Augi grib ēst; uzzini, kā tos pabarot

© depositphotos.com

Mēdz teikt: pavasara diena gadu baro. Ja vēlamies, lai dārzā viss labi augtu un zaļotu, jānodrošina pareiza barības bāze, un nepietiek vienkārši uzkaisīt pirmo pagadījušos mēslojumu.

Augi ir dzīvi organismi, kuriem atšķirībā no mums piemīt spēja neorganiskas vielas pārvērst organiskās. Dārzkopji zina, ka nerimstošas ir diskusijas par to, kāds mēslojums labāks: organiskais vai neorganiskais. Mazdārziņu kopējiem reizēm nemaz nav izvēles, jo kūtsmēsli ne vienmēr ir pieejami. Daudzi eksperti atzīst, ka augs vienādi labi uzņem sev vajadzīgās vielas gan no organiskajiem, gan no mākslīgajiem mēslošanas līdzekļiem, katram veidam ir savas priekšrocības, un tie var darboties kopā.

Kvalitatīvam kompleksajam mēslojumam granulas ir viendabīgas, katra no tām satur visas norādītās sastāvdaļas, tāpēc, mēslojumu pareizi izkliedējot, var nodrošināt augu vienmērīgu apgādi ar šīm barības vielām.

Organiskais mēslojums

Kūtsmēsli nodrošina organisko vielu klātbūtni augsnē. Guvums no organiskā mēslojuma ir augsnei un tur mītošajām dzīvajām radībām, jo tas nodrošina augsni ar humusa barības vielām. Pareizi glabātos kūtsmēslos ir slāpeklis, kā arī nedaudz fosfora un kālija, tomēr tie nesniedz augiem visas vajadzīgās barības vielas. Ja dārzi netiek mēsloti regulāri, barības vielas ir patērētas, augsne - noplicināta, un ar kūtsmēsliem vien situāciju nevar izlabot. Jāatceras, ka organiskais mēslojums nedod rezultātu uzreiz, tāpēc tas jāiestrādā augsnē vismaz trīs vai četras nedēļas iepriekš, piemēram, no marta beigās iestrādātā mēslojuma augi spēj uzņemt barības vielas aprīļa beigās. Sīpolus, burkānus un kāpostus vispār neiesaka sēt un stādīt augsnē, kas nesen saņēmusi organisko mēslojumu, jo kūtsmēsli var piesaistīt mušas, kuru kāpuri bojā tur augošos dārzeņus. Labāk pagaidīt līdz nākamajai sezonai.

Neorganiskais mēslojums

Neorganiskais jeb mākslīgais mēslojums apgādā augsni ar barības vielām, bet neuzlabo tās struktūru un mikrobioloģiskās īpašības. Svarīgākie auga attīstībai un augšanai vajadzīgie elementi ir slāpeklis, fosfors un kālijs. Slāpeklis veicina augšanu, fosfors nepieciešams ziedu un augļu attīstībai un veselīgai sakņu sistēmai, bet kālijs stimulē jaunu lapu veidošanos un iesaistās auga ūdens un barības vielu transportā. Vajadzīgs arī magnijs, sērs, varš un citi elementi. Mēslošana ar minerālmēsliem ir lietderīga, ja nepieciešams salīdzinoši ātri iedot augam daudz barības vielu. Speciālisti iesaka izvairīties no augsnes vienveidīgas mēslošanas, gadu no gada izmantojot vienu un to pašu mākslīgo mēslojumu, jo tas nenāk par labu augsnes struktūrai un tur mītošajiem dzīvajiem organismiem. Jāņem vērā, ka dažādiem augiem ir atšķirīgas vajadzības pēc barības vielām. Dārzam nav piemērots tas pats neorganiskais mēslojums, kas tiek lietots lielajos lauksaimniecības kultūru sējumos, jo lielākā daļa dārza kultūru ir jutīgas pret hloru un atsevišķiem citiem piemaisījumiem, ko tas satur.

