Rudens ir labs laiks pārgājieniem mežā: vairs nav pārāk karsti, bet nav arī tik auksti, lai piedzīvojums kļūtu nekomfortabls. Ceļošanas entuziasts Gļebs Gontars sniedz dažus ieteikumus piedzīvojumu meklētājiem, kuri šoruden gatavojas doties pārgājienos: «Pagājušajā nedēļā kopā ar Igaunijas un Latvijas ceļotājiem devāmies pārgājienā JW Keep Walking pa mežu Igaunijas pilsētas Pelvas apkaimē. Daudzi no viņiem nekad nebija devušies pārgājienos, bet ar prieku atsaucās iespējai izmēģināt kaut ko jaunu. Ļoti daudzus, kuri vēlas doties pārgājienos, attur bailes un neziņa par to, ko ņemt līdzi un kā izturēties nestandarta situācijās. Tāpēc viņi nolemj atlikt pārgājienus uz nenoteiktu laiku, citiem vārdiem sakot, uz visiem laikiem. Patiesībā jāzina tikai daži vienkārši noteikumi, lai droši baudītu neskarto dabu, ko piedāvā mūsu ziemeļvalstis.»
Kā ģērbties
Pirmkārt, jānoskatās laika prognoze dažādos resursos, lai izvēlētos piemērotu apģērbu. Nepieciešami izturīgi apavi, vēlams, jau ievalkāti, lai pārgājienā nenoberztu kājas, ūdens necaurlaidīga vējjaka un vaļīgas bikses. Ieteicams ņemt līdzi rezervei sausu zeķu pāri un papildu jaku arī gadījumos, ja nav plānots mežā pārnakšņot. Nav ieteicams vilkt vilnas apģērbu: vilna piesūcas ar mitrumu un ātri kļūst slapja, smaga, tāpēc labāk izvēlēties flīsa apģērbus.
Ko ņemt līdzi
Pārgājiena aptieciņā ceļotājs iesaka iekļaut pārsējus, antiseptiskos līdzekļus, vates kociņus, zobu diegu, pinceti, pretsāpju līdzekļus un aktivēto ogli. Ja cilvēkam ir alerģija vai pastāvīgi jālieto kādi medikamenti - jānodrošinās ar vajadzīgajiem preparātiem. Tāpat jāņem līdzi arī daudzfunkcionāls instruments, vieglu, uz uguns sildāmu trauku komplekts, piemēram, no alumīnija, divi naži, stingru virvju komplekts, lai varētu nostiprināt telti, pakarināt aprīkojumu un citus priekšmetus. «Kopumā - jo instruments vienkāršāks, jo uzticamāks,» skaidro Gļebs, kurš regulāri dodas pārgājienos pa Igaunijas mežiem, pavadot tur vairākas dienas, piemēram, viens no pēdējiem pārgājieniem ilga piecas dienas pilnīgā izolācijā Aegna salā, bet 2014. gadā Gļebs mēnesi apceļoja Krievijas mežus un ciematus.
Kādu pārtiku izvēlēties
Dienai bez nakšņošanas pilnīgi pietiks ar cepumu paciņām, tēju un šokolādi, jo iet ar pilnu vēderu ir grūti, labāk būt nedaudz izsalkušam. Sezonas laikā var ēst meža ogas. «Bet tikai tajos gadījumos, kad esat absolūti pārliecināti par tām,» piebilst ceļotājs. «Nekādā gadījumā nedrīkst ēst nepazīstamas ogas vai tādas, par kurām neesat droši. Jāizsargājas arī no saindēšanās ar sēnēm vai nekvalitatīvu ūdeni. Ja plānots pārgājiens uz vairākām dienām - iesaku aprēķināt 2500-3000 kcal dienā uz cilvēku. Ir gatavie komplekti, piemēram, dažādu valstu armijas sausā pārtika vai arī komplekti tūristiem - vieglas, ātri pagatavojamas maltītes, kuras var iegādāties gandrīz jebkurā tūrisma preču veikalā. Gatavojot pārtikas krājumus, jāņem vērā, ka pēc pieciem septiņiem kilometriem katrs kilograms mugursomā šķitīs trīs reizes smagāks, tāpēc nav ieteicams ņemt līdzi liekas mantas.»
Maršruta izvēle
Rūpīgi sastādiet maršrutu un brīdiniet, kur un cikos būsiet. Maršruts jāaprēķina atbilstoši saviem spēkiem, turklāt jāņem vērā, ka pārvietošanās ātrums pa mežu - nav ierastie četri, bet tikai divi kilometri stundā. Tematiskajās grupās un vietnēs iesaku palasīt, ko raksta par vietu, kur plānojat doties, noskaidrot dažādas detaļas: vai ir pieejami tīra ūdens avoti, ko ieteicams ņemt līdzi, vai šī apkārtne var applūst lietus laikā, vai ir bīstamas vietas vai agresīvi savvaļas dzīvnieki. Iespējams arī iekrist bedrēs vai alās, ko šobrīd nosedz lapas, un kaut ko salauzt, tāpēc rūpīgi jāskatās zem kājām. «Nepieciešams, lai kāds pietiekami precīzi zinātu, kur un cikos jūs gaidīt. Ja norādītajā laikā neesat ieradušies un ar jums nevar sazināties, šis cilvēks ceļ trauksmi un sāk jūs meklēt,» norāda ceļotājs, piebilstot, ka tam, kurš apmaldījies, ieteicams sēdēt uz vietas un kurināt ugunskuru: tā var sasildīties, turklāt cilvēku pie ugunskura ir vieglāk atrast. Ja nākas pavadīt nakti mežā, tad, pirmkārt, jāatrisina siltas un sausas pajumtes jautājums, jo organisma vispārēja atdzišana nogalina daudz ātrāk nekā slāpes un bads. Ieteicams ņemt līdzi spilgtu apmetni vai auduma gabalu (oranžu, dzeltenzaļu, spilgti sarkanu), jo kontrastējošas krāsas ir labāk redzamas, meklējot uz zemes un no gaisa.»
Sastopot dzīvniekus
«Parasti savvaļas dzīvnieks pats aizbēg no cilvēka, bet pārošanās periodā vai aizstāvot mazuli tas uzbruks nedomājot,» atzīst G. Gontars. «Tāpēc, sastopoties ar dzīvnieku, saprātīgākais būtu mierīgi kāpties atpakaļ, paturot dzīvnieku savā redzeslokā un negriežoties pret to ar muguru. Parasti dzīvnieki atkāpjas pirmie, viņiem ir daudz asāka dzirde nekā mums. Ja sastapšanās tomēr notikusi - nevajag censties dzīvnieku nobiedēt vai pat uzbrukt, jādod tam iespēja atkāpties pašam. Ja parādīsiet, ka esat bīstams, tas uzbruks pašaizsardzības nolūkos.»