Kāpēc tiem cilvēkiem, kuri ziedo grūtdieņiem, ir labāka veselība?

Ziemassvētkus gaidot, ik uz soļa skan aicinājumi ziedot, lai palīdzētu tiem, kuriem klājas grūti. Šis ir īpašs laiks, kas rosina vairāk pievērsties līdzcilvēkiem arī tos, kuri ikdienā par viņiem pat neiedomājas, paši ar savām problēmām cīkstēdamies, un varbūt uzskata, ka darīt citiem labu var vienīgi, ziedojot naudu vai darbojoties labdarības organizācijās. Bet sava veida ziedojums ir arī laipna, izpalīdzīga attieksme pret citiem, sarunai veltīts laiks, labs padoms īstajā reizē, tase tējas, uzmundrinājums, smaids.

Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka tāda izturēšanās pret citiem nāk par labu arī pašam, ļaujot labāk justies gan emocionāli, gan tīri fiziski, jo mazina stresu, palīdz atbrīvoties no negatīvām emocijām, uzlabo garastāvokli un ceļ pašvērtējumu, liek justies laimīgākam, līdz ar to mazinās nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu un aptaukošanos, labāk darbojas imūnsistēma. Piemēram, lūgti izvērtēt savu veselību piecu ballu skalā, 4,9% no tiem respondentiem, kuri nenodarbojas ar labdarību, atzina savu veselību par sliktu, bet 20,5% - par ļoti labu. Savukārt no tiem, kuri ar labdarību nodarbojas, veselību par sliktu atzina tikai 0,8%, bet par ļoti labu - 36,6%. Pētījumos par senioriem nereti secināts, ka cienījamu vecumu biežāk sasniedz tie, kuri savā dzīvē dāsni rūpējušies par citiem. Cits pētījums atklāj, ka nesavtīga palīdzēšana līdzcilvēkiem samazina priekšlaicīgas mirstības risku, jo pazemina stresa līmeni.

Devīgajam mazāka spriedze

Kādā zinātniskā eksperimentā dalībniekiem tika mērīts stresa hormona kortizola līmenis brīžos, kad viņiem bija jāizlemj, cik naudas atdot citiem un cik paturēt sev. Atklājās interesanta likumsakarība: jo vairāk naudas viņi nolēma paturēt sev, jo lielāku kaunu par to izjuta, un jo lielāks bija stress. Ja stress ir regulārs un ilgstošs, tas saasina gandrīz visas veselības problēmas.

Pensilvānijas universitātes pētnieki, iesaistot lielu cilvēku skaitu stratēģiskā spēlē, secināja, ka savstarpējs dāsnums un nesavtīga sadarbība, kad visi dalās cits ar citu, ļauj sasniegt labākus darba rezultātus. Savukārt situācijā, kur viens cilvēks dominēja pār citiem un maksāja viņiem maz, darbs nebija tik efektīvs.

Mazā ikdienas labdarība

Pagātnes domātāju atziņās labdarība bieži traktēta kā upurēšanās, palīdzot cilvēkiem, kuri patiešām ir grūtdieņi, kas nonākuši badā un postā. Mūsdienās, kad nelaimes joprojām notiek, taču vairs nav tik masveidīgas un ar palīdzības sniegšanu, piemēram, bēgļiem, nodarbojas valsts un nevalstiskās organizācijas, līdzcilvēkiem ikdienā nereti vairāk par naudas vai mantas ziedojumiem ir vajadzīgas citas labdarības formas, nereti - elementāras laipnības izpausmes. Piezvanīt vecākiem, apciemot vecvecākus, palīdzēt viņiem nomazgāt logus, sagādāt kādu mazu jauku dāvaniņu noskumušam draugam, palīdzēt kaimiņienei uznest pa trepēm pirkumus, pieskatīt māsas bērnus, lai viņa var aiziet uz kino, izvest pastaigā saslimušā drauga suni. Darbā pagatavot kolēģiem kafiju, palīdzēt jaunam darbabiedram orientēties situācijā, uzklausīt to, kuram bijusi grūta diena, uzslavēt kolēģu veikumu. Sabiedriskās vietās - būt izpalīdzīgam pret veciem ļaudīm, invalīdiem, māmiņām ar bērnu ratiem, izskaidrot ceļu tūristam; vadot mašīnu, palaist sev priekšā citu auto, kas jau ilgi gaida, lai varētu izdarīt pagriezienu, pacelt kādu nomestu atkritumu un iesviest to atkritumu tvertnē u.c.

Aptaujas rāda, ka arī laulības dzīvē laimīgāki jūtas tie, kuri pastāvīgi rūpējas viens par otru, piemēram, palutina ar kaut ko garšīgu, pasniedz ziedus, atvieglo mājas soli, vakarā pamasē saspringto muguru un, protams, sirsnīgi uzklausa.

Ja vēlēšanās iesaistīties labdarībā ir nopietna un tam iespējams atvēlēt vairāk laika, var iesaistīties dažādās labdarības organizācijās vai, piemēram, nodibināt vietējo domubiedru grupu, lai kopā veiktu kādu noderīgu darbu - uzkoptu apkārtni, sarīkotu kādu pasākumu vecu ļaužu namā, uzraudzītu sabiedrisko kārtību, palīdzētu ugunsgrēkā vai plūdos cietušajiem u.c. Apkopojot 40 pētījumu, kas veltīti brīvprātīgā labdarības darba ietekmei uz tā veicēju vispārējo veselību un apmierinātību ar dzīvi, tika konstatēts, ka palīdzēšana citiem veido stiprākas sociālās saites, ļauj cilvēkam justies vajadzīgam un laimīgam, pat liek atkāpties depresijai.

Attieksme ir lipīga

Laipna izturēšanās pret ģimeni, draugiem, kolēģiem un svešiem cilvēkiem sekmē emocionālo labklājību. Nelieli darbiņi citu labā vairo pārliecību par sevi, attīsta pašdisciplīnu, veicina optimismu, galu galā liek justies laimīgākam, un tas ir labas garīgās veselības priekšnoteikums. Iesaistīšanās jēgpilnās aktivitātēs, lai palīdzētu citiem, stiprina piederības izjūtu, mazina vientulību. Ne vienam vien cilvēkam tas palīdzējis arī veidot reālistiskāku skatījumu pašam uz sevi un savām iespējām, novērtēt to, kas viņam dots, un beigt raizēties par to, kas nav dots. Jo biežāk cilvēks izturas pret citiem laipni un izpalīdzīgi, jo biežāk tādu pašu attieksmi saņem pretī. Viskonsinas - Medisonas universitātes pētījumos secināts, ka izpalīdzīgums starp kolēģiem ļauj cilvēkiem justies laimīgākiem savā darbavietā, viņi strādā ar lielāku atdevi un retāk domā par darbavietas maiņu, jo jūt veselīgu psiholoģisku gandarījumu par savu darbu. Izrādās, ka labdarības tieksme pielīp arī pašam no sevis - atceroties brīžus, kad izdevās palīdzēt citiem, gribas palīdzēt vēl vairāk.

Ekrānšāviņš no avīzes