Pārskatot krājumus

Bieži vien no pērnas sezonas vai vēl senākiem laikiem palikuši pāri aizsākti vai neatvērti iesaiņojumi ar neorganiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Reizēm tie glabājušies ne sevišķi piemērotos apstākļos, tā, ka pat derīguma termiņš un cita informācija vairs nav salasāma. Galvenās minerālmēslu fizikāli mehānisko un ķīmisko īpašību izmaiņas, kas notiek glabāšanas laikā un būtiski ietekmē minerālmēslu lietošanas kvalitāti, ir samitrināšanās, pārkristalizācija, sacementēšanās, sasalšana, tilpuma palielināšanās, granulu sabrukšana un nevēlamas ķīmiskās reakcijas uzglabāšanas laikā. Ja nav piemērotas telpas, kur minerālmēslojumu uzglabāt atbilstoši noteikumiem, jācenšas iegādāties tikai tik, cik reāli var izlietot vienas sezonas laikā. Un arī tad nedrīkst aizsāktos iepakojumus nevērīgi sasviest nojumē vai aizmirst dārza malā. Minerālmēslojums jāuzglabā bērniem un mājdzīvniekiem nesasniedzamā vietā, atsevišķi no pārtikas produktiem un dzīvnieku barības, benzīna, eļļas un dažādiem citiem ugunsnedrošiem materiāliem; to nevajadzētu arī pakļaut tiešu saules staru iedarbībai.

***

Kompleksajā mēslojumā sabalansētās devās iekļauti visi pamatelementi - slāpeklis, fosfors, kālijs, kā arī mikroelementi.

Kvalitatīvam kompleksajam mēslojumam granulas ir viendabīgas, katra no tām satur visas norādītās sastāvdaļas, tāpēc, mēslojumu pareizi izkliedējot, var nodrošināt augu vienmērīgu apgādi ar šīm barības vielām. Tāda nav iespējama, ja mēslojumā vienkārši mehāniski sabērtas kopā dažāda sastāva granulas (atverot iepakojumu, redzams, ka tās atšķiras pēc lieluma un krāsas).

Daudzi piemājas dārzu īpašnieki uzskata, ka galvenais pavasarī ir uzbērt augiem lielu slāpekļa mēslojuma devu. Slāpeklis vajadzīgs zaļās masas veidošanai, bet, ja augi no kūtsmēsliem vai mākslīgajiem mēsliem saņem par daudz slāpekļa, tie sākumā aug lekni un zaļi, taču attīstība ir traucēta, augi izstīdz, slimo un nespēj labi pretoties kaitēkļu uzbrukumiem. Lai tā nenotiktu, barības vielu kompleksam jābūt vispusīgam, lai katrs augs varētu attīstīties sev piemērotajā ātrumā.

Iecienīts ir arī superfosfāts, taču jāzina, ka fosfors no augsnes neizskalojas, un, lietojot vienu pašu fosfora mēslojumu, veidojas fosfora pārbagātība, tas bloķē citu elementu uzņemšanu.

Lielākajai daļai daudzgadīgo kultūru - ziemcietēm, augļu kokiem, krūmogulājiem, rozēm u.c. ieteicams universālais dārza mēslojums, kas ir ilgos gados apkopotas pieredzes rezultāts. Šo granulēto mēslojumu izkaisa uz augsnes ziemciešu dobēs, apkārt augļu kokiem, ogu krūmiem, zemenēm, sīpolpuķēm u.c. Sīpolpuķēm, kad tās veido zaļo masu un gatavojas ziedēt, vajadzīgs arī papildu slāpeklis.

Kultūrām, kuras prasa skābu vidi, piemēram, rododendriem, krūmmellenēm, acālijām vai hortenzijām, jālieto speciāls mēslojums, kas nodrošina zemu augsnes pH līmeni un vienlaikus arī nepieciešamās barības vielas.

Dēstus parasti audzē uzlabotā substrātā, kam jau pievienotas barības vielas. Kad tie pēc piķēšanas ir iesakņojušies, mēslošanai izmanto šķīstošo vai šķidro mēslojumu. Šķīstošajā mēslojumā ir visas barības vielas augiem viegli uzņemamā formā. Dēstiem izvēlas divreiz mazāku šķīstošā mēslojuma koncentrāciju, nekā noteikts standartā.

Granulētais mēslojums nav paredzēts šķīdināšanai ūdenī vai miglojamā šķīduma pagatavošanai, tas domāts vienīgi kaisīšanai uz augsnes. Reizēm dārzkopju neizpratni izraisa fakts, ka rudenī granulas vēl arvien nav izšķīdušas. Viņi var būt droši, ka visas barības vielas no šīm granulām ir nonākušas augsnē, bet pāri palikušas tikai saistvielas, piemēram, kaļķi. Savukārt šķīstošais mēslojums nav domāts kaisīšanai uz augsnes - šim nolūkam tas ir pārāk koncentrēts. Katrs mēslojuma veids jālieto tā, kā ražotājs to paredzējis un norādījis informācijā uz iepakojuma.



Svarīgākais