Sauļošanās: Daži faktori, kuriem ir jāpievērš vērība

At­va­ļi­nā­ju­mu lai­kā un brīv­die­nās, kad cil­vē­ki vai­rāk lai­ka pa­va­da da­bā, to­starp sau­ļo­jo­ties pie ūde­ņiem,  on­ko­lo­gi ai­ci­na būt pie­sar­dzī­giem un pirms sau­ļo­ša­nās pie­vērst uz­ma­nī­bu vai­rā­kiem fak­to­riem.

• Pirm­kārt, kat­ram cil­vē­kam jā­zi­na savs ādas tips. I un II ādas ti­pa īpaš­nie­ki ir ļo­ti ju­tī­gi pret sau­li. Tie ir cil­vē­ki ar gai­šu ādu, blon­diem vai ru­diem ma­tiem, vi­ņu se­ja bie­ži vien ir no­kai­sī­ta ar va­sa­ras rai­bu­miem. Sau­lē šo ti­pu pār­stāv­ju āda pa­ras­ti ap­deg un ādas bron­zē­jums vi­ņiem ne­vei­do­jas ne­maz vai arī vei­do­jas pa­vi­sam mi­ni­mā­li. Šo ādas ti­pu cil­vē­kiem ir pa­lie­li­nāts risks sa­slimt ar me­la­no­mu, kas ir viens no ag­re­sī­vā­ka­jiem ļaun­da­bī­ga­jiem ādas pig­men­tu vei­do­jo­šo šū­nu au­dzē­jiem. A. Der­ja­bo no­rā­da, ka arī cil­vē­ki ar III ādas ti­pu mēdz ap­degt sau­lē, bet tas no­tiek re­tāk ne­kā mi­nē­to pir­mo di­vu ādas ti­pu ga­dī­ju­mā. Cil­vē­kiem ar III ādas ti­pu bron­zē­jums vei­do­jas pa­kā­pe­nis­ki. Dro­šāk sau­lē var jus­ties cil­vē­ki ar IV ādas ti­pu, ku­ri ļo­ti re­ti sau­lē ap­deg un ku­riem la­bi vei­do­jas bron­zē­jums.

• On­ko­lo­gi brī­di­na, ka sau­ļo­ties ne­va­ja­dzē­tu lai­kā no pulk­sten 11-12 līdz pulk­sten 15-16, kad sau­le ir vis­ak­tī­vā­kā. Jā­zi­na arī, ka mā­ko­ņi ne­aiz­tur ultr­avio­le­tos sta­rus, tā­dēļ pie­sar­dzī­giem ir jā­būt arī ap­mā­ku­šās die­nās.

