Honkongā nesen veikts pētījums, kas parāda, ka lasīšana ir viena no intelektuālām darbībām, kas lietderīga vecuma plānprātības riska mazināšanai, informē Medical Daily.
Lai gan šo risku lielā mērā nosaka ģenētiski faktori, to var mazināt, ieviešot dažas izmaiņas savā dzīvesveidā. Pētījumā tika aptaujāti 15 682 dalībnieki, kuri pārsnieguši 65 gadu vecumu, un viņu paradumi tika vēroti divu gadu laikā. Tiem, kuri lasīja un saglabāja možu prātu, demences risks bija mazāks.
No citiem pētījumiem ir zināms, ka par labu nāk arī kontaktu uzturēšana ar citiem cilvēkiem un iešana sabiedrībā. Pat tik vienkārša lieta kā kafijas pasūtīšana kafejnīcā dod smadzenēm zināmu darbu. Sabiedriskums ir arī vispāratzīts līdzeklis pret stresu. Lietderīgi ir regulāri mācīties kaut ko jaunu, piemēram, svešvalodu vai jauna viedtālruņa lietošanu. Nozīme ir arī fiziskai aktivitātei, jo vingrojumi ķermenim patiesībā ir arī vingrojumi smadzenēm, tie prasa noteiktu smadzeņu šūnu grupu - tā dēvēto bazālo gangliju - savstarpēju saziņu un koordināciju. Īpaši ieteicama šajā ziņā ir dejošana.