Padomi, kā nodzīvot līdz 100 gadiem

© Ģirts Ozoliņš/F64

Sasniegt simt gadu vecumu izdodas aptuveni vienam no desmit tūkstošiem cilvēku, turklāt ilgdzīvotāju dzīvesveids ne vienmēr ir veselīgs, viņu vidū gadās gan pīpmaņi, gan tie, kuri nemūžam nav vingrojuši.

Mūža ilgumu nav lemts zināt, tomēr interesanti prognozēt, vai mēs esam to cilvēku skaitā, kuriem ilgs mūžs ierakstīts gēnos. Jautājums nodarbina ne tikai ziņkārīgos, bet arī zinātniekus, un viņi meklē pazīmes, kas varētu sniegt atbildi. Protams, pētījumos iegūtā informācija nav simtprocentīgi droša, bet tomēr ir pārdomu vērta.

Tie, kuri iet ātrākā tempā, dzīvo ilgāk.

- Vai tavā dzimtas kokā ir daudz ilgdzīvotāju? Ja ir, tas var nozīmēt, ka arī tev ticis ilgdzīvošanas gēns. Vismaz pusei no tiem cilvēkiem, kuri sasniedz 100 gadu vecumu, kāds no vecākiem, brāļiem vai māsām vai vecvecākiem ir dzīvojis ilgāk par 90 gadiem. Tiem vīriešiem, kuru brāļi vai māsas sasnieguši 100 gadu vecumu, ir 17 reizes lielākas izredzes pašiem kļūt par simtgadniekiem nekā viņu vienaudžiem, bet sievietēm, kurām ir brāļi vai māsas simtgadnieces, attiecīgi ir 8,5 reizes lielākas izredzes nekā viņu vienaudzēm.

- Cik ātri un cik tālu tu spēj staigāt? Tie, kuri iet ātrākā tempā, dzīvo ilgāk. Sanāk, ka, paātrinot gaitu par 10 centimetriem sekundē, nāves risks samazinās par 12 procentiem. Kādā pētījumā, kur bija iesaistīti 70-79 gadus veci ļaudis, atklājās, ka tie, kuri nespēj noiet ceturtdaļjūdzi (ap 400 m), pēc sešiem gadiem lielākoties vairs nav sastopami dzīvo vidū.

- Vai tavā dzīvē ir daudz cilvēku? Neskaitāmi pētījumi rāda, ka vientulība un norobežošanās no sabiedrības ir kaitīga veselībai, kamēr draugi un dažādi sociālie kontakti tai nāk par labu. Tiem, kuri ir sociāli aktīvi, uztur pastāvīgu kontaktu ar radiem, regulāri tiekas ar draugiem vai bijušajiem kolēģiem, ir lielākas izredzes kļūt par ilgdzīvotājiem.

- Vai tu esi sieviete? Statistika liecina, ka vairāk nekā 80% simtgadnieku ir sievietes. Ir teorijas, kas to pamato ar sievišķo dzimumhormonu lomu, kuri aizsargā sieviešu organismu no sirds un asinsvadu slimībām. Vēl tiek norādīts, ka vīrieši vairāk smēķē, viņiem ir augstāks avāriju un pašnāvību risks. Toties vīriešus var mierināt dati, ka tie stiprā dzimuma pārstāvji, kuri sasniedz 100 gadu vecumu, parasti ir veselīgāki un darboties spējīgāki nekā viņu vienaudzes.

- Vai pēc 35 gadu vecuma esi laidusi pasaulē bērnu? Izrādās, ka sievietēm, kuras pēc 40 gadu vecuma iznēsājušas un dzemdējušas bērnu, ir četrreiz lielākas izredzes sasniegt 100 gadu vecumu nekā tām, kuras nav nodevušās šādai vēlīnai mātes laimei. Arī tām, kuras 35-40 gadu vecumā dabiskā ceļā tikušas pie mazuļa, tiek prognozēts ilgāks mūžs nekā vienaudzēm. Pētnieki gan piebilst, ka pašas par sevi vēlās dzemdības nepagarina mūža ilgumu. Drīzāk gan tas, ka sieviete ir spējīga ieņemt un normāli dzemdēt bērnu jau diezgan lielā vecumā, norāda, ka viņa un viņas reproduktīvā sistēma noveco lēnāk.

