Kā iemācīt bērniem nemelot?

Veiciniet patiesības teikšanu

Paslavējiet savu bērnu gadījumos, kad viņš būtu varējis taisnību noklusēt: “Paldies, ka atklāti pateici, ka esi sasitis telefonam ekrānu. Man ir ļoti svarīgi, lai tu runātu patiesību un man uzticētos. Arī tad, ja tu apzinies, ka tev draud nepatikšanas. Malacis!” Stāstiet bērniem, cik jums pašiem reizēm ir bijis grūti teikt patiesību. Lielākos bērnos var veidot apziņu, ka no kļūdām mācās, tāpēc par tām ir jārunā un no tām nav jābaidās. Ja bērns melo par sīkumiem, piemēram, ar ievārījumu nosmērētu galdu, vecākiem nekādas pārrunas rīkot nevajadzētu. Derēs draudzīgi pateikt: “Labi. Šajā reizē nav būtiski, kas tieši notika, bet galdam jābūt tīram. Noslauki to, lūdzu!” Ja bērns nodarītajā vaino kādu citu, tad pieaugušais var teikt, ka saprot, kādēļ atvase vēlas, lai to būtu izdarījis kāds cits, jo nav patīkami, ka tā ir noticis. Vairieties bērnu saukt par meli, nevajadzētu viņu ierindot tādā vai citādā negatīvā kategorijā. Arī izteicieni: “Tu melo tāpat kā tavs tēvs” vai “Visas sievietes jūsu dzimtā ir meles” neļauj bērnu uztvert kā personību, bet kā cita cilvēka kopiju. Tajā pašā laikā pieaugušajiem vajadzētu paskaidrot, ko nozīmē jēdziens “baltie meli”. Gados vecāki bērni saprot, ka reizēm tie vajadzīgi, lai saudzētu citu cilvēku jūtas. Visbeidzot, ja paši būsiet godīgi pret bērniem, arī viņi, visticamāk, tādi būs pret jums, saviem vecākiem!