VESELĪBA: Kā izvairīties un ārstēt nepatīkamu un indīgu kukaiņu kodumus?

Braucot zaļumos, pošoties līgošanai laukos vai turpat savā dārzā, jārēķinās ar varbūtību, ka par mums interesēsies odi un dunduri, jāsargās no ērcēm, un nav izslēgts, ka nāksies sastapties arī kādu biti, lapseni vai irsi. Izvairīties no šiem kukaiņiem, atbaidīt vai arī iznīcināt, lai sevi pasargātu – izvēle atkarīga no attieksmes un iepriekšējās pieredzes. Bet kaut kādam risinājumam ir jābūt.

Biežākie traucēkļi - odi

Lai gan uzmācīgi un kaitinoši, odi parasti īpaši lielu kaitējumu veselībai nenodara. Labi, ka nedzīvojam apvidū, kur tie pārnēsā malāriju vai Zikas vīrusu. Savu maltīti odi atrod, orientējoties pēc ķermeņa siltuma, izelpotās ogļskābās gāzes un sviedru smakas. Lidojot odam piemīt labas manevrēšanas spējas, sekundes laikā tas vēcina savus spārniņus 250 reižu - šo vibrāciju mēs uztveram kā sīkšanu, kas dara mūs uzmanīgus. Toties, nosēdies uz ādas, ods pārvietojas nemanāmi un izsūc 5-7 reizes vairāk asiņu, nekā pats sver. Teorētiski aprēķināts, ka ar 1 200 000 odiem pietiktu, lai vidēja auguma cilvēkam izsūktu visas asinis. Asinssūcējas ir odu mātītes, kurām nepieciešama barība, lai labāk varētu dēt oliņas. Oda snuķis ir sarežģīts dabas veidojums, kas spēj caurdurt ādu dažu milimetru dziļumā, sasniegt asinsvadu, ievadīt antikoagulantu - vielu, kas kavē asiņu sarecēšanu, un iesūkt asinis.

Daži odiem šķiet gardāki

Vieni cilvēki piesaista odus tikai nedaudz, bet citi burtiski nevar no tiem atkauties.

Amerikāņu pētnieki konstatējuši, ka odi labāk un ātrāk atrod cilvēkus, kuri tobrīd sporto vai fiziski strādā, jo tad aktivizējas elpošana un vielmaiņa, izdalās vairāk ogļskābās gāzes un pieaug ķermeņa siltums. Nav apstiprinājies mīts par to, ka odi mazāk uzbrūk cilvēkiem, kuri ēduši ķiplokus, banānus vai lietojuši B grupas vitamīnu preparātus, toties patiesībai atbilst fakts, ka odi vairāk dzeļ tos, kuri lietojuši alu vai citu alkoholu. No asinsgrupām odiem visvairāk garšojot 0 grupa. Taču zinātnieki domā, ka galvenokārt prioritātes nosaka gan cilvēku, gan odu gēni. Katram cilvēkam ir savas hormonālās sistēmas darbības īpatnības, kas nosaka, kādas vielas izdalās uz ādas un cik lielā mērā tās pievilina odus, piemēram, pienskābe, kas ir sviedros, acetons - elpā vai estradiols, kas rodas, noārdoties estrogēnam. Nākotnē, iespējams, katram cilvēkam varēs izveidot personalizētu pretodu līdzekli, balstoties uz viņa gēnu izpēti. Zinātnieki arī noskaidrojuši, ka odus piesaista noteiktas krāsas, piemēram, tumši zila, tumši sarkana vai melna, tāpēc labāk vilkt gaišas drānas.

Vietas izvēle zaļumos

Savam ugunskuram parasti cenšamies atrast kādu vietu aizvējā, jo vējš rada neērtības no daudziem viedokļiem, bet arī odiem tas traucē. Nereti vējš dabā pierimst ap saulrietu un saullēktu, un tad asinssūcēji kļūst īpaši aktīvi.

Lai izvairītos no vēja, odi cenšas turēties tuvāk zemei, tādēļ sanākšanai verandā vai lapenē piemērots pretodu risinājums ir ventilatori, kas novietojami uz grīdas - to radītā gaisa plūsma vienkārši aizpūtīs odus projām.

