Uzzini pazīmes, kad vardarbība kaimiņos vairs nav ''privāta lieta''

Ko varat darīt, lai palīdzētu?

• Vissvarīgākā lieta ir klausīties bez nosodījuma, respektējot cietušā izvēles. Izturieties tā, lai viņš spētu uzticēties. Ciešot no vardarbības, tas var būt grūti pat tad, ja jūs visu darāt pareizi. Palīdziet viņam atrast veidus, kā kļūt stiprākam un drošākam. Neuztveriet to kā cietušā "glābšanas misiju", bet kā cilvēcīgas rūpes par otru. Veltiet laiku un empātiju, kad otrs tam ir gatavs. Uzslavējiet viņu par drosmi uzticēties un runāt par piedzīvoto.

• Neapšaubiet viņa sacīto un uztveriet to nopietni. Runāšana ar kādu no cietušā prasa lielu drosmi. Cilvēki daudz biežāk slēpj vai minimizē vardarbīgo izturēšanos, nevis izdomā vai pārspīlē. Jums varētu būt grūti iedomāties, ka kāds varētu tik briesmīgi rīkoties. Taču jāatceras, ka nereti varmākas sabiedrībā par sevi rada citādāku iespaidu, nekā to ir piedzīvojis cietušais.

• Palīdziet viņam apzināties, ka tā ir vardarbība un saprast, kā tas var ietekmēt viņu vai bērnus. Palīdziet saprast, ka vardarbība nav viņa vaina, un ka neviens nav pelnījis ļaunprātīgu izturēšanos pret sevi. Dariet zināmu savu nostāju, ka varmākas izturēšanās ir nepieņemama. Piemēram, sakot, "neviens, pat tavs partneris, nav tiesīgs tevi pazemot, sist vai piespiest nodarboties ar seksu, kad tu to nevēlies". Cieniet viņa tiesības pieņemt lēmumus, pat ja jūs tiem nepiekrītat. Cieniet viņa kultūras vai reliģiskās vērtības un uzskatus.

• Palīdziet cietušajam izstrādāt drošības plānu, kad viņš ir briesmās. Jūs varētu teikt: "Es baidos, ko viņš varētu nodarīt tev vai bērniem" vai "Esmu noraizējies, ka ar laiku viss var kļūt vēl ļaunāk". Pārrunājiet konkrētu rīcību neapskaužamās situācijās. Ja jums ir tāda iespēja, piedāvājiet praktisku palīdzību, piemēram, laiku pa laikam pieskatot cietušā bērnus, pagatavojot ēdienu, piedāvājot drošu vietu, kur palikt, transportu vai kopā doties uz tiesu, policiju utt. Kopā apsveriet, kurš vēl varētu palīdzēt.

• Palīdziet izdomāt, ko viņš var darīt, lai vardarbīgās attiecības pārtrauktu. Apsveriet, kādas ir jūsu iespējas un resursi palīdzēt. Kurš vēl varētu iesaistīties? Palīdziet saprast, kādas lietas jāņem līdzi, ja cietušais plāno aiziet, piemēram, nauda, atslēgas, drēbes, bankas kartes, autovadītāja apliecība, apdrošināšanas un īpašumtiesību dokumenti, nepieciešamie medikamenti, dzimšanas apliecības, pase un citi svarīgi dokumenti.

• Uzziniet par tiesisko aizsardzību - tūlītēju nošķiršanu un pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī par citām pieejamajām likumā noteiktajām iespējām. Pastāstiet cietušajam par pieejamajiem pakalpojumiem, piemēram, ko var piedāvāt valsts, pašvaldība vai sociālais dienests. Atgādiniet par noziegumos cietušo atbalsta tālruni 116006, kur var saņemt atbalstu un informāciju. Uz šo tālruni varat zvanīt arī pats, lai uzzinātu par palīdzības iespējām cietušajam - ja neesat ar šādām situācijām iepriekš saskāries, ir normāli to nezināt. Pastāstiet, ka gala lēmumu cietušais pieņems pats, taču aprunāšanās var palīdzēt izlemt, ko darīt tālāk.

• Saglabājiet kontaktu ar cietušo. Ir svarīgi dot cietušajai personai iespēju regulāri runāt ar atbalstošu draugu vai radinieku. Pārtraukt vardarbību prasa lielu emocionālu enerģiju. Ja ir tāda nepieciešamība un iespēja, turpiniet atbalstīt viņu arī tad, ja persona destruktīvās attiecības ir pārtraukusi. Šķiršanās periods viņam varētu būt smags laiks, jo nereti varmāka var turpināt izturēties ļaunprātīgi vai pat vardarbīgā izturēšanās var pastiprināties. Cietušajam līdzcilvēkam var būt vajadzīgs praktisks atbalsts un iedrošinājums veidot jaunu dzīvi un palīdzība atgūties no traumatiskās pieredzes. Palīdziet noorganizēt speciālista konsultācijas vai pievienoties atbalsta grupai.

• Bet atcerieties, ja šķiet, ka pastāv tūlītējas fiziskas briesmas, zvaniet policijai pa tālruņa numuru 112! Jāatzīmē, ka ziņot policijai var arī anonīmi.