Laikā, kad Covid-19 saslimstības rādītāji sniedzas vairākos simtos, it īpaši būtiski ir pievērst uzmanību ne tikai savu roku higiēnai, bet arī virsmu dezinfekcijai savā mājoklī. Durvju rokturi, zvanu pogas, pastkastīšu durtiņas un tamlīdzīgas koplietošanas virsmas var būt Covid-19 vīrusa noklātas, pašiem par to nezinot. Regulāra koplietošanas virsmu tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļu palīdzību samazina risku Covid-19 saķert koronavīrusu.
"Aptaujājot uzņēmumu klientus, atklājās interesants fakts, ka puse jeb 50% regulāri dezinficē savus durvju rokturus, taču mazāk kā ceturtdaļa jeb tikai 21,3% dezfinicē dzīvokļa zvana pogu. Tas liek aizdomāties par to, vai pievēršam ikdienā pietiekamu uzmanību virsmām, kurām cilvēki regulāri pieskarās. "Civinity" grupas uzņēmumi, kuri apkalpo dzīvokļu ēkas, jau kopš pandēmijas sākuma dezinficē tādas koplietošanas virsmas kā koplietošanas durvju rokturi, liftu pogas un kāpņu margas katru reizi, kad tiek veikta regulārā telpu tīrīšana. Taču, protams, varam līdzēt tikai līdz namdurvīm - katram pašam jārūpējas par savu roku un dzīvokļa virsmu tīrību, lai baktērijas neizplatītos tālāk," izceļ Andrius Bakštonas, "Civinity" grupas vadītājs Latvijā.
Ir vērts pievērst uzmanību dažādajām virsmām, kurām cilvēks pieskarās, esot ārpus mājas un atgriežoties mājās. Lai gan visbiežāk koronavīrusa izplatība biežāk notiekot caur elpošanas un klepošanas rezultātā izdalītiem pilieniem, nevis no priekšmetiem un virsmām, tomēr dažādi pētījumi parāda arī to, ka SARS-CoV-2 uz virmām var palikt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Šo koplietošanas virsmu identificēšana savā mājoklī ir pirmais solis.
Kad tīrāmās virsmas noteiktas, velkot rokā tikai tīrīšanai paredzētus cimdus un ņemot talkā dezinfekcijai paredzētus līdzkeli ar, piemēram, 70% etanola šķidrumu, tās regulāri jānotīra. Jo biežāk lietota virsma, jo biežāk jātīra. Cilvēki aptaujā norādījuši, ka vissvarīgākas tīrāmās virsmas, viņuprāt, ir ārdurvju un iekštelpu druvju rokturi, durvju koda tastatūra, kāpņu margas, pogas liftu iekšienē un gaiteņos, gaismas slēdži gaiteņos, kā arī rokturi atkritumu tvertnēm.
Nedrīkst aizmirst par tādām bieži lietotām un aiztiktām lietām kā viedtālruņi, viedpulksteņi, planšetdatoru, skārienjutīgie ekrāni, pultis, klaviatūras, pelītes u.tml. elektroniskas ierīces. To tīrīšanai ieteicams izmantot speciāli tiem paredzētas salvetes. Jābūt uzmanīgiem ar citām virsmām paredzētu līdzekļu lietošanu un it īpaši to špricēšanu tieši uz šīm virsmām. Nepiemērotu līdzekļu lietošana var novest pie šo ierīču sabojāšanās.
Mīkstām (porainām) virsmām, piemēram, paklājiem un aizkariem izmantojami tiem piemēroti tīrīšanas līdzekļi, kas paredzēti lietošanai uz šīm virsmām. Drēbes mazgājamas, protams, atbilstoši ražotāja norādījumiem. Ja iespējams, to mazgāšanā ieteicams izmantot siltāko piemēroto ūdens temperatūru, pēc tam pilnībā drēbes izžāvējot.
Lai cik tīras būtu virsmas, protams, vienmēr ir jāsāk ar sevi. Bieži un rūpīgi (vismaz 20-40 sekundes) jāmazgā rokas ar ūdeni un ziepēm, it īpaši pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas, pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma u.tml. Ja rokas nomazgāt nav iespējams, ieteicams izmantot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli. Uz pozitīvu tendenci sabiedrībā norāda arī fakts, ka 99,5% klientu aptaujā atzīst, ka ierodoties mājās nomazgā rokas ar ziepēm vai pat ar speciālu dezinfekcijas līdzkeli.
Un visbeidzot pēc ilgāka laika pavadīšanas slēgtās telpās, piemēram, strādājot no mājām jāatceras par telpu vēdināšanu. Birojos tiek nodrošināta telpu platībai atbilstoša vēdināšana ar speciālām sistēmām, taču mājās par šo jāatceras pašiem. Vēdinot telpas, ieteicams atvērt logu vēdināšanas režīmā un uz pāris minūtēm pamest telpu, lai telpa gan pilnībā izvēdinās, gan nepadraudētu savu veselību ar caurvēju.