Aforismi
Lieldienās nav runa par nemirstību, bet augšāmcelšanos. Augšāmcelšanos no nāves.
(Dītrihs Bonhefers)
Lieldienas rītā agri saule danco un visa zeme trīc.
(Latviešu tautas ticējums)
Lieldienas rītā ikkatram jāapvelk jauns krekls, jo Kristus uzcēlies Lieldienas rītā ar jaunām miesām.
(Latviešu tautas ticējums)
Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
(Latviešu tautas ticējums)
Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērvenes (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki).
(Latviešu tautas ticējums)
Lieldienās nav runa par gaismas un tumsas cīņu, bet par vainīgās cilvēces cīņu pret dievišķo mīlestību. Cīņu, kurā Dievs šķiet sakauts Lielajā piektdienā, un tāpēc, tieši tāpēc, ka ir sakauts, Viņš uzvar Lieldienās. Nevis no «mākas mirt», bet no augšāmcelšanās šodienas pasaulē var iepūst jauns, šķīstījošs vējš.
(Dītrihs Bonhefers)
Tātad, nevis noteikta svētku atribūtika, pat ne Bībelē vai citu cilvēku pieredzē atrodamie norādījumi, bet personisks atklājums, atklāsme - es esmu saticies ar Kristu - ir Lieldienu dziļākais saturs. Jo Lieldienas nav notikums citu runās un grāmatās, arī ne baznīcā, bet manī, manā dzīvē, pieredzē.
(Juris Rubenis)
Bet eņģelis uzrunāja sievas, sacīdams: «Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja. Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis.»
(Bībele, Mat. 28:5-7)