4.lapa
Svešinieks pie durvīm
Katram bērnībā ir stāstīts, ka nedrīkst sarunāties ar svešiniekiem uz ielas. Bet ko darīt reizēs, kad tāds zvana pie durvīm un neesat mājās kopā ar bērniem? Noteikti atgādināt, ka nedrīkst uzreiz vērt vaļā durvis un, lai paskatās „actiņā", kas atrodas otrpus durvīm. Iemāciet savām atvasēm, ka noteikti nedrīkst teikt, ka ir mājās bez pieaugušiem. Ja esat droši, ka nebūs tāds scenārijs, ka kāds no jūsu ģimenes loka var ierasties mājās, jūsu prombūtnē, tad sarunājiet ar bērniem, lai ignorē zvanu pie durvīm. Vai arī gadījumā, ja bērniem pašiem ir jāielaiž jūs dzīvoklī, tad vienojaties, ka piezvanīsiet uz telefonu, kad būsiet pie durvīm, lai bērni būtu patiesi droši par to, kas atrodas aiz tām. Noteikti paskaidrojiet, kāpēc bērniem tā jārīkojas un kādas var būt sekas.
"Pret nelaimēm pilnībā nodrošināties nevar, taču mēs vienmēr varam mēģināt parūpēties par to, lai apkārtne būtu pēc iespējas drošāka. Svarīgi ir runāt un paskaidrot, rādīt pozitīvus piemērus un skaidrot par to kā veidojas dažādi notikumi dzīvē. Vecākiem ir jāparūpējas, lai bērniem nebūtu pieejami dažādi bīstami priekšmeti, šķidrumi, jāiemāca bērniem kā pareizi rīkoties ar mājās esošajām elektroierīcēm un neļaut spēlēties ar uguni, pat, ja tā ir parasta svece. Ja ir iespēja, tad iesaistiet uzticamus kaimiņus, ar kuriem esat labās attiecībās, lai tie reizēs, kad dodaties prom gadījumā attālināti pieskata vai palīdz bērniem nepieciešamības gadījumā," skaidro Ināra Meija. Lai arī bērniem pasaules uztvere atšķiras no pieaugušo, tie pastāvīgi atrodas mācību un pasaules izziņas procesos, tāpēc parūpēsimies par to, lai bērni prastu rīkoties visdažādākajās situācijas un spētu mazināt nelaimes gadījumu riskus.