Lai arī sniegs priecē acis lielam un mazam, taču intensīva snigšana dārzā spēj radīt vairākas problēmas, skaidro Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.
Daudz irdena sniega darbojas kā lielisks siltuma izolētājs. Ja tas sakrīt uz nesasalušas augsnes, var sākties augu izsušana, it īpaši, ja augi ir maziņi un tie pilnībā tiek apsegti ar sniega kārtu. Kamēr sniegs ir irdens, to var nopūst no augiem ar sniega pūtēju, kas ar intensīvu gaisa plūsmu irdeno sniegu spēj pārvietot.
Māris Narvils: "Jāatceras, ka no zemes nāk siltums, tādēļ irdeno sniegu nopūst varēs ilgākais 24 stundu laikā. Vēlāk tas no zemes siltuma kļūs slapjš un ar pūtēju pārvietojams vairs nebūs. Nevajag nopūst augus kailus, jāatstāj vismaz 5-10 cm sniega kārta. Tas gan atkarīgs arī no sala stipruma - jo stiprāks sals, jo biezāka sniega kārta."
Ap kokiem un krūmiem sniegs noteikti ir jānomīda. Tas ir jādara divu iemeslu dēļ. Zem irdenā sniega patīk darboties grauzējiem, visbiežāk - lauku strupastēm. Tās var radīt ļoti nopietnus bojājumus augļu kokiem, īpaši - ābelēm. Tās parasti apgrauž mizu ābelei virs augsnes, visapkārt stumbram. Ja miza tiek nograuzta visapkārt kokam, tas neglābjami ies bojā. Ja kāda mizas strēmele būs palikusi, pastāv iespēja koku glābt. Ja dārzs ir liels, arī postījumi varbūt lieli.
Otrs iemesls ir sakņu kakla izsušana. No zemes izplūstošais siltums atduras pret sniega kārtu, gaisa temperatūra pieaug, gaisa trūkst, un sākas izsušana, kas neko labu nesola. Krūmi un augļu koki var aiziet bojā. Sniegs ap katru stumbru un krūmu sakņu kaklu ir jānomīda, tikai tā iespējams izvairīties no šo abu negatīvo faktoru ietekmes.
Ja sniegs ir slapjš, un pēc tam piesalst, koku un krūmu zaros var uzkrāties liels sniega daudzums, kas var sasniegt kritiski lielu svaru. Ja krūmi un augļu koku vainagi sliktas kopšanas rezultātā ir sabiezināti, tas var beigties ar zaru lūzumiem. Tad vienīgais glābiņš ir, zarus regulāri nokratot, atbrīvot tos no lielās sniega nastas.