IZLASI! Mūsu ikdienas pāridarījumi mugurai
Muguras sāpes bieži tiek uzskatītas par neatņemamu mūsu laikmeta problēmu. Statistika liecina, ka 70–90% cilvēku mūža laikā kaut reizi ir iesāpējusies mugura, 20–30% gadījumu muguras sāpes kļūt hroniskas, no tiem 5–10% iestājas ilgstoša invaliditāte. Galvenās riska grupas, kam var būt muguras problēmas, ir sievietes, gara auguma cilvēki un tie, kuriem liels liekais svars. Muguras sāpēm ir ļoti daudzveidīgi cēloņi, un to precīza noskaidrošana prasa ārsta palīdzību.
Nereti cilvēkam ir dažādas izcelsmes sāpju komplekss, kas var skart gan mugurkaula starpskriemeļu diskus, gan pašus skriemeļus, gan starpskriemeļu locītavas, gan locītavu starp krusta kaulu un bļodas kaulu; sāpēt var arī muskuļi, cīpslas utt. Mugurkaulā turklāt ir asinsvadi un nervi, kas arī paši par sevi var radīt sāpes, piemēram, ja ir ateroskleroze. Muguras veselību ietekmē arī dzīvesveida faktori, kurus cilvēki, iespējams, neuztver nopietni.
Smēķēšana. Risks iedzīvoties muguras sāpēs smēķētājiem ir trīsreiz lielāks nekā nesmēķētājiem - šādi dati iegūti Ziemeļrietumu universitātes (ASV) pētījumā pirms trim gadiem. Smēķēšana nevis tieši ietekmē muguru, bet smadzeņu atbildes reakciju uz muguras sāpēm. Atmetot smēķēšanu, ir izredzes, ka muguras sāpes nekļūs hroniskas.
Sēdošs dzīvesveids. Tas vainojams daudzās veselības problēmās, un muguras sāpes nav izņēmums. Veselības aprūpes profesionāļi sēdēšanu sauc par «jauno smēķēšanu», pielīdzinot abu šo faktoru nodarīto kaitējumu vienu otram. Strādājot sēdošu darbu, regulāri jāpieceļas, jāpastaigā un jāizstaipās. Ļoti ieteicama ir vingrošana, kam nav obligāti jābūt intensīvai.
Nepareiza spilvena izvēle. Spilvenam ir pareizi jāaizpilda tukšā vieta, kas guļot paliek starp kakla daļu un plecu daļu, lai atbalsts būtu pilnīgs. Ja pagalvis ir pārāk augsts, pieaug spiediens galvai un kakla daļai. Pēdējā laikā dzirdami ieteikumi likt spilvenu nevis zem galvas, bet zem ceļiem, lai miegā saglabātos pareizi mugurkaula izliekumi, bet, guļot uz sāniem, spilvenu iespiest starp ceļiem.
Gremošanas problēmas. Uzpūties vēders, aizcietējumi, caureja un tamlīdzīgas problēmas, kas rada diskomfortu vēderā, veicina arī muguras sāpes. Vēdera dobumā sakrājušās gāzes var radīt diezgan lielu spiedienu muguras lejasdaļas muskulatūrai - gandrīz kilogramu uz kvadrātcentimetru. Gremošanas problēmām var būt nopietni medicīniski cēloņi, kas jārisina sadarbībā ar ārstu, bet bieži vien vainīgas uztura nepareizības - ātrās uzkodas, saldumi, gāzēti dzērieni vai vienkārši pārēšanās.
Stress. Pārmērīgs stress spēj saasināt daudzas veselības problēmas, tostarp arī muguras sāpes. Vairākos pētījumos noskaidrots, ka, mērķtiecīgi samazinot stresa līmeni, iespējams mazināt arī muguras sāpes. Pastāv dažādas stresa mazināšanās tehnikas, ieskaitot elpošanas vingrinājumus un jogu.
Pārāk smagas somas nēsāšana ikdienā. Manuālās medicīnas speciālisti iesaka nestaipīt līdzi liekus smagumus, regulāri pārlūkot somas saturu un atbrīvoties no lietām, kas todien nav vajadzīgas. Staigājot laiku pa laikam jāpārliek soma no vienas rokas otrā, bet, ja diendienā jānēsā daudz mantu, labāk izmantot mugursomu. Nešļavas svaram nevajadzētu pārsniegt desmito daļu no nesēja ķermeņa masas.
Darbs no mājām. Šādam darba veidam ir savas priekšrocības, jo nav jātērē laiks ceļam, var ievērot nepieciešamos pārtraukumus, pavingrot, sarūpēt sev veselības uzkodas. Diemžēl darbs no mājām bieži izpaužas kā darbs no dīvāna vai pat no gultas, pozā, kura nenodrošina mugurai un kaklam pietiekamu atbalstu, tāpēc rezultāts ir muguras sāpes. Lai tā nenotiktu, jāierīko ērta darba vieta ar piemērotu galdu un krēslu.
(Avots: Prevention)
***
Kad jāmeklē ārsts
Ja sāpes mugurā - nav svarīgi - jostas, krūšu vai kakla daļā - ir ilgākas par divām nedēļām, tad noteikti jāaiziet vismaz pie ģimenes ārsta. Ja sāpes jūtamas pat naktīs, tad acīmredzot vajadzīga speciālista konsultācija un izmeklējumi, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas izraisa sāpes. Pie ārsta noteikti jādodas arī tad, ja sāpes ir ļoti stipras vai tā ir jau atkārtota sāpju epizode. Muguras sāpju cēloņi ir dažādi: mugurkaula skriemeļu un starpskriemeļu disku patoloģijas, disku nobīdes, iekaisuma procesi, bet var gadīties arī ļaundabīgi audzēji. Bez attiecīgas diagnostikas nedrīkst veikt ne blokādi, ne masāžu, ne manuālo terapiju. Obligāti jāiet pie ārsta, ja sāpes no muguras sāk izstarot uz roku vai kāju, ja roka vai kāja tirpst, kļūst nespēcīga, parādās arī urinācijas traucējumi. Tas nozīmē, kā muguras problēma jau ir ietekmējusi nervu sistēmu, visbiežāk - nervu saknītes, nervs ir nospiests un, ja netiek sniegta palīdzība, paralīze kājā var palikt uz visu mūžu. Ārstēšana jāsāk nekavējoties. Arī tad, ja sāpju nav, bet cilvēks vairs nevar brīvi pagriezties, pacelt roku vai kāju, ir jāiet pie ārsta un jāmeklē palīdzība.