Odi vairojas stāvošā ūdenī - dīķī, novārtā pamestā baseinā, arī peļķē vai mucā. Tāpēc labāk nerīkot pikniku dīķmalā, bet dārza laistīšanai krātā lietus ūdens mucām, spaiņiem un citiem tilpumiem vajadzētu uzlikt vāku. Tad apkārtnē būs mazāk odu «inkubatoru».

Piedāvājums paplašinās

Odu un citu kukaiņu apkarošanas līdzekļu sortiments arvien paplašinās, un līdzās tradicionālajiem aerosoliem un geliem parādījušās arī pretodu aproces un breloki, durvju aizkari, logu sieti un tīkli, arvien plašākā klāstā tiek piedāvātas arī elektriskas kukaiņu un citu kaitēkļu atbaidīšanas ierīces, mobilās lietotnes, kā arī speciāli slazdi un lampas, kuras insektus pievilina un iznīcina.

Telpās un dārza svētkos mēdz izmantot pretodu sveces, kas nopērkamas gan trauciņos, gan tējas svecīšu formā, gan liekamas svečturī vai ar speciālu kājiņu iespraužamas zemē. Ir arī kvēpināmi kociņi un spirāles, kas domātas āra apstākļiem. Šie līdzekļi nav īpaši efektīvi, jo tie iedarbojas tikai tad, ja rada dūmu aizsegu starp cilvēka ķermeni un odu. Atrodoties dažus soļus nostāk, tie vairs neko nedod. Šo līdzekļu radītais aromāts parasti ir mākslīgs un uz odiem neiedarbojas, bet cilvēkiem gan var izraisīt nepatiku.

Dabas viela vai «ķīmija»

Cilvēki, kuri principiāli izvēlas tikai dabas vielas, odu atbaidīšanai telpās labprāt izmanto aromlampu ar krustnagliņu vai ģerāniju ēterisko eļļu. Ir augi, kuru smarža patīk cilvēkiem, bet nepatīk odiem - to vidū tiek minēta citronmelisa, kaķumētra, baziliks, lavanda, piparmētra, kā arī salvija kombinācijā ar rozmarīnu. Tomēr nepietiek ar to, ka šie augi ir sastādīti vai salikti vāzēs visapkārt. Odu atbaidīšanai jāsaberž svaigas to lapiņas un nedaudz jāieziežas. Aromāts ir patīkams, bet ļoti gaistošs, tāpēc efekts nav ilgs. Sēžot pie ugunskura, tajā ik pa laikam var iesviest rozmarīna zariņu. Nopērkami arī rūpnieciski ražoti repelenti uz dabisku ēterisko eļļu bāzes. Tos iesaka lietot bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu, bet jāņem vērā, ka šādus līdzekļus nāksies uzklāt ādai biežāk nekā citus.

Daudzi kaut cik efektīvi repelenti satur dietiltoluamīdu, kas ir diezgan toksisks, tāpēc lietošanā jāievēro piesardzība, nedrīkst pārkāpt ražotāja doto instrukciju. Iecienīti ir aerosoli, bet bērniem līdzņemšanai uz vasaras nometni un cilvēkiem ar jutīgu ādu labāk iegādāties rullīti, krēmu vai gelu, kas viņiem ir drošāki un arī noturīgāki. Eksperti iesaka šos līdzekļus sevišķi rūpīgi uzklāt tām odu iecienītajām ķermeņa daļām, kur āda ir plānāka - uz potīšu, elkoņu un plaukstu locītavām, uz pieres. Pēc šo repelentu lietošanas ir kārtīgi jānomazgājas, jāizmazgā arī apģērbs.

Lai kukaiņi nenāktu telpās, ar repelentiem var apstrādāt logus, vēdlodziņus, durvis.

