2.lapa
Nezināšana neatbrīvo no saistībām
Mantojuma atklāšanās vienmēr tiek izsludināta publiski, un notāra noteiktajā termiņā uz mantojumu jāpiesakās visiem mantiniekiem, kreditoriem un citām personām, kurām ir tiesības uz konkrēto mantojumu. Mantojuma lieta var tikt uzsākta ne tikai pēc paša mantinieka gribas, bet arī pēc kreditora iesnieguma. Taču atkarībā no tā, kurš lūdzis izsludināšanu, sekas var būt pavisam dažādas.
Ja lieta uzsākta pēc mantinieka iesnieguma un noteiktā termiņa laikā mantinieki, t.sk. mantojuma lietu uzsākušais, savu gribu pieņemt mantojumu nepiesaka, viņu klusēšana tiek uzskatīta par mantojuma atraidījumu. “Klusējot mantojums tiek atraidīts. Tad manta nonāk valsts īpašumā, un kredīta piedziņu pret mantinieku vērst nav iespējams,” skaidro notāre, piebilstot, ka, ja ir vēlme mantojumu pieņemt, jāpiesakās arī tam mantiniekam, kurš lūdzis izsludināšanu.
Savukārt, uzsākot mantojuma lietu pēc kreditora iesnieguma, notiek pretējais - ja mantinieks nepiesakās, lai gan viņam ir nosūtīts uzaicinājums, klusēšana apliecina mantojuma pieņemšanu, un pret personu var tikt vērsta kredīta piedziņa. Fakts, ka nosūtītais uzaicinājums nav sasniedzis adresātu, neatbrīvo no mantojuma pieņemšanas un līdz ar to - pienākuma atbildēt par atstājēja parādiem.
“Teiciens par to, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības, šādos gadījumos patiešām ir vietā. Diemžēl notāru praksē ir nācies saskarties ar situācijām, kad, laikus rakstiski neatraidot mantojumu, atstātie parādi kļūst par mantinieka atbildību un, pašam nezinot, cilvēks ir “parakstījis” sev kredītsaistības varbūt pat visam mūžam. Tā var gadīties, piemēram, tad, ja deklarētā un faktiskā dzīvesvieta nav viena un tā pati - cilvēkam var nebūt ne jausmas, ka viņš ir kļuvis par mantinieku un arī par parādnieku. Līdz brīdim, kad tiek uzsākta parāda piedziņas procedūra,” stāsta S. Jakušenoka.