• Lai iz­vai­rī­tos no ap­de­gu­miem, kas ir vis­bīs­ta­mā­kais pro­vo­cē­jo­šais fak­tors ādas ļaun­da­bī­go au­dzē­ju at­tīs­tī­bai, sā­ku­mā sau­lē drīkst at­ras­ties pa­vi­sam ne­il­gu lai­ku. Vē­lāk sau­ļo­ša­nās il­gu­mu var pa­lie­li­nāt. Ne­kā­dā zi­ņā nav pie­ļau­jams uz­reiz sau­lē gu­lēt vai­rā­kas stun­das pēc kār­tas. Uz­ma­nī­giem jā­būt tiem cil­vē­kiem, kam ag­rāk jau bi­ju­ši sau­les ap­de­gu­mi. Jā­zi­na, ka cil­vē­kam, kurš, pa­gu­lē­jis sau­lī­tē, do­das pel­dē­ties un pēc tam tur­pi­na sau­ļo­ties, uz ķer­me­ņa pa­li­ku­šie ūdens pi­lie­ni dar­bo­jas kā pa­lie­li­nā­mais stikls, kas var vei­ci­nāt ap­deg­ša­nu. Arī smil­tis at­sta­ro sau­les sta­rus, tā­dēļ plud­ma­lē sau­les ie­dar­bī­ba ir vēl spē­cī­gā­ka.
• Dau­dzi plud­ma­lē iz­vē­las ne­vis dī­ki gul­šņāt, bet kus­tē­ties, pie­mē­ram, spē­lēt vo­lej­bo­lu. Tas ir ie­tei­cams, jo ie­de­gums tad vei­do­jas vien­mē­rī­gi un spor­to­jot iz­da­lās svied­ri, kas aiz­sar­gā ķer­me­ni no pār­sau­ļo­ša­nās.
• Ja cil­vēks do­das sau­ļo­ties uz dien­vi­diem, jā­ņem vē­rā, ka tur sau­le ir daudz ak­tī­vā­ka. No ap­de­gu­miem iz­vai­rī­ties var pa­lī­dzēt ādas aiz­sarg­krē­mi. Bet, lai tie dar­bo­tos op­ti­mā­li, jā­ie­vē­ro, ka dien­vi­du sau­lei do­mā­ti vie­ni, bet Lat­vi­jas kli­ma­tis­ka­jai jos­lai ci­ti aiz­sarg­lī­dzek­ļi.
• Īpa­ši bīs­ta­ma ilg­sto­ša at­ra­ša­nās sau­lē ir ma­ziem bēr­niem, ku­ri ve­cā­ku ne­ap­do­mī­bas dēļ bie­ži vien tiek pa­kļau­ti ris­kam sa­ņemt pār­mē­rī­gu ultr­avio­le­tā sta­ro­ju­ma de­vu. Bēr­niem līdz 3 ga­du ve­cu­mam sau­lē vē­lams at­ras­ties mi­ni­mā­li.
• Daudz sau­ļo­ties ne­va­ja­dzē­tu arī pus­au­džiem ve­cu­mā no 10 līdz 15 ga­diem, kad or­ga­nis­mā in­ten­sī­vi no­rit hor­mo­nā­lās svār­stī­bas, jo ša­jā lai­kā or­ga­nisms ir ļo­ti ju­tīgs pret sau­li. Ko­pu­mā ga­dos jau­niem cil­vē­kiem jā­ie­vē­ro, ka sva­rīgs ir sau­les sta­ro­ju­ma ku­mu­la­tī­vais (uz­krā­ša­nās) efekts, no ku­ra at­ka­rī­ga ādas on­ko­lo­ģis­ko sli­mī­bu at­tīs­tī­ba. Tiem, ku­ri jau­nī­bā pār­sau­ļo­ju­šies, vē­lā­ka­jos ga­dos var at­tīs­tī­ties me­la­no­ma. Sau­les sta­ro­jums var bo­jāt ādas šū­nu ko­do­lu DNS mo­le­ku­las, kas sa­tur vi­su ģe­nē­tis­ko in­for­mā­ci­ju un no­dro­ši­na šū­nu nor­mā­lu funk­ci­ju, at­jau­no­ša­nos, aug­ša­nu un vai­ro­ša­nos.
• Vien­lai­kus jā­at­ce­ras, ka sau­les sta­ro­jums mē­re­nās de­vās cil­vē­ka or­ga­nis­mam ir va­ja­dzīgs. Tas ak­ti­vē viel­mai­ņas pro­ce­sus un sti­mu­lē imū­no sis­tē­mu. Ultr­avio­le­to sta­ru ie­tek­mē ādā vei­do­jas cil­vē­kam ne­pie­cie­ša­mais D vit­amīns, kas uz­la­bo kau­lu struk­tū­ru. Ir sli­mī­bas, ku­ru ār­stē­ša­nā sau­le var la­bi pa­lī­dzēt, pie­mē­ram, pso­ri­ā­ze.
• To, kā kon­krē­tam cil­vē­kam bū­tu jā­sau­ļo­jas, kā jā­iz­tu­ras pret sau­les sta­ro­ju­mu, va­ja­dzē­tu iz­vēr­tēt in­di­vi­du­ā­li. Vis­la­bāk pirms sau­ļo­ša­nās uz­sāk­ša­nas kon­sul­tē­ties ar ār­stu - der­ma­to­lo­gu, on­ko­lo­gu vai ģi­me­nes ār­stu.

No­de­rī­gi!

Ele­men­tā­rie pie­sar­dzī­bas pa­sā­ku­mi sau­ļo­jo­ties:

* ie­ro­be­žot bēr­nu at­ra­ša­nos sau­lē no plkst. 11.00 līdz 15.00;

* lie­tot ce­pu­rī­tes, kas no­sedz arī pie­ri un kak­la mu­gu­rē­jo da­ļu;

* lie­tot sau­les aiz­sarg­krē­mu ar SPF 15 un vai­rāk, ne­aiz­mir­stot ar to ie­ziest arī au­sis, pē­das un ma­tu aug­ša­nas ro­be­žu;

* sau­les aiz­sarg­krē­mu uz­klāt vis­maz 15 mi­nū­tes pirms sau­ļo­ša­nās;

* gan pie­au­gu­ša­jiem, gan bēr­niem - nē­sāt sau­les­bril­les acu aiz­sar­dzī­bai pret ultr­avio­le­ta­jiem sta­riem