te kā­ļa, 50 g maur­lo­ci­ņu, vie­na tēj­ka­ro­te dzēr­ve­ņu su­las, šķip­sni­ņa cu­ku­ra, ne­daudz ma­jo­nē­zes. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ābo­lus (ar mi­zu) un kā­li sa­rī­vē ar rup­ju rī­vi, lo­ci­ņus sī­ki sa­griež, pie­vie­no dzēr­ve­ņu su­lu un cu­ku­ru, sa­jauc, ļauj brī­ti­ņu no­stā­vē­ties, tad pie­vie­no ma­jo­nē­zi.
• Ābo­lu kū­ka. Sa­stāv­da­ļas. 250 g mar­ga­rī­na, četr­as olas, 200 g cu­ku­ra, 300 g mil­tu, ce­pa­mais pul­ve­ris, rī­vē­ta cit­ro­na mi­zi­ņa, vie­na tēj­ka­ro­te mal­ta ka­nē­ļa, ābo­li kū­kas virs­mas pār­lik­ša­nai, pū­der­cu­kurs. Pa­ga­ta­vo­ša­na. At­da­la olu dzel­te­nu­mus no bal­tu­miem. Mar­ga­rī­nam pie­liek cit­ro­na mi­zi­ņu, pu­to ar cu­ku­ru, pa vie­nam pie­vie­no­jot olu dzel­te­nu­mus. Pie­vie­no mil­tus, kas sa­jauk­ti ar ce­pa­mo pul­ve­ri, sa­mai­sa vien­da­bī­gu mīk­lu. Ie­ci­lā sa­pu­to­tus olu bal­tu­mus. Mīk­lu liek ar ce­pa­mo pa­pī­ru iz­klā­tā veid­nē, iz­lī­dzi­na, pār­liek ar ābo­lu šķē­lī­tēm, uz­kai­sa ka­nē­li. Liek ie­sil­dī­tā ce­peš­krās­nī un vi­dē­jā sil­tu­mā cep ga­ta­vu. At­dzi­su­šai kū­kai uz­kai­sa pū­der­cu­ku­ru.