- Vai tava ķermeņa masa ir normāla vai tuvu tai? Tad tev ir labākas izredzes sasniegt 100 gadu vecumu nekā taviem vienaudžiem, kuri ir aptaukojušies. Pētnieki pārliecinājušies, ka ilgdzīvotāju paradumi nav īpaši veselīgāki nekā citiem, taču viņu vidū gandrīz nav aptaukojušos personu. Tiem, kuriem ķermeņa masas indekss pēc 65 gadu vecuma ir pazemināts, izredzes uz simt svecītēm dzimšanas dienas tortē arī nav tik lielas kā cilvēkiem ar normālu svaru.

- Vai tu mēdz daudz raizēties? Cilvēki, kuri visu redz tumšās krāsās un pārāk daudz kritizē arī paši sevi, bieži vien nedzīvo tik ilgi, cik viņu mazāk bažīgie līdzcilvēki. Pamatotas bažas saprāta robežās nāk par labu, jo tad cilvēki neuzņemas lieku risku, nerīkojas pārāk impulsīvi, neaizraujas ar riskantiem vaļaspriekiem un padomā arī par rezerves variantiem, ja gadījumā kaut kas noiet greizi, tāpēc tas viņus pasargā no liekām problēmām.

- Vai esi pozitīvi noskaņots? Emocijas ietekmē veselību, kura savukārt ietekmē novecošanas procesu. Kad cilvēks neuzsver savu vecumu un nepārdzīvo gadu ritējumu un novecošanu, viņš ir mazāk pakļauts stresam un līdz ar to - stresa hormonu ietekmei, kuru pārprodukcija var negatīvi ietekmēt veselību.

***

No ilgdzīvotāju pieredzes:

• Emma Morano, itāliete, kura nodzīvoja līdz 117 gadu vecumam, par ilgā mūža noslēpumu atzina savu uzturu, kurā ik dienu iekļāva jēlas olas.

• Ģertrūde Vīvere, amerikāniete, kura sasniedza 116 gadu vecumu, uzskatīja, ka ilgdzīvošanas ķīla ir laipna, labvēlīga attieksme pret citiem cilvēkiem.

• Violeta Brauna, kura aizgāja no dzīves pērnā gada septembrī 117 gadu vecumā, īpaši nedomāja par veselīgu uzturu, viņai negaršoja vistas gaļa, cūkgaļa un viņas dzimtenē Jamaikā tradicionālais rums. Godāja savus vecākus.

• Džordžs Bērnss, amerikāņu komiķis, nodzīvoja līdz 100 gadu vecumam, neraugoties uz pastāvīgu cigāru smēķēšanu. Viņš sacījis: «80 gadu vecumā tu esi iemācījies visu, vēlāk atliek tikai to atcerēties.»

• Misao Okava, japāniete, kura sasniedza 117 gadu vecumu, norādīja, ka tas izdevies, pateicoties labam miegam un suši.

• Frederiks Heils, amerikāņu biškopis, kurš mira 113 gadu vecumā, bet 108 gados vēl spēja vadīt auto, ilgdzīvošanu saistīja ar medus un ziedputekšņu lietošanu ikdienas uzturā.

• Regs Dīns, anglis, kura mūžs ilga 110 gadus, atzina, ka tas panākts, pateicoties veģetārismam, slinkumam, labiem draugiem un reliģijai, kā arī noslēpumainai mikstūrai, ko I pasaules kara laikā saņēmis no kāda indiešu ārsta.