Ne sauktas, ne aicinātas, iesnas ir klāt: dabiska, tomēr arī kaitinoša un apgrūtinoša aizsargreakcija pret infekcijas izraisītājiem – vīrusiem, baktērijām vai sēnītēm, kas nonāk deguna gļotādā un cenšas vairoties.
Organisms mēģina no šiem svešķermeņiem ātrāk atbrīvoties, un būtu tikai loģiski, ja mēs tam palīdzētu, nevis traucētu.
Deguna gļotāda pirmā saņem vīrusu un baktēriju triecienu, un tāpēc arī iesnas sastopamas daudz biežāk nekā dziļāki elpceļu iekaisumi – bronhīts un pneimonija.
Organisms nosūta uz deguna gļotādu aizsardzības papildspēkus, tādēļ paplašinās tur esošie sīkie asinsvadiņi, sākas tūska, līdz ar to ir apgrūtināta ieelpa, aizkrīt viena nāss, pēc tam otra, arī izelpai jāpieliek lielāks spēks. Iesnu sākumā gļotādas tūska nav tik liela, bet, palielinoties mikroorganismu daudzumam, tā kļūst arvien izteiktāka, un drīz jau ir pilnīgi nosprostota gaisa plūsma caur nāsīm, tāpēc gribot negribot jāsāk elpot caur muti. Deguns vairs nevar pildīt savas funkcijas: attīrīt, sasildīt un mitrināt gaisu, pirms tas nonāk tālāk. Pastiprinās gļotādas sekrēcija, un arī no asinsvadiem nāk klāt papildus plazmas daļa, tāpēc deguns tek. Sākumā šķidrums ir caurspīdīgs, vēlāk iesnas var kļūt strutainas.
Labāk reaģēt tūlīt
No neārstētām iesnām var rasties gan deguna blakusdobumu strutains iekaisums, gan vidusauss iekaisums, gan arī bronhīts un plaušu karsonis. Turklāt jāpadomā arī par citiem: jo ātrāk spēsim novērst infekciju, jo mazāk cilvēku pagūsim aplipināt. Pat ja pašam iesnas paies bez īpašām sekām, ir iespējams nodot infekciju kādam līdzcilvēkam, kurš var saslimt daudz nopietnāk. Arī ekonomiski izdevīgāk ir sākt ārstēt iesnas nekavējoties. Darba kolektīvā reizēm griezi skatās uz tiem, kuri iesnu dēļ ņem darbnespējas lapu, bet patiesībā kolēģiem un priekšniekiem vajadzētu tieši aicināt palikt mājās cilvēku, kuram ir iesnas, jo labāk ir kādu laiciņu pastrādāt kolēģa vietā nekā visiem puņķoties kolektīvi. Vispareizāk ir iesnas mierīgi izslimot: 3 – 5 dienas pavadīt mājās, atpūsties, izgulēties, pilnvērtīgi ēst, dzert daudz šķidruma un pastiprināti uzņemt C vitamīnu, noder arī siltas kāju vannas vai sinepju plāksteri. Ja šajā laikā stāvoklis uzlabojas, tas nozīmē, ka ārstēšana ir pareiza. Ja ir runa par akūtām iesnām pašā sākuma stadijā, tad var atļauties iet arī uz pirti. Pirts neārstē tieši iesnas, bet palīdz tikt galā ar vīrusu infekciju, jo pirtī mēs daudz svīstam, līdz ar to vīrusi tiek pastiprināti izvadīti no organisma, uzlabojas asinsrite, uz brīdi arī deguns labāk elpo. Bet, ja deguna blakusdobumos jau ir strutas, tad pirtī nekādā gadījumā nedrīkst iet, jo var rasties komplikācijas.
Ātrie «deguna attaisītāji»
Preparātus, kas nodrošina elpceļu ātru īslaicīgu atbrīvošanu, vajadzētu lietot tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja cilvēkam, neraugoties uz iesnām, noteikti jābūt kādā atbildīgā pasākumā. Šim nolūkam lieto ķīmiskos medikamentus, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, bet neiedarbojas uz vīrusiem un baktērijām. Arī pievienotajās instrukcijās sacīts, ka šos līdzekļus drīkst lietot reti un neilgu laiku, diemžēl daudzi to neievēro. Lietojot šos pilienus ilgāk par norādīto laiku, var sākties medikamentozas iesnas. Daži cilvēki lieto tos gadiem ilgi, un rodas patoloģija, kas jau prasa operatīvu ārstēšanu.
