Svētki Covid-19 laikā - kā nejusties vientuļi un rast svētku noskaņu
Šogad saistībā ar pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem daudziem svētkos nesanāks klātienē satikt draugus, ģimeni, vecvecākus un vecākus. Kā nesaskumt par nošķirtību un rast svētku noskaņu?
Kā skaidro psihoterapeits Andris Veselovskis, šobrīd daudzi cilvēki skumst par to, ka nevar svinēt svētkus, kā ierasts. Taču nevajadzētu fokusēties uz to, kas nav pieejams, un dramatizēt situāciju, iesaka speciālists. Tā vietā varam meklēt pozitīvās iespējas, ko varam izmantot, piemēram, "tikties" ar draugiem un radiem tiešsaistē.
Vienlaikus šis ir laiks, ko varam izmantot, lai atpūstos. Var palasīt grāmatas, var izmantot laiku, lai atskatītos uz aizgājušo gadu. Uz notiekošo būtu jācenšas skatīties kā uz izaicinošu piedzīvojumu un jaunu pieredzi, nevis sodu. Jāpasaka sev: "Varam pielāgoties. Varam pierast pie jaunajiem apstākļiem. Tiksim galā!"
Jau pavasarī strauji pieauga dažādu tiešsaistes risinājumu lietošanas popularitāte. Arī tagad, svinot svētkus "attālināti", tie varētu būt labs risinājums. Psihoterapeits iesaka skatīties uz attālināto komunikāciju kā uz labu iespēju, ko izmantot savā labā. Katrai ģimenei ieteicams meklēt savus variantus, kas būtu ērtāki un pieejamāki.
Attālinātā komunikācija ir atšķirīga no klātienes komunikācijas, un tas, kā to uztveram, katram var būt atšķirīgi. Taču pārsvarā cilvēki pierod pie attālinātās komunikācijas un izmanto to kā labu iespēju un ērtu risinājumu. Ir arī cilvēki, kam ļoti pietrūkst fiziskas klātbūtnes un fiziska kontakta. Viņiem būtu jāmeklē fizisks kontakts ar tuvajiem ģimenes locekļiem - apķerties, pieskarties, samīļoties. It īpaši tas attiecas uz bērniem, ja viņi vairs netiekas ar saviem spēļu biedriem. Ja neviena nav fiziski blakus, risinājums būtu vairāk komunicēt attālināti - runāties, dalīties ar savām emocijām. Varbūt var piezvanīt kādam vecam draugam vai kādam sen neredzētam tuviniekam.
Arvien aktuālāks kļūst jautājums: kā šajā laikā varam atbalstīt vecvecākus, seniorus, kas izjūt skumjas par to, ka svētki, iespējams, jāpavada vienatnē? Speciālists iesaka - biežāk viņiem piezvaniet! Parunājieties, aizsūtiet īsziņu vai fotogrāfijas. Ja vecvecāki lieto viedtālruņus, veidojiet Whatsapp grupas ģimenei, kurās var ikdienā padalīties ar labām ziņām. Tāpat ieteicama ir šāda aktivitāte: lai seniori katru dienu fiksē 10 labas lietas un pieraksta dienasgrāmatā. Tas trenēs pozitīvo skatījumu uz ikdienu. Var likt uzsvaru arī uz kustību un piemērotām aktivitātēm - piemēram, katru dienu nostaigāt noteiktu attālumu un piefiksēt rezultātus.
Savukārt, lai rūpētos par bērnu labsajūtu šajā laikā, pavadiet vairāk laika kopā ar viņiem. Meklējiet jaunas aktivitātes - pārgājieni, spēles, kopīga grāmatu lasīšana. Ja vecāki tiks galā ar sevi, bērni arī tiks galā.
Lai stress par esošo situāciju nepāraugtu pārāk lielā satraukumā, speciālists iesaka fokusēties uz parastām ikdienas lietām un norisēm un priecāties par saviem tuvajiem. Censties nedomāt satraucošas, negatīvas domas - tas nekādi nepalīdzēs! Biežāk atgādiniet sev: "Tiksim galā! Tā ir neparasta pieredze. Es pierodu pie nenoteiktības, neskaidrības - arī tā var dzīvot. Es spēju adaptēties un saglabāt veselīgu pašapziņu dažādos apstākļos."
Lai arī šis emocionāli saspringtais laiks var raisīt vairāk strīdu tuvinieku starpā, no strīdiem nav jābaidās. Taču strīdam būtu jābūt uz risinājumu vērstam. Katrs pēc iespējas mierīgi izsaka savu viedokli, arī neapmierinātību. Taču nevajadzētu traumēt un pazemot tuvos cilvēkus. Prasme strīdēties ir liela māksla, uzsver psihoterapeits.
Šajā laikā bērni un mazbērni var iepriecināt savus vecākus un vecvecākus vai citus ģimenes locekļus un draugus ar vienkāršiem, jaukiem apsveikumiem.
Pašiem izgatavot un nosūtīt pa pastu apsveikuma kartīti vai iedziedāt Ziemassvētku dziesmiņu un nosūtīt to kā apsveikumu. Var arī nofilmēt kādu video sveicienu, ko nosūtīt vecvecākiem, vecākiem, radiniekiem vai vienkārši mazie bērni var piezvanīt un noskaitīt dzejolīti.
Farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka saglabāt optimismu un katrā lietā vai darbībā atrast prieku un iedvesmu. Šobrīd ir grūts laiks ikvienam, bet lieks stress iekšēji, ar negatīvām domām, nespēj samazināt ikdienā notiekošo. Ja tomēr ir grūti iemigt, ieteicams pirms miega veikt tējas rituālu. Ir pieejami speciāli tēju maisījumi vakaram, arī piparmētru lapu tēja vai kumelīte spēs nomierināt un atslābināt satrauktu prātu. Savukārt ikdienas gaitās neaizmirstiet stresu mazināt ar magnija preparātiem un nervu sistēmu stiprināt ar B grupas vitamīniem.
Mēs varam katru dienu izbaudīt un pakārtot sev, piemēram, iesākt to ar iedvesmojošu rīta pastaigu un noslēgt, vakarpusē nūjojot tuvākajā mežā vai parkā. Monotonas kustības rada domu skaidrību un jaunas idejas iedvesmai. Pie fiziskām kustībām piederas veselīgs uzturs, un šobrīd, iespējams, dažiem ir brīvāks laiks, lai izstudētu uztura speciālista ieteiktos padomus un sasniegtu jau gadiem sen atliktos mērķus.
Rūpējieties par savu un savas ģimenes emocionālo labsajūtu, saglabājot mieru un optimismu. Iedvesmu un spēku rodiet veselīgās aktivitātēs svaigā gaisā, atbalstiet ģimenes seniorus, neaizmirstot ar viņiem regulāri sazināties, un svētku svinēšanai ar draugiem izmantojiet drošus tiešsaistes risinājumus. Lai ģimeniski, droši un veselīgi svētki!