Ja odi sadzēluši

Uzturoties brīvā dabā, parasti nav iespējams pilnīgi izvairīties no odu dzēlieniem, tāpēc ieteicams sagādāt piemērotus gelus, balzamus vai citus līdzekļus, ar ko apstrādāt dzēlienu vietas, lai mazinātu niezi un pietūkumu. Ja nekā tāda nav pa rokai, dzēluma vietai var pielikt tautas līdzekļus - svaiga kartupeļa šķēlīti, saberztus pētersīļu zaļumus, piparmētru lapas, kliņģerīšu ziedus vai gabaliņu banāna mizas (ar iekšējo pusi pret ādu). Niezi dzēluma vietā atvieglo spirta vai degvīna komprese, var izmantot arī dzeramo sodu, kas sajaukta ar degvīnu. Lai dzēluma vietu dezinficētu, mājas aptieciņā der turēt jodu, briljantzaļo vai kādu citu līdzekli. Ja tādu nav, cietusī vieta vismaz jānomazgā ar ūdeni un ziepēm. Ja palīdz, var pielikt arī ledu. Tiem, kuriem odu dzēlieni parasti izraisa stipru niezi un pietūkumu, ir vērts iegādāties kādu antihistamīna preparātu. Ja ir spēcīga alerģiska reakcija, jākonsultējas ar ārstu.

Daudz nopietnākas sekas ir tad, ja iedzeļ lapsene, bite vai irsis.

Lai izsargātos no indīgo kukaiņu dzēlieniem:

• Vienmēr, jo īpaši brīvā dabā, pirms ēšanas un padzeršanās pārliecinies, vai uz augļa, ogām, citiem saldiem ēdieniem un dzērienā (arī skārdenē, pudelē) nav lapsene vai bite.
• Pievērs uzmanību vietām, kur vēlies apsēsties vai atgulties. Izvairies no vietām, kur šo kukaiņu ir visvairāk.
• Ja tuvumā pielido indīgs kukainis, nevicinies ar rokām un necel paniku, jo tas var saniknot dzēlēju un aizsargājoties tas patiešām var iedzelt. Tāpat, ja tuvumā ir liels skaits indīgo lidoņu, lēnām ej prom no šīs vietas, jo, iespējams, tuvumā ir pūznis.
• Mājas teritorijā laikus likvidē lapseņu vai iršu pūžņus, taču pirms tam konsultējies, kā pareizi to darīt, lai neapdraudētu sevi un citus.
• Cilvēkiem, kas ir jutīgi pret kukaiņu dzēlieniem, nepieciešams īpaši rūpēties par to, lai samazinātu iedzelšanas risku, kā arī vasarā un rudens sākumā, dodoties ārā, vēlams ņemt līdzi ārsta ieteiktos pretalerģijas līdzekļus.

Kā rīkoties, ja iedzēlis indīgis kukainis:

• Ja cilvēkam parasti pēc kukaiņu dzēlieniem nav izteiktas alerģiskas reakcijas, dzēluma vietā var parādīties neliels pietūkums, nieze un apsārtums. Šādos gadījumos pietiek, ja dzēluma vietai pieliek vēsumu, kas sašaurinās asinsvadus, mazinās sāpes, niezi un pampumu.
• Ja ir nosliece uz alerģiju vai kukainis sadzēlis bērnu, iespējamās alerģijas mazināšanai ieteicams lietot aptiekās iegādājamos pretalerģiskos preparātus.
• Ja iedzēlusi bite, dzēliena vietā būs palicis dzelonis - jācenšas to uzmanīgi izņemt. Bites dzeloņa galā ir indes maisiņš, no kura pakāpeniski izdalās inde. Velkot ārā dzeloni, izvairies saspiest indes maisiņu. Pēc tam dzēliena vietai ieteicams uzlikt vēsumu un koduma vietu dezinficēt.
• Ja ir iedzelts mutes dobumā, jādod sūkāt ledus gabaliņš vai dzert maziem malkiem aukstu ūdeni, vai pat ēst saldējumu. Sadzelto vietu var dzesēt ar vēsu kompresi arī no ārpuses, kas palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku.
• Lai arī reti, taču atsevišķos gadījumos indīgo kukaiņu dzēlieni var izraisīt dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju - anafilaktisko šoku un Kvinkes tūsku. Par smagu alerģisku reakciju var liecināt:

- aizdusa, smakšana vai apgrūtināta elpošana;

- samaņas traucējumi, reiboņi vai stipras galvassāpes;

- pēkšņas sāpes krūtīs, sirdsdarbības paātrināšanās;

- slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā;

- ja pietūkums strauji veidojas ne tikai dzēliena vietā, bet tūska sākas arī uz sejas, kakla, rokām, mutē, rīklē, elpošanas ceļos.

Ja pēc indīgo kukaiņu dzēliena veidojas izteikta alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113

(Avots: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests www.nmpd.gov.lv)