Krust­nag­li­ņas, kanēlis, mus­kat­rieksts - kā tie palīdz uzburt Zie­mas­svēt­ku gaisotni?

Zie­mas­svēt­ku gai­dī­ša­nas lai­kā pa­sau­le to­mēr kļūst īpa­ša – la­bā­ka, gai­šā­ka, at­vēr­tā­ka. Šo gai­du, ce­rī­bu, pie­do­ša­nas un mī­les­tī­bas lai­ku, kad kat­rā māj­vie­tā rod la­bes­tī­bu, pa­stip­ri­nā­ti tve­ram ar vi­sām ie­spē­ja­mām sa­jū­tām un ma­ņām, jo īpa­ši – ar ožu. Zie­mas­svēt­kiem glu­ži kā la­bam vī­nam ir sa­va, īpa­ša, smar­žu bu­ķe­te – mums kat­ram ci­tā­dāk sa­jū­ta­ma un tve­ra­ma, to­mēr kaut kā­dās lī­dzī­bās vie­no­jo­ša gan.

Var jau jau­tāt: kad tad īs­ti sā­kas Zie­mas­svēt­ku gai­dī­ša­nas laiks - rei­zē ar de­cem­bri, ar pir­mo aiz­deg­to sve­ci Ad­ven­tes vai­na­gā, ar pir­mo žil­bi­no­ši bal­to snieg­pār­sli­ņu? Var­būt Zie­mas­svēt­ku vēst­ne­sis vēl la­bu brī­di pirms pa­šu svēt­ku at­nāk­ša­nas ir mū­zi­ka, kas ve­di­nāt ve­di­na uz ap­ce­ri, li­ris­mu un zi­nā­mu sen­ti­men­tu? Bet var­būt tās ir smar­žas, kas ne­tve­ra­mas vir­mo gai­sā un vēs­ta par to brī­nu­mu, kas mūs vi­sus tū­līt, tū­līt ap­cie­mos, ja vien pa­ši šim brī­nu­mam ti­cē­sim un ļau­si­mies? Smar­žas, jā, smar­žas!

Vie­niem Zie­mas­svēt­ki no­teik­ti aso­ci­ējas ar dā­va­nām un Zie­mas­svēt­ku ve­cī­ti, kas šīs dā­va­nas nes, ar sve­ču lies­mi­ņām eg­les za­ros, ci­tiem - ar kū­po­šu un vieg­li ap­rei­bi­no­šu karst­vī­na mal­ku, ar pī­rā­gu, sau­tē­tu kā­pos­tu un ce­pe­šu kār­di­no­šo aro­mā­tu svēt­ku gal­dā. Vēl ci­tiem at­mi­ņa tū­līt res­tau­rē to īpa­šo smar­žu, kas nāk no pi­par­kū­ku, ābo­lu, man­da­rī­nu, ka­nē­ļa, krust­nag­li­ņu, eg­ļu sku­ju, kņu­di­no­šo sirds trī­su un ne­iz­skaid­ro­ja­mā gai­du sa­jau­ku­ma. Tā, šķiet, pēk­šņi pie­pil­da vi­su mā­ju un uz­bur to vien­rei­zē­jo, brī­niš­ķī­go mā­jī­gu­ma un vār­dos ne­pa­sa­kā­mās bur­vī­bas sa­jū­tu, kas rei­zē ar mī­ļu­mu, la­bes­tī­bu un pār­pa­sau­lī­gu prie­ku pēk­šņi ie­mā­jo mū­sos.

Īs­tās Zie­mas­svēt­ku smar­žas mīt vir­tu­vē. Pi­par­kū­ku smar­žā, šķiet, ir sa­kon­cen­trē­ta vis­a Zie­mas­svēt­ku smar­žu bu­ķe­te - kar­da­mons, ka­nē­lis, krust­nag­li­ņas, in­gvers, un kur tad vēl zvaig­žņu anīss un mus­kat­rieksts.

Ka­nē­lis

• Ku­li­nā­ri­jā ka­nē­li iz­man­to da­žā­du sal­do ēdie­nu pa­ga­ta­vo­ša­nai, tas pie­šķir pa­tī­ka­mu gar­šu sal­dē­ju­mam, put­rām, mīk­las iz­strā­dā­ju­miem.
• Kā pie­de­va la­bi no­der ga­ļas, ziv­ju, me­dī­ju­mu ēdie­nu gar­šas pil­nī­go­ša­nai un ma­ri­nā­dēm. In­te­re­san­tas gar­šas ni­an­ses ie­gūst, ja ka­nē­li iz­man­to mal­tas ga­ļas ēdie­nu pa­ga­ta­vo­ša­nai.
• Lie­lis­ki aro­ma­ti­zē ka­fi­ju, ne­aiz­stā­ja­ma pie­de­va karst­vī­na un pun­ša ga­ta­vo­ša­nā.
• Pie­stāv ābo­liem, ābol­kū­kām, pie­na rī­su zu­pai - pirms vi­ru­ma ie­lie­ša­nas, sa­sil­da šķī­vi, ie­ber ta­jā nie­cī­gu šķip­sni­ņu ka­nē­ļa, un sal­di pa­tī­ka­ma smar­ža pie­pil­da vi­su mā­ju!
• Tau­tas me­di­cī­nā lie­to ēst­gri­bas sti­mu­lē­ša­nai, jo ka­nē­lis vei­ci­na gre­mo­ša­nu, pēc sā­tī­gas mal­tī­tes pa­līdz tikt ga­lā ar sma­gu­ma sa­jū­tu, pa­ze­mi­na pā­rāk augs­tu asins­spie­die­nu un no­mie­ri­na. Sa­auk­stē­ša­nās ga­dī­ju­mos ie­dar­bo­jas kā pret­sāp­ju lī­dzek­lis. Ja ārst­nie­cis­kiem no­lū­kiem ar ka­nē­ļa dau­dzu­mu, kas pie­vie­nots ēdie­nam, par maz, ņem tī­ru garš­vie­lu - pa­koš­ļā ka­nē­ļa mi­zi­ņu!

Kar­da­mons

• Īpa­ši ie­cie­nī­ta garš­vie­la in­die­šu un skan­di­nā­vu tau­tu vir­tu­vēs.
• Pie­šķir ēdie­nam kū­pi­nā­ju­ma aro­mā­tu un sil­tu, pi­kan­ti de­dzi­no­šu, ne­daudz cit­ro­nu at­gā­di­no­šu gar­šu.
• Iz­man­to zu­pām, mēr­cēm, ma­ri­nā­dēm, cep­tu dār­ze­ņu, pākš­au­gu ēdie­nu ga­ta­vo­ša­nā, kā arī vis­tas, pī­les, me­dī­ju­ma ga­ļas pa­ga­ta­vo­ša­nā. La­bi sa­der ar ķir­bi.
• Ne­lie­lā dau­dzu­mā pie­vie­no pī­rā­giem, smalk­mai­zī­tēm, aug­ļu sa­lā­tiem, ka­fi­jai un tē­jai.
• Lai pa­stip­ri­nā­tu aro­mā­tu, garš­vie­las ve­se­lās sēk­las vai mal­tu kar­da­mo­nu pirms lie­to­ša­nas ne­daudz ap­grauz­dē.
• Ja ga­dās pār­ēs­ties vai ne­pie­cie­šams at­brī­vo­ties no ķip­lo­ku vai al­ko­ho­la dva­kas el­pā, ie­tei­cams pa­koš­ļāt kar­da­mo­na sēk­lu. Ie­dar­bīgs lī­dzek­lis pret kuņ­ģa kai­tēm un gre­mo­ša­nas trau­cē­ju­miem.

Mus­kat­rieksts

• Lai sa­gla­bā­tu mus­kat­riek­sta ne­at­kār­to­ja­mo sal­di aro­mā­tis­ko un mai­go gar­šas bu­ķe­ti, to pie­vie­no ne­lie­lās de­vās un pa­šās ēdie­na ga­ta­vo­ša­nas bei­gās.
• Lie­to ga­ļas, ziv­ju, plo­va, mēr­ču, pas­tē­šu pa­ga­ta­vo­ša­nai.
• Mus­kat­rieksts la­bi sa­der ko­pā ar ma­ka­ro­nu, sie­ra un pie­na ēdie­niem, ar to­mā­tiem, rož­kā­pos­tiem, zied­kā­pos­tiem, spi­nā­tiem.
• Kā gar­šas pie­de­vu iz­man­to, ga­ta­vo­jot gan sal­dus, gan asus ēdie­nus. Pie­vie­no pu­di­ņiem, olu kul­te­ņiem, kon­ser­viem, dzē­rie­niem, kon­di­to­re­jas iz­strā­dā­ju­miem.
• Liek klāt rau­ga mīk­lai, ce­pu­miem, pi­par­kū­kām, biez­pie­na pie­de­vām.
• Ar garš­vie­lu aro­ma­ti­zē to­mā­tu su­lu, kok­tei­ļus, ka­ka­o, li­mo­nā­di, karst­vī­nu, pun­šu.
• Mus­kat­riek­sta ēte­ris­kā eļ­ļa uz­la­bo ēst­gri­bu un gre­mo­ša­nu, ie­dar­bo­jas no­mie­ri­no­ši, no­vērš me­te­oris­mu, ār­stē bron­hī­tu. Pār­do­zē­jot ie­stā­jas eifo­ri­jas sa­jū­ta.

In­gvers

• Ne­aiz­stā­ja­ma garš­vie­la ķī­nie­šu, tai­ze­mie­šu un in­die­šu ēdie­nu ga­ta­vo­ša­nā.
• Pie­šķir lie­lis­ku gar­šu un iz­smal­ci­nā­tu aro­mā­tu zu­pām, mēr­cēm, sie­riem, rī­su ga­ļas un dār­ze­ņu ēdie­niem.
• Pie­vie­no mai­zes iz­strā­dā­ju­miem, sau­tē­ju­miem, sa­ce­pu­miem, pu­di­ņiem, sa­lā­tiem.
• Iz­man­to sil­do­šu tē­ju, sī­ru­pu pa­ga­ta­vo­ša­nai, su­lu, pun­šu un li­ķie­ru aro­ma­ti­zē­ša­nai.
• Kū­kām, pi­par­kū­kām un ci­tiem ce­pu­miem iz­man­to in­gve­ra pul­ve­ri.
• Iz­man­to ka­ri­ja pas­tas pa­ga­ta­vo­ša­nā, bet ma­ri­nēts in­gvers ir lie­lis­ka pie­de­va su­ši un ci­tu ēdie­nu bau­dī­ša­nai.
• Pa­līdz gan­drīz vi­sām kai­tēm: sa­kār­to gre­mo­ša­nas sis­tē­mu, pa­līdz, ja ir sa­auk­stē­ša­nās, rei­bo­ņi, dru­dzis, kle­pus, de­pre­si­ja, no­vērš ne­la­bu­mu un kau­lu sā­pes. Lie­lisks lī­dzek­lis or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nai un aiz­sarg­spē­ju vai­ro­ša­nai, il­ga mū­ža no­dro­ši­nā­tājs. Ne­lie­to pirms gu­lēt­ie­ša­nas - in­gvers vai­ro ener­ģi­ju un mo­žu­mu.

Zvaig­žņu anīss

• Vie­na no vis­bie­žāk iz­man­to­ta­jām garš­vie­lām ķī­nie­šu un tai­ze­mie­šu vir­tu­vē. Zvaig­žņu anī­sam, kas at­gā­di­na as­toņ­sta­ru zvaig­zni, pie­mīt spe­ci­fis­ki sal­de­na gar­ša un mai­ga smar­ža.
• Vis­bie­žāk iz­man­to, ga­ta­vo­jot pī­les, vis­tas, cū­kas vai jaun­lo­pa ga­ļas un so­jas ēdie­nus.
• Ar anī­su ba­gā­ti­na gan sald­skā­bus, gan rūg­te­nus, gan de­ser­ta ēdie­nus.
• Anī­su pie­vie­no aug­ļu kom­po­tiem, su­lām, li­ķie­riem un ie­vā­rī­ju­miem.
• Pie­vie­no ce­pu­miem, pī­rā­giem, kēk­siem, pi­par­kū­kām, tor­tēm, krē­miem, pie­na un aug­ļu zu­pām, biez­put­rām.
• Anīss sav­da­bī­gu gar­šu pie­šķir bie­tēm, sar­ka­na­jiem kā­pos­tiem, gur­ķiem, bur­kā­niem, ābo­lu, bum­bie­ru un plūm­ju kom­po­tiem.
• Vēr­tīgs ārst­nie­cis­kais lī­dzek­lis - pa­līdz pret kuņ­ģa un zar­nu trak­ta spaz­mām, vē­de­ra uz­pū­ša­nos un ža­go­ša­nos, kas ro­das, ja ga­dās pār­ēs­ties. Sti­mu­lē pie­na sek­rē­ci­ju, uz­la­bo ci­tu pār­ti­kas pro­duk­tu gar­šu un smar­žu.

Krust­nag­li­ņas

• Ne­at­ņe­ma­ma Zie­mas­svēt­ku ce­pu­mu un karst­vī­na sa­stāv­da­ļa.
• La­bi ie­de­ras pie cūk­ga­ļas ce­pe­ša, zivs, dār­ze­ņu ēdie­nos, sa­lā­tos, mēr­cēs un da­žā­dos sal­da­jos.
• Se­viš­ķi la­bi pa­pil­di­na ķir­bju, ābo­lu ēdie­nus, ie­de­rī­ga garš­vie­la ma­ri­nā­dēm.
• Pā­rāk il­gi at­ro­do­ties kar­stā ūde­nī, pa­tī­ka­mais aro­māts iz­ga­ro un šķid­rums ie­gūst rūg­tu pēc­gar­šu, tā­pēc krust­nag­li­ņas vis­la­bāk pie­vie­not pē­dē­jā brī­dī.
• Aro­māts, kas ro­das no man­da­rī­nos, apel­sī­nos vai cit­ro­nos sa­dur­tām krust­nag­li­ņām, tel­pās ne­pār­pro­ta­mi vēs­ta par svēt­ku no­ska­ņu.
• Pa­līdz pret ne­la­bu dū­šu, zo­bu un ci­tam sā­pēm. No krust­nag­li­ņām ga­ta­vo­ta tē­ja uz­la­bo gre­mo­ša­nu, ār­stē mie­ža grau­du un pa­līdz ātr­ās caur­ejas rei­zēs. Sa­smal­ci­nā­tu garš­vie­lu kom­pre­si iz­man­to ādas in­fek­ci­ju ār­stē­ša­nai.