Pirmā izvēle – dabas vielas
Vienkāršu iesnu gadījumā no ārstniecības augiem gatavotie līdzekļi ir pirmā izvēle. Tos var lietot daudz ilgāk un biežāk – pēc vajadzības, kā arī, ja nepieciešams, kombinēt ar ķīmiskajiem medikamentiem. Piemēram, SIA Silvanols ražotie produkti, kas satur dižegļu, eikaliptu, piparmētru un kliņģerīšu ēteriskās eļļas, cīnās ar vīrusiem un baktērijām, mazina iekaisumu un arī zināmā mērā uzveic iesnu izraisītājus mikroorganismus; piparmētru eļļa turklāt piešķir atvēsinošu efektu. Šīs ēteriskās eļļas daļēji arī sašaurina mazos kapilārus, kas atrodas gļotādā, līdz ar to efekts ir divējāds: tiek apkaroti mikroorganismi un atvieglota elpošana caur degunu.
Pārāk neeļļot
Iesnu ārstēšanai nevajadzētu izvēlēties līdzekļus, kas bagātīgi satur eļļu. Deguna gļotādu klāj skropstiņepitēlijs, kas ar savām kustībām slauka ārā visu lieko, bet eļļa salipina skropstiņas un neļauj tām darboties. Aizraujoties ar eļļas pilieniem, tiek izslēgts deguna pašattīrīšanās mehānisms, eļļā nosēžas baktērijas un putekļi. Laba alternatīva ir Silvanola preparāti, kuriem ir dabiska, ūdenī šķīstoša pamatne, kam izmantota celuloze un želatīns, tāpēc skropstiņepitēlija darbība netiek traucēta.
Mazliet par deguna šņaukšanu un skalošanu
Šņaucot degunu, nevajadzētu pārcensties. Dabas noteiktā kārtība ir šņaukt deguna izdalījumus uz iekšu un izspļaut caur muti, bet, protams, mēs esam mācīti šņaukt degunu, izpūšot gaisu caur nāsīm. Vispirms jāizšņauc viena nāss, tad otra; gaisu nedrīkst pūst stipri un caur abām nāsīm vienlaikus. Ja degunu šņauc nepareizi, infekcija var nonākt dzirdes kanālos un novest pie vidusauss iekaisuma, iespējamas arī citas komplikācijas. Labs deguna dobuma attīrīšanas paņēmiens ir deguna skalošana. Medicīnā to veic ar speciālu sūkni, lietojot antiseptisku šķīdumu. Nopērkamas šļirces deguna skalošanai mājas apstākļos, izmantojot vieglu vārāmā sāls šķīdumu. Šo procedūru tomēr nevajag veikt pārāk bieži, lai neizskalotu vajadzīgo deguna dabisko mikrofloru.
Kad jāiet pie ārsta
Var atgadīties sarežģītākas situācijas, kad noteikti vajadzētu iet pie ārsta: iesnām var būt dažādas komplikācijas, akūtās iesnas var pāriet hroniskā formā, bet regulāri nepareizi ārstētas iesnas var novest pie deguna gļotādas atrofijas. Visi elpceļi ir savstarpēji cieši saistīti, un iesnu gadījumā, jo sevišķi mazākiem bērniem, mēdz parādīties arī sāpes ausīs, jo elpceļu gļotāda ir pietūkusi un arī gaisa kanāli, kas nogādā skābekli līdz vidusausij, ir nosprostojušies, tāpēc var attīstīties vidusauss iekaisums, kas jau jāārstē ar antibiotikām. Iespējami arī apakšējo elpceļu iekaisumi un deguna blakusdobumu iekaisumi, kuri arī ārstējami ļoti ilgstoši un grūti.
Palīdzēt imunitātei
Par organisma aizsargspēju stiprināšanu jādomā pastāvīgi, bet tieši laikā, kad aktivizējas respiratorie vīrusi un baktērijas, noderēs augu valsts preparāti, kuru sastāvā ir, piemēram, ehinācija, C vitamīns vai citi imunitāti stiprinoši līdzekļi. Pašlaik, rudenī, augļos un dārzeņos ir pietiekami daudz C vitamīna, bet vajadzības gadījumā var lietot arī dabiskos C vitamīna preparātus. Arī stress ir viens no cēloņiem, kas novājina organisma imunitāti, tāpēc katram cilvēkam ieteicams atrast savu paņēmienu, kā mazināt stresu – dažam palīdz sports, dažam pastaigas dabā, vēl citam – aizraujošs vaļasprieks vai iesaistīšanās labdarībā.
Lai izsargātos no iesnām, jāuzmanās no krasām vides temperatūras pārmaiņām, piemēram, izejot sakarsuši uz ielas, mēs kļūstam par ļoti labu mērķi vīrusiem, kas izplatās gaisa – pilienu ceļā. Sevišķi piesardzīgiem jābūt tiem, kas slimo ar kādu hronisku kaiti – bronhiālo astmu, cukura diabētu u.c., maziem bērniem un arī cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem.
Reklāmraksts tapis sadarbībā r SIA Silvanols