Uzzini pazīmes, kad vardarbība kaimiņos vairs nav ''privāta lieta''

Kā rīkoties, ja sastopaties ar varmāku.

Jāņem arī vērā, ka vardarbīgo attiecību pārtraukšana dažreiz var būt diezgan bīstama. Varmāka pēc upura aiziešanas dažādos veidos var mēģināt atriebties. Līdzcilvēku uzdevums šajās situācijās būtu apsvērt, pirmkārt, savas iespējas iesaistīties praktiski, piemēram, kā parūpēties par drošību un citām pamatvajadzībām. Tāpat nozīmīgs solis ir palīdzības iestāžu apzināšana.

• Esiet uzmanīgs! Nenostādiet sevi situācijā, kad vardarbīgā persona varētu kaitēt vai manipulēt ar jums. Nemēģiniet tieši iejaukties, kad esat liecinieks uzbrukumam, apzinieties spēka pozīcijas. Tā vietā, lai pārgalvīgi mestos kādu glābt, zvaniet policijai.

• Varmāka var censties jūs aizvainot vai teikt, ka "tā ir mūsu ģimenes darīšana, nejaucieties". Viņš var draudēt jums. Ņemiet to vērā un rīkojieties līdzīgi, kā esat ieteicis to darīt cietušajam.

• Vardarbīgā persona var mēģināt pret jums izturēties tā, it kā nekas nebūtu noticis un pārliecināt, piemēram, sakot: "Kā jūs varējāt par mani tik slikti domāt!" Pat persona, kas šķiet "cienījama", pat jauka, savās mājās var būt vardarbīga pret ģimenes locekļiem.

• Viņš var sevi attaisnot, teikdams, ka "tā ir partnera vaina", "es biju piedzēries un neko neatceros" vai "es zaudēju kontroli, parasti ar mani tā nenotiek". Atcerieties, vardarbība ir noziegums, un tā vienmēr ir varmākas izvēle.

• Iespējams, ka varmāka var atzīt, ka ir vardarbīgs, un ka tā ir viņu vaina. Šādos gadījumos nereti uzbrucējs var identificēties ar upura lomu un teikt, ka patiesībā tā negrib izturēties, taču nezina, kā pārtraukt uzvesties agresīvi. Atceries, ka, neskatoties ne uz ko, jūs nevarat būt iecietīgs pret viņa ļaunprātīgo rīcību. Varmākam ir raksturīga varas un kontroles pozīcija, viņš šajā situācijā ir mazāk bezpalīdzīgs par cietušo. Varat ieteikt meklēt palīdzību, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbības veicējiem, taču vardarbības upurim jūsu atbalsts ir nepieciešams vairāk.

• Ja esat ievērojis vai dzirdējis varmācīgu uzvedību un jūtaties droši, runājiet par novēroto. Piemēram, sakot, ka "jūs abi esat mani draugi, bet es domāju, ka tas, kā jūs viņu kritizējat un iebiedējat, ir nepareizi un nepieņemami". Taču, ja par notiekošo esat uzzinājis no cietušā, neveiciet nekādas pārrunas ar pāridarītāju, pirms neesat saskaņojis to ar vardarbības upuri. Uzzinot, ka cietušais ar kādu ir dalījies pārdzīvojumos, vardarbība attiecībās var kļūt vēl smagāka.

Kaimiņu, draugu, tuvinieku, arī svešinieku atbalsts cietušajam ir patiesi svarīgs, no aculiecinieku reakcijas var būt atkarīga kāda dzīvība, bet ne mazāk svarīgi ir atbalstīt un veicināt, lai tas, kurš cieš var justies spēcīgāks pieņemt lēmumu pārtraukt vardarbīgās attiecības. Kāda no sievietēm, kurai izdevies pārtraukt vardarbīgās attiecības ar līdzcilvēka palīdzību atzīst: "Mana labākā draudzene patiešām man palīdzēja. Viņa nekad neizturējās pret mani vērtējoši vai kritizējoši. Viņa palīdzēja man izdomāt, ko tālāk darīt, palīdzēja pieskatīt bērnus, kamēr kārtoju dažādas formalitātes un bija kopā ar mani, kad man vajadzēja. Viņai tas nenācās viegli. Bet viņas atbalsts bija tas, kam pateicoties es saņēmos aiziet no varmākas."

Der atcerēties, ka vardarbība ģimenē nav privāta lieta, bet tas ir noziegums. Tas nav mazāk svarīgi kā, piemēram, noziegums uz ielas. Līdzcilvēku klusēšana ir tā, kas palīdz varmākam turpināt ļaunprātīgo rīcību. Ja mēs nerunājam par to, mēs kļūstam par ļaundara sabiedroto un problēmas daļu. Ja jūties apjucis un neziņā, kā vari palīdzēt, ir iespēja zvanīt uz noziegumos cietušo atbalsta tālruni 116006 un saņemt informāciju un